Bondam atļāva paturēt viņa paša 25. kalibra beretu ar kaula spalu un zamšādas plecu maksti, bet visas pārējās lielas jau dienā tika nosūtītas uz Jamaiku, lai tur gaidītu savu īpašnieku.
Džeimsam lika izveidots militārs matu griezums un pieteikts, ka viņš ir jaun- anglis 110 Bostonas, kas strādā "Gua- ranty Trust Company" Londonas birojā un ir atbraucis brīvdienās. Viņam atgādināja, ka labāk jālūdz "čeks", nevis "rēķins", jāsaka "taksis" "taksometra" vietā un (to ieteica Leiters) jāizvairās 110 vārdiem, kam ir vairāk par divām zilbēm. ("Tu vari tikt galā ar visām amerikāņu sarunām," Leiters bija devis padomu, "ar "Mjā", "Nee" un "Protams".) Angļu vārds, 110 kura visādā ziņā jāizvairās, Leiters vēl bija piebildis, esot "taktiski". 007 atbildēja, ka šis vārds neietilpst viņa vārdu krājumā.
Bonds aizdomīgi lūkojās uz saiņiem, kas slēpa viņa jauno identitāti, pēdējo reizi novilka savu pidžamu ("Mēs Amerikā guļam dabiskā veidā, Bonda kungs!") un palīda zem ledaini aukstas dušas. Noskuvies Džeimss nopētīja savu seju spogulī. Biezie, melnie mati bija nolīdzināti līdz ar deniņiem. Lai gan FIB tika eksperimentē- )is ar maskējošo zīmuli, tievo, vertikālo rētu pār Bonda labo vaigu noslēpt neizdevās, tāpat ka ledaino saltumu viņa pelēkzilajās acīs. Tomēr melnajos matos un augstajos vaigu kaulos jautās zināma tiesa amerikāņu asiņu, un Bonds nosprieda, ka nav nemaz tik slikti.
Gluži kails viņš izgāja priekšnamā un • itplēsa vienu no saiņiem. Vēlāk, jau ģērbies baltā kreklā un tumši zilās biksēs, lionds devās uz dzīvojamo istabu, piesi urna krēslu pie rakstāmgalda līdzās lo- gam un atvēra Patrika Li Fermora "Ceļotāju koku".
Šo neparasto grāmatu viņam bija ieteicis M.
- To sarakstījis puisis, kurš zina, ko runā, - viņš tika teicis, - un neaizmirsti, ka viņš raksta par to, kas notiek Haiti mūsdienās. Tās nav viduslaiku melnās maģijas blēņas. Ar to tur ir nodarbojusies vienmēr.
Bonds bija līdz pusei izlasījis nodaļu par Haiti.
"Nākamais solis ir Vudu panteona ļauno garu - piemēram, Dona Pedro, Kita,
Mondonga, Bakalo un Zandora - izsaukšana, lai darītu ļaunu, pārvērstu cilvēkus par zombijiem un padarītu par vergiem, noburtu un iznīcinātu ienaidniekus. Burvestību iedarbību, kuru pastiprināja upuri simbolizējošs atveids, miniatūrs zārks vai krupis, bieži papildināja ar indi. Tēvs Kosma vēstīja par māņticību un apgalvoja, ka cilvēki ar zināmām spējam pārvēršas par čūskām; par vilkačiem - būtnēm, kas naktis lidinās apkārt vampīru veidolā un sūc bērnu asinis; par cilvēkiem, kas spēj sarukt lidz ārkārtīgi maziem izmēriem un ripo apkārt pudeļ- veidīgos ķirbjos. Vēl draudīgāk izklausījās stāsts par neskaitāmām mistiski kriminālām slepenām burvju apvienībām ar šausminošiem nosaukumiem - "Ies Mac- kanda", kas nosaukta slavena Haiti indētāja vārdā; "Ies Zoboj)", kas bija laupītāji; "Mazanxa", "Caporelata" un "Vilinbindin- gue". Šīs bija mistiskas grupas, kuru dievi pieprasīja nevis gaiļu, baložu, kazu, suņu vai cūku, bet gan - cabri sāns cornes* upuri. Šī bezragu kaza, protams, nozīmēja cilvēcisku būtni…"
Bonds pāršķīra lapas, tverdams no leksta atsevišķus fragmentus un mēģinādams iztēloties lasito.
