Viņš labi iemācījās angļu valodu, daudz lasīja. Zinaja par divdabju teicieniem un savrupinatajiem papildinātājiem vairak neka es. Man šķiet, ka viņš tik neveikli runāja tīši, lai kaut kā turētos pie savam saknēm. Nabaga tētis!
Viņas kastaņbrunie mati bija saņemti zirgaste. Viņa nebija uzkrāsojusies un bija uzvilkusi tikai baltu frotē rītakleitu uz flaneļa naktskrekla. Beidzot visi beru viesi bija atstajuši maju. Bērni bija savās istabās, saguruši no šīsdienas pārdzīvojumiem. Lusija skraidīja pa ēdamistabu.
Vai tu izlasīji visas šis vēstules? jautāja Reičela.
Viņš pamāja ar galvu.
Kad aizbraucu no bankas, devos atpakaļ uz tava teva maju n 11 savācu pārējos materialus.
Viņi sedeja Reičelas ēdamistaba. Kādreizējā kopīgajā ēdamislaba. Uz galda bija izliktas abas mapes ar rakstiem par Dzintara istabu, Vacijas karte, USA Today, testaments, visas vēstulēs un atvadu vēstulē Reičelai. Pols pastastija viņai, ko un kur atradis. Viņš pastāstīja arī par viņas teva lielo interesi par rakstu USA Today un viņa jautajumiem par Veilendu Makoju.
Tētis kaut ko par to skatijas CNN, kad es atstaju bērnus pie viņa. Es atceros šo vardu. Viņa gurdi atslīga krēsla. Kāpēc ta mape bija iebāzta ledusskapi? Tētis nekad ta nedarīja. Kas notiek, Pol?
Nezinu. Taču Karols acīmredzot interesejas par Dzintara istabu. Viņš norādīja uz atvadu vēstuli. Ko viņš gribēja teikt ar 10 Faetontu un Heliadu asarām?
Mīts, ko māte mēdza lasīt man, kad es biju maza. Faetonts bija saules dieva Hēlija mirstīgais dēls. Man ļoti patika šis stāsts. Petis aizravas ar mitoloģiju. Viņš teica, ka šadas fantāzijas palīdzēja viņam pārciest Mauthauzenu. Viņa pārcilaja izgriezumus un kserokopijas, dažos ielūkojās vērīgāk. Viņš domāja, ka ir vainīgs tavu vecāku un visu parejo cilvēku navē lidmašīnas sprādzienā. Es nesaprotu.
Pols arī ne. Un šī doma viņam nelika mieru jau divas stundas.
Vai tad tavi vecāki nebija devušies uz Itāliju muzeja darīšanas?
Visa valde devās uz turieni. Viņu uzdevums bija atvest Italijas muzeju aizdotus mākslās darbus.
Tētis laikam domāja, ka tur bija kada saistība.
Pols atcerējas vēl kādus vārdus no Borjas vēstulēs. Man nevajadzēja lugt Jensiju, lai viņš Itālijā atkal ievāc ziņas.
Ka to saprast atkal?
Vai tu negribi uzzināt, kas notika? Reičela pēkšņi iejautājas jau skaļaka balsi.
Šis tonis Polam nepatika jau agrāk un arī šoreiz negāja pie sirds.
To es neesmu teicis. Tikai ir jau pagajuši deviņi gadi, un kaut ko noskaidrot butu gandrīz neiespējami. Ak dievs, Reičela, toreiz pat neatrada līķus!
Pol, tavi vecāki varbūt ir noslepkavoti, bet tu neko negribi darīt?
Uzstājīgā un spītīga. Kā teica Karols? Abas šis īpašības mantojusi no matēs. Tas tiesa.
-Arī to es neteicu. Tikai neko praktisku darīt nav iespējams.
Mes vārām sameklēt Danu Čapajevu.
-Ko?
Čapajevu. Varbūt viņš vel ir dzīvs. Viņa pārāudzijas uz sutitaja adresi, kas norādīta uz aploksnēm. Kelheimu taču noteikti nebūs grūti atrast.
Tā ir Vacijas dienvidos. Bavarija. Es to atradu kartē.
Tu jau paskatījies?
Nebija grūti ieraudzīt. Karols bija to apvilcis.
Reičela atlocīja karti un palūkojās pati.
Tētis rakstīja, ka viņi kaut ko zinaja par Dzintara istabu, bet ta arī paši nedevās to pārbaudīt. Varbūt Čapajevs varēs mums to pateikt?
Pols nespeja noticēt tam, ko dzirdēja.
Vai izlasīji, ko tevs tev lūdza? Likt miera Dzintara istabu. Viņš nepavisam nevēlējās, lai tu mekletu Čapajevu.
Varbūt Čapajevs zina ko vairāk par to, kas notika ar taviem vecākiem.
Reičela, es esmu jurists, nevis starptautisks detektīvs.
Labi. Tad iesim ar to visu uz policiju. Lai viņi papēta.
Šis ir daudz prātīgāks ieteikums neka iepriekšējais. Taču I vdas ir pārāk vecas.
Reičelas sejā ievilkās skarba grimase.
Ceru, ka Marla un Brents nebūs mantojuši tavu vienaldzību. Man labak patiktu, ja viņi gribētu noskaidrot, kas noticis, ja mes u tevi uzsprāgtu lidmašīna.
Viņa gan zinaja, ka vissāpīgāk iedzelt. Ši bija viena no īpašība m, ko viņš sava bijušaja sieva necieta visvairak.
Vai izlasīji šos rakstus? viņš noprasīja. Daudzi cilvēki gājuši boja, meklējot Dzintara istabu. Varbūt mani vecāki ari. Varbūt ne. Bet viens ir skaidrs tavs tēvs negribēja, lai tu tur iesaisties. Un tas nemaz nav tavs lauciņš. Tavas zinašanas par mākslu n niecīgas.
Tapat ka tava drosme.
Viņš cieši ieskatījās Reičelas acis, iekoda mele un centās būt saprotošs. Viņa šorīt apglabaja savu tēvu. Tomēr galva nemitīgi dunēja un atbalsojās viens vienīgs vārds.
Maita.
Dziļi ievilcis elpu, viņš klusi atbildēja:
Tavs otrs ieteikums ir daudz sapratigaks. Varbūt tiešām uzlu esim to visu policijai. Viņš bridi klusēja. Es saprotu, ka tu juties. Taču Karola nāve bija negadījums, Reičela.
Nelaime ir tada, Pol, ka tad, ja tomēr tā nebija, mans tevs jāpieskaita upuru sārākstam kopā ar taviem vecākiem. Viņa uzmeta Polam draudīgu skatienu. Tādus viņš jau agrak bija redzēļis pārak bieži. Vel joprojām gribi rīkoties prātīgi?
20
Trešdiena, 14. maijs, 10:25
Reičela ar lielu piespiešanos pieceļas no gultas un saģērba bērnus. Aizveda tos uz skolu, bet pati negribīgi devas uz tiesu namu. Viņa nebija bijusi sava kabineta kopš piektdienas, jo pirmdienu un otrdienu bija paņēmusi brīvu.
Visu rīta celienu sekretāre centas atvieglot Reičelai dzīvi, atraidot traucetajus, pāradresējot zvanus, uzklausot advokatus un tiesnešus. Šonedeļ bija paredzeta civillietu iztiesašana ar zverinatajiem, taču visas sedes steigšus tika pārceltas. Pirms stundas Reičela piezvanīja uz Atlantas policijas departamentu un lūdza atsūtīt pie viņas kādu detektīvu no slepkavību izmeklēšanas nodaļas. Policija Reičela nebija pārāk labi ieredzēta. Nezin kapec visi uzskatīja ja jau viņa ir tik stingra tiesnese, tad vienmer arī izlems policijas interesēs. Taču viņas spriedumus drīzāk varētu raksturot ka labvēligakus aizstavibai. Liberāli tā tos mēdza devet policistu biedrībā un presē. Nodevēju šādi viņu slepus zākājot daudzi narkotiku apkarošanas nodaļas detektīvi. Bet Reičelu tas neuztrauca. Konstitūcijas uzdevums ir aizsargat cilvēkus. Policijai jadarbojas savu pilnvaru robežas, nevis pārsniedzot tas. Viņas uzdevums bija raudzīties, lai likums vienmēr tiktu ieverots. Tēvs viņai daudzkārt bija atgadinājis: kad vārā nostada sevi augstāk par likumu, draud tirānijā.
Un viņš gan to zinaja tik labi kā neviens.
Tiesnese Katlere, telefona skaļruni atskanēja sekretāres balss. Pārāsti viņas uzruna ja viena otru par Reičelu un Semiju, bet svešu cilvēku klātbūtnē tika lietota oficiālā uzruna tiesnese.
Ieradies leitnants Bārlovs no Atlantas policijas. Pec jūsu izsaukuma.
Reičela aši nosusināja acis ar salveti. Asārās bija saskrējušas acis, raugoties uz tēva fotogrāfiju. Viņa piecēlās un nogludinaja kokvilnas svārkus un blūzi.
Koka paneļu durvis atveras, un iesoļoja kalsns virs ar melniem, rirtainiem matiem. Aizvēris aiz sevis durvis, viņš nosauca savu vardu.
Maiks Bārlovs no slepkavību izmeklēšanas nodaļas.
Atkal atguvusi profesionālo savaldību, Reičela aicinaja viņu
apsesties.
Paldies, ka atnacat, leitnant.
Nekādu problēmu. Musu departaments vienmēr cenšas palīdzēt tiesai.
Taču kaut kas šķita aizdomīgs. Viņa balss tonis bija kaitinoši sirsnīgs, gandrīz augstpratigs.
Pēc jūsu zvana es iepazinos ar ziņojumu par jūsu teva navi. l/saku jums lidzjutību. Šķiet, tas bija traģisks nelaimes gadījums.