Выбрать главу

Viņš uz bridi apklusa. Bonds vēroja, kā sakustas lūpas, veidojot nākamos vārdus.

-    Man patīk, ka jūs mirsiet reizē. Tas notiks, - Lielais vīrs atkal paskatījās pulkstenī, - pēc divām stundām un trīs­desmit minūtēm, pulksten sešos, plus mīnus pāris minūtes.

-  Labāk jau plus, - sacīja Bonds. - Man patīk izbaudīt dzīvi.

-    Melnādaino emancipācijas vēsturē, - misters Bigs nepiespiesti turpināja, - ir brīnišķīgi sportisti, mūziķi, rakstnieki, ārsti un zinātnieki. Paredzams, ka - gluži tāpat, kā tas notiek jebkuras citas rases attīstības gaitā - pasaule iepazīs nēģe­rus, kas sasnieguši lielus un ievēro­jamus panākumus visās citās dzīves jo­mās. Jums, mister Bond, un šai meitenei nelaimīgā kārtā gadījies satikties ar pir­mo lielisko nēģeru kriminālnoziedznieku. Es izsakos vulgāri, mister Bond, pieņe­mot, ka jūs, būdams piederīgs policijai, lietotu tieši šo vārdu. Taču patiesībā es uzskatu sevi par cilvēku, kuram pieliek gan prāta, gan spēka rakstīt savus liku­mus un dzīvot saskaņā ar tiem, nevis pa- zemot sevi, pakļaujoties citu radītiem noteikumiem. Jūs, mister Bond, droši vien esat lasījis Trotera "Bara instinkts kara un miera apstākļos". Jā, es pēc da­bas un tieksmēm esmu vilks un pēc vil­kti likumiem ari dzīvoju. Protams, ka ai­tas tādus kā es dēvē par kriminālno­ziedzniekiem.

- Neskatoties uz to, ka esmu viens bezskaitlīga aitu bara vidū, mister Bond, - pēc nelielas pauzes turpināja Bigs, - es izdzīvoju un gūstu neierobežo­tas sekmes, pateicoties mūsdienīgai teh­nikai, par ko runāju mūsu pagājušās tikšanās laikā, un īpašām dotībām darīt sāpes. Nevis trulas un smagas, bet mākslinieciskas, izsmalcinātas sāpes. Nav grūti pārspēt viltībā aitas, lai cik daudz viņu ari būtu, ja vilks ir uzticīgs idejai un labi apbruņots. Un tagad, mis­ter Bond, atļaujiet ar nelielu piemēru no­demonstrēt jums, kā strādā manas sma­dzenes. Parunāsim par to, kādā veidā jums abiem nāksies mirt. Tiks pielietota nedaudz modernizēta mana priekšteča sera Henrija Morgana metode. Senajās dienās tā bija pazīstama ar nosaukumu "ķīļa vilkšana".

-  Turpiniet vien, - teica Bonds, vairīda­mies skatīties uz Solitēru.

-   Uz jahtas ir plosts, - Bigs runāja tā­lāk, it kā būtu ķirurgs, kas studentiem apraksta smalku operāciju, - ko mēs lie­tojam, Iralējot haizivis un citas lielas zi­vis. Šis. kā jūs varbūt jau zināt, peldo­šais torpēdas formas priekšmets tiek pie­siets aiz kuģa, tur tīkla galu un velk to, kad kuģis iet pilnā ātrumā. Tas ir aprī­kots ar īpašu mehānismu, kas kara ap­stākļos pārgriež peldošo mīnu kabeļus. Es izdomāju, - it kā starp citu paziņoja Bigs, - sasiet jūs abus kopā, piesiet pie auklas un vilkt aiz plosta tik ilgi, līdz jūs apēdīs haizivis.

Misters Bigs apklusa, un viņa ska­tiens lēni pārslīdēja abiem gūstekņiem. Solitēra plati ieplestām acīm lūkojās Bondā. Aģents saspringti domāja, ska­tiens bija kļuvis blāvs, bet prāts dru­džaini darbojās. Viņš juta, ka kaut kas jāsaka.

-   Jūs esal varens vīrs, un kādu dienu jūs piemeklēs varena un briesmīga nāve. Ja jūs nogalināsiet mūs, nāve atnāks āt­rāk. Esmu par to parūpējies. Jūs esat sajucis prātā, ja nesaprotat, ka ši slepka­vība iznīcinās jūs pašu.

To sakot, Bonds cītīgi rēķināja minūtes un stundas, zinot, ka mistera Biga gals lēni, bet nenovēršami tuvojas. Bet vai tiešām pirms tam būs jāmirst viņam un Solitērai? Visu izšķirs minūtes, varbūt pat sekundes. Sviedri plūda pa Džeimsa seju un ritēja par krūtīm. Viņš uzsmaidī­ja Solitērai. Meitene raudzījās pretī neko neredzošām acīm un pēkšņi griezīgi ie­kliedzās.

-   Es nezinu, - viņa kliedza. - Es neva­ru redzēt. Tas ir tik tuvu, blakus. Tur ir tik daudz nāves! Bet…

-    Solitēr! - uzsauca Bonds, bīdamies, ka meitenes neparastās nākotnes vīzi­jas varētu darīt misteru Bigu piesardzī­gu. - Saņem sevi rokās! - Viņa balsī skanēja dusmas.

Solitēras skatiens noskaidrojās. Meite­ne klusējot raudzījās viņā.

Atkal ierunājās misters Bigs.

-      Es neesmu sajucis prātā, mister Bond, - viņš mierīgi teica. - Un neviens no jūsu plāniem mani neiespaido. Jūs mirsiet aiz rifa, un nebūs ne mazāko pie­rādījumu. Jūsu ķermeņi tiks vilkti tauvā, līdz 110 tiem vairs nekas nebūs palicis pāri. Tā ir daļa no mana plāna. Jums būtu jāzina, ka Vudu kultā sava noteikta loma ir ari haizivīm un barakudām. Vi­ņām jāsaņem upuri, lai barons Samedi būtu apmierināts. Tas būs pa prātam arī maniem sekotājiem. Bet es varēšu turpi­nāt eksperimentu ar plēsīgajām zivīm. Es uzskatu, ka tās uzbrūk tikai tad, ja ūde­ni parādās asinis. Un tā, jūsu ķermeņi tiks vilkti no pašas salas. Plosts pārnesis jūs pāri rifam, un es domāju, ka licī ar jums nekas nenotiks. Asiņainie atkritu­mi, kas tiek mesti ūdenī katru vakaru, būs pazuduši. Bet, kad jūsu ķermeņus vilks pāri rifam, tie kļūs jēli, jūs asiņo­siet. Tad mēs redzēsim, vai mana teorija ir pareiza.

Misters Bigs aizlika roku aiz muguras un atvēra durvis.

-   Tagad es iešu, lai vēlreiz pārdomātu brīnišķīgo jūsu nonāvēšanas metodi. Divi cilvēki neglābjami būs gājuši boja. Ne­būs neviena paša pierādījuma. Māņticība tiks apmierināta, un mani sekotāji būs priecīgi. Jūsu ķermeņi tiks izmantoti zi­nātniskam eksperimentam. Lūk, ko es domāju, stāstīdams par savām neizsīk­stošajām spējām atrast sāpēm māksli­niecisku pieeju.

Viņš stāvēja dunas un lūkojās gūstek­ņos.