"… No kņadas, dūmiem un apdullinošās bungu rīboņas, kas visus bija pārņēmusi savā varā, lēni parādījās tēli …
… Uz priekšu un atpakaļ ļoti lēnām kustējās dejotāji, pie katra soļa viņi izvirzīja uz priekšu zodu un parāva uz augšu sēžamvietu, divtik ātri purinot plecus. Acis bija puspievērtas, un mutes atkal un atkal izdvesa nesaprotamus vārdus, kādu īsu rindiņu no monotoni dziedātas dziesmas, ko katru reizi atkārtoja par pustoni zemāk. Bungu ritmam maino- lies, viņi iztaisnoja ķermeņus un pameta gaisā rokas, kamēr acis pārgriezās tā, ka bija redzami tikai baltumi …
… Izspraukušies no pūļa, mēs uzduramies mazai mājiņai, kas bija tikai nedaudz lielāka par suņu būdu: "Le cayc Zombi." Lāpas staru kūlis tumsā izgaismoja melnu krustu un lupatas, ķēdes, važas un pātagas - palīglīdzekļus, ko izmantoja Ghēclē ceremonijās, kuras Haiti ctnologi saistīja ar Ozirisa augšāmcelšanās rituāliem, kas aprakstīti "Nāves grāmatā". Uguns bija aizdegta, tajā gulēja zobens un knaibļu paris, kuru apakšējās daļas bija nokaitušas baltas: "Le feu Ma- īinette" - veltījums dievietei, kas bija metreses Erzulijas Fredas Dahominas, maigās un kaislīgās Mīlas dievietes, pretmets.
Otrpus ugunskuram, stingri iestiprināts akmens padziļinājumā, stāvēja liels, melns koka krusts. Līdzās pamatnei bija uzzīmēta balta miroņgalva un pār šķērskoku nokarājās ļoti vecu vizītsvārku piedurknes. Augšgalā atradās noskrandu- šas cepures atliekas, no kuras rēgojās krusta gals. Šis totēms, kuram jābūt ikvienas Haiti mājas iekšējā pagalmā, nav parodija par kristietības centrālo notikumu, bet simbolizē Kapsētu dievu un Nāves leģiona vadoni baronu Samedi. Barons atrodas augstākajā hierarhijā visās ceremonijās, kas saistītas ar nāvi. Viņš ir Cerbers un Harons, tāpat kā Eaks, Ra- damants un Plutons…
…Bungu rīboņa mainījās, un Houndženikons iznāca uz dejas gridas, turēdams ar degošu šķidrumu pildītu
Irauku, virs kura plaiksnija zilas un dzeltenas liesmas. Kad vīrs griezās ap pīlāru un veltīja trīs liesmojošus ziedojumus dieviem, viņa soļi kļuva nedroši. Tad, sazvēlies uz sāniem ar tādiem pašiem delīrija simptomiem, kādi bija novēlojami iepriekšējiem, viņš nometa zemē savu liesmojošo nešļavu. Kad vīrs sagrīļojās, viņu satvēra, novilka sandales un uzlocīja bikšu galus, pa to laiku lakats norisa 110 galvas un atsedza pliko galvaskausu. Pārējie nometās ceļos, mērca plaukstas liesmojošajos dubļos un ieber- zēja ar tiem savas rokas, elkoņus un sejas. Houngana zvaniņš uzmācīgi iešķin- (lejās, un jaunais priesteris tika atstāts viens, streipuļojot un saduroties ar pīlāriem, bezpalīdzīgi grīļojamies ap bungām. Viņa acis bija aizvērtas, piere savilkta krunkās un zods atkāries. Tad, it ka neredzama dūre būtu devusi smagu triecienu, viņš novēlās zemē un gulēja lur. ar atpakaļ atgāztu galvu un sāpju grimasi sejā, kakla un plecu dzīslas bija piebriedušas un līdzinājās koku saknēm. Viena roka aiz muguras satvēra otras elkoni, viņš izlieca muguru, it kā pūlētos salauzt pats savu roku, un viss viņa sviedriem noplūdušais ķermenis trīcēja un drebēja ka suns miegā. Bija redzami vienīgi acu baltumi, lai gan tās bija plaši atvērtas, zīlītes izzuda zem plakstiem. Uz vīra lūpām trīsēja putas. …