… Tagad Houngans, draudīgi vicinādams mačeti, kuru bija izvilcis no ugunskura, lēniem dejas soliem virzījās uz priekšu, atkal un atkal mezdams ieroci gaisā un noķerdams to aiz spala. Pec dažiem mirkļiem viņš jau turēja plaukstās nokaitēto asmeni. Leni dejodams, Houn- dženikons pastiepa roku un satvēra spa- lu. Priesteris aizgāja, un jaunais vīrietis, virpuļodams un lēkādams, griezās no vienas tonnelle[7] puses uz otru. Skatītāju aplis atrāvās atpakaļ, kad viņš tiem bīstami strauji tuvojas, griezdams nokaitēto asmeni virs galvas un atiezis zobus, tā piešķirdams sejai vēl mežonīgāku izskatu. Uz dažām sekundēm tonnelle piepil- dija patiesas un neremdināmas šausmas. Dziedāšana pārvērtās vispārējā rēkoņa, un vienmērīgie bungu dārdi pazuda vispārējā juceklī.
Atmetis atpakaļ galvu, iesvētītais ietrieca zobena asmeni sev vēderā. Viņa ceļgali ieliecās, un galva spēji nokārās uz priekšu."
Pie durvīm klauvēja, un istabā ienāca viesmīlis ar brokastīm. Bonds priecājās, ka var nolikt malā baiso lasāmvielu un atgriezties reālajā pasaulē. Tomēr pagāja dažas minūtes, līdz izdevās aizgainīt smago baiļu un mistikas gaisotni, kas viņu bija pārņēmusi savā varā.
Kopā ar brokastīm tika atnests ari gandrīz pēdu* plats, dārgā papīrā ietīts sainis. Bonds lika to nolikt uz bufetes. "Kāda novēlojusies Leitera ideja." viņš nodomāja, ar patiku ķerdamies pie maltītes. Ēzdams Džeimss lūkojās pa logu un pārdomāja lasīto. Tikai norijis pēdējo kafijas malku un aizsmēķējis savu pirmo šāsdienas cigareti, viņš pēkšņi saklausīja troksni aiz muguras.
Tā bija klusa, apslāpēta tikšķēšana. Nesteidzīgā, metāliskā skaņa nāca no bufetes puses.
"Tik-tak … tik-tak … tik-tak."
Ne mirkli nevilcinoties un neraizēdamies, ka, iespējams, izskatās muļķīgi, Bonds metas aiz atpūtas krēsla un pie- plaka grīdai. Domas koncentrējās uz troksni, kas plūda no kastes.
"Uzmanīgi," viņš sev sacīja. "Neesi idiots! Tas ir tikai pulkstenis." Bet kādēļ pulkstenis? Kādēļ būtu jāsūta pulkstenis? Un kas lai to darītu?
"Tik-tak … tik-tak … tik-tak."
Pamazām troksnis kļuva aizvien skaļāks. Likās, tas skaita sekundes sirdspukstu ritmā. "Nekļūsti smieklīgs. Šis Li Fermora Vudu muļķības ir uzvilkušas nervus. Tās bungas…"
"Tik-tak … tik-tak …tik."
Pēkšņi dziļi, melodiski un uzbāzīgi sāka zvanīt modinātājpulkstenis "Tong- tongtongtongtongtong.
Bonda muskuļi atslāba. Viņš pacēla cigareti, kas bija izdedzinājusi paklājā caurumu, un ielika to mutē. Šādas bumbas parasti sprāgst, kad pulkstenis sāk zvanīt, modinātāja āmuriņš uzsit pa detonatoru un - BUMS…
Viņš pacēla galvu virs krēsla atzveltnes un lūkojās uz saini.
"Tongt ongtongt ongtongtong…"
Apslāpētā zvanīšana turpinājās apmēram pusminūti, tad lēnām pierima.
"Tong… tong… tong… tong… tong… h-L-ī-K-Š…"
Troksnis nebija daudz skaļāks par 12. kalibra ieroča šāvienu, bet viesnīcas istaba tas likās iespaidīgs blīkšķis.
Iesaiņojuma stērbeles noplīvoja uz grīdas. Glāzes un pudeles uz bufetes bija sašķīdušas drumstalās, bet pelēkā siena aiz muguras nokvēpusi melna. Daži stikla gabali nošķindēja zemē, un istabā pamatīgi oda pēc šaujampulvera.
Bonds lēnām piecēlās un atvēra logu. Tad uzgrieza Dekstera numuru. Viņš runa ja mierīgi.
- Rokas granāta. Nē, maza… tikai dažas glāzes… labi, paldies… protams, nē… uz redzi.
Izvairīdamies no stikla lauskām, Bonds aizgāja līdz durvīm, kas veda uz gaiteni, ārpusē piekāra zīmīti "NETRAUCĒT", atkal ieslēdzās un devās uz guļamistabu.
Kad viņš jau bija pārģērbies, pie durvīm klauvēja.
- Kas tur ir? - Bonds sauca.
-Viss kārtībā. Deksters.
Deksters iebrāzās istabā, un viņam sekoja dzeltenbāls jauneklis ar melnu kasti padusē.
- Trips no Sabotāžas nodaļas, - paskaidroja Deksters.
Viņi sarokojās, un jaunais vīrietis nekavējoties nometās uz grīdas līdzās saiņa paliekām.
Trips, atvēris lidzatnesto kasti, izņēma no tās gumijas cimdus un sauju zobārsta knaibļu. Ar šiem instrumentiem viņš izvilka no pārogļotā sainīša mazus metāla un stikla gabaliņus, izkārtodams tos uz papīra loksnes, ko paņēma no rakstāmgalda.
Darbodamies viņš izjautāja Bondu.
- Apmēram pusminūti zvanīja modinātājs? Skaidrs. Oho, kas tad tas?! - Trips uzmanīgi izcēla mazu alumīnija aptveri, tieši tādu, kādas izmanto izfilmētām foto filmām. Viņš nolika to malā.
Pēc dažām minūtēm Trips apsēdās uz grīdas.
- Pusminūtes skābes kapsula, - viņš paziņoja. - Pārsista ar pirmo modinātāja āmura sitienu. Skābe saēd šo vara stiepli. I'ēc trīsdesmit sekundēm stieple ir pušu, atbrīvojas fiksators uz šīs uzmavas. - Trips pacēla patronas čaulu. - 4. kalibra ierocis ziloņu medībām. Par laimi, tā nebija granāta. Liela dala istabas būtu lupatās, un ari jūs pats neizspruktu sveikā. Tagad uzmetīsim aci šim te. - Viņš pacēla alumīnija cilindru, atskrūvēja to un izvilka mazu papīra loksnīti, ko atritināja ar knaiblēm.
Trips to uzmanīgi izklāja uz paklāja. Zīmītē bija trīs ar rakstāmmašīnu drukāti teikumi. Bonds un Deksters noliecās uz priekšu.