Выбрать главу

Uzbraucis augša, viņš sekoja ļaužu pūlim pa labi. No Starbucks kreisaja puse uzvēdīja kafijas smarža. Cilvēki apstajas pie WH Smith nopirkt avīzes un žurnālus. Viņš nopētīja izlidošanas ek­rānus. Tuvākās pusstundas laika izlidos vismaz desmit lidmašī­nas. Dancere nekādi nevares uzminēt, kura un vai vispār kada no tām viņš iekāps. Galu gala viņš varēja arī atgriezties terminā­li, un somas nodošana bagažā bija tikai māņu manevrs.

Knolls samekleja ekrānā Minhenes reisu, atrada īsto izeju un devas uz turieni. Kad viņš ieradās, iekāpšana jau bija sākusies.

Viņš iestājās rinda un, kad pienaca viņa karta, apjautājas:

Vai lidmašīna ir brīvas vietas?

Darbinieks ieskatījas videoekrāna.

Ne, ser. Viss iz,pārdots.

Tatad, pat ja Dancere viņu