Выбрать главу

Jūs nevarat noliegt, ka īpašums šodien Savienotajās Valstīs nozīmē faktisku varu. Kā īpašums sadalīts šo trīs šķiru starpā? Es minēšu skaitļus. Plutokrātijai pieder vērtības par sešdesmit septiņiem miljardiem. No visiem nodarbinātiem cilvēkiem Savienotajās Valstīs tikai devi­ņas desmitdaļas procenta sastāda plutokrātija, bet tai pie­der septiņdesmit procenti no visām bagātībām. Vidusšķi- rai pieder divdesmit četri miljardi, tanī ietilpst divdesmit deviņi procenti no visiem nodarbinātiem cilvēkiem, un to rīcībā ir divdesmit pieci procenti no visām bagātībām. Paliek vēl proletariāts. Tam pieder četri miljardi dolāru, fas sastāda septiņdesmit procentus no visiem nodarbinā­tajiem, un tā rīcībā ir četri procenti no visām bagātībām. Kam tad pieder vara, džentlmeņi?

—   Pēc jūsu minētajiem skaitļiem mēs, vidusšķira, esam stiprāki par proletariātu, — misters Asmunsens piezīmēja.

—   Ja jūs dēvējat mūs par vājiem, tad tas nepadara Jūs stiprākus salīdzinājumā ar plutokrātiju, — Ernests atcirta. — Bet es vēl neesmu beidzis. Ir vēl kāds lielāks spēks par bagātībām, lielāks tāpēc, ka tas nav atņemams. Mūsu spēks, proletariāta spēks ir mūsu muskuļos, mūsu rokās, kas iemet urnās balsošanas zīmītes, mūsu pirkstos, kas nospiež ieroci. So spēku mums nevar atņemt. Tas ir pirmatnējs spēks, pašas dzīvības spēks, stiprāks par vi­sam bagātībām, un to mums nekādas bagātības nevar atņemt.

Jūsu spēks turpretī ir atņemams. To jums var nolaupīt. Taisni patlaban plutokrātija grasās to darīt, un beigu beigās tā jums šo spēku atņems. Un tad jūs vairs ne­būsiet vidusšķira. Jūs nokāpsiet lejup pie mums un kļū­siet par proletāriešiem. Labākais pie tam ir tas, ka jūs pavairosiet mūsu spēku. Mēs jūs apsveiksim kā brāļus un cīnīsimies kopā ar jums par cilvēces uzvaru.

Jūs redzat, strādniekiem nav nekā konkrēta, ko tiem varētu atņemt. Viņu visas tautas bagātības daļa sastāv no drēbēm un mājturības priekšmetiem. Ļoti retos gadī­jumos tiem ir pašiem sava mītne. Jums turpretī ir kon­krētas vērtības, divdesmit četri miljardi, un tos jums plu­tokrātija atņems. Protams, ir pilnīgi iespējams, ka pro­letariāts paņems tos pirmais. Vai jūs esat skaidrībā par savu stāvokli, džentlmeņi? Vidusšķira ir kā vārgs jēriņš starp lauvu un tīģeri. Tas kritīs par upuri ja ne vienam, tad otram. Un, ja plutokrātija aprīs jūs pirmā, tad ir tikai laika jautājums, kad proletariāts aprīs plutokrātiju.

Jūsu pašreizējās bagātības nav nekāda pareizā mēr­aukla jūsu spēkam. Jūsu bagātības pašlaik ir vienīgi tukša čaula. Tāpēc jūsu vārgais kara sauciens arī skan: «At­pakaļ pie mūsu senču metodēm!» Jūs apzināties savu vā­jumu, jūs zināt, ka jūsu spēks ir tukša čaula, un es jums parādīšu šo tukšumu.

Kāda vara ir lauksaimniekiem? Vairāk par piecdesmit procentiem fermeru ir vergi, jo tie ir nomnieki vai iegri­muši parādos. Un visi ir vergi tāpēc, ka trestiem pieder vai tie kontrolē visus līdzekļus, kas nepieciešami ražas pārdošanai, — noliktavas, dzelzceļus, elevatorus, tvaikoņu, līnijas. Vēl vairāk — tresti kontrolē pašus tirgus. Lauk­saimniekiem te nav nekādas noteikšanas. Par viņu poli­tisko varu es runāšu vēlāk, kad runāšu par visas vidus­šķiras politisko varu.

Diendienā tresti izspiež lauksaimniekus, tāpat kā iz­spieda misteru Kalvinu un pārējos piensaimniekus. Dien­dienā tāpat izspiež arī tirgotājus. Atcerieties, ka tabakas trests Ņujorkā sešos mēnešos izputināja ap četri simti tabakas tirgotavu! Kur tagad atrodas kādreizējie ogļrak- tuvju īpašnieki? Man tas jums nemaz nav jāsaka, ka ta­gad visa antracīta un bitumena ieguve atrodas dzelzceļa tresta rokās vai tā kontrolē. Vai tad «Standard Oil»[55] trestam nepieder kādas divdesmit okeāna tvaikoņu līnijas? Un vai tas nekontrolē visu vara ieguvi, nerunājot nemaz it/ir metāla kausēšanas trestu, mazu blakus uzņēmumu? hesmittūkstoš pilsētas Savienotajās Valstīs saņem elek- tnbu no sabiedrībām, kas pieder «Standard Oil» trestam viii ko tas kontrolē, un tikpat daudzās pilsētās elektriskie satiksmes līdzekļi — ielu dzelzceļi, apakšzemes dzelzceļi un piepilsētas satiksme — atrodas tresta rokās. Mazie Kapitālisti, kam piederēja tūkstošiem šādu uzņēmumu, ir nostumti pie malas. To jūs zināt. Un jums klāsies tapat.

Mazajam fabrikantam klājas tāpat kā lauksaimniekam: abi šodien faktiski nospiesti vasaļu stāvoklī. Vispār tagad visi brīvo profesiju pārstāvji, visi mākslinieki ir brīvi tikai varda pēc, īstenībā tie ir dzimtcilvēki un visi politiķi — kalpi. Kāpēc jūs, mister Kalvin, strādājat dienu un nakti, lai apvienotu zemkopjus kopā ar pārējiem vidusšķiras pārstāvjiem vienā jaunā politiskā partijā? Tāpēc, ka veco politisko partiju pārstāvji negrib nekā zināt par jūsu ata­vistiskajām idejām. Un kāpēc viņi negrib? Tāpēc, ka viņi, kā jau sacīju, ir plutokrātijas kalpi un vasaļi.

Es nosaucu brīvās profesijas pārstāvjus un mākslinie­kus par dzimtcilvēkiem. Kas cits viņi ir? Visi viņi — pro­fesori, garīdznieki un izdevēji — var palikt savā vietā tikai tad, ja viņi kalpo plutokrātijai, un viņu darbs ir izplatīt idejas, kas plutokrātijai nav kaitīgas vai ir tai derīgas. Ja viņi turpretī izplatītu idejas, kas apdraud plu­tokrātiju, tad zaudētu savu posteni un, ja nebūtu nodro­šinājušies pret ļaunām dienām, noslīdētu proletariāta stā­voklī, vai nu ietu bojā, vai kļūtu par strādnieku šķiras aģitatoriem. Un neaizmirstiet, ka prese, kancele un uni­versitāte veido sabiedrisko domu un nosaka tautas domu gaitu. Mākslinieki savukārt iztop gandrīz vai vienīgi plu­tokrātijas vulgārajai gaumei.

Galu galā bagātība pati par sevi nav vēl īstā vara; tas ir tikai līdzeklis, īstā vara pieder valdībai. Bet kas šolaik kontrolē valdību? Proletariāts ar saviem divdesmit mil­joniem darbaļaužu? Pat jums jāsmejas par šādu domu. Vidusšķira ar saviem astoņiem miljoniem aktīvu locekļu? Nē, tikpat maz kā proletariāts. Kas tad kontrolē valdību? Plutokrātija ar savu nepilno ceturtdajmiljonu aktīvo lo­cekļu. Tomēr pat šis ceturtdaļmiljons nekontrolē valdību, kaut arī aktīvi palīdz to darīt. Valdību kontrolē plutokrā- tijas kodols, un tas sastāv no septiņām1 mazām, bet spē­cīgām grupām. Un neaizmirstiet, ka šīs grupas patlaban strādā patiešām saskaņoti.

Džentlmeņi, es jums pavirši parādīju varu, kāda pieder vienai no šīm septiņām grupām, kas sastāda plutokrātijas smadzenes.[57] Jūsu divdesmit četri miljardi dolāru neļauj jums ietekmēt valdību ne par divdesmit pieciem centiem, .lusu bagātība ir tukša čaula, un to pašu jums drīz at­ņems. Visa vara šodien ir plutokrātijas rokās. Tā šodien l/dod likumus, jo tā ir noteicēja par senātu, kongresu, tiesām un likumdevējām iestādēm. Un ne tikai tas vien, aiz likuma jāstāv varai, kas likumu var realizēt. Pluto- krātija šodien izdod likumus — un to realizēšanai tās ricibā ir policija, armija, flote un galu galā arī zemes­sargi, kuros ieskaitīti jūs, es un mēs visi.

Nekādas lielas debates nesekoja, un viesi drīz izklīda. Vīsi bija nerunīgi un nomākti un atvadījās klusā balsī. Nākotnes aina, ko viņi bija skatījuši, likās iedvesusi vi­ņiem šausmas.

—   Stāvoklis ir patiešām nopietns, — misters Kalvins sacīja Ernestam. — Man gandrīz nav nekādu iebildumu pret jūsu attēloto ainu. Es tikai nepiekrītu jūsu uzska­tiem par vidusšķiras bojā eju. Mēs vēl uzvarēsim un sa­trieksim trestus.

—   Un atgriezīsimies pie mūsu senču ražošanas meto­dēm, — Ernests pabeidza viņa teikumu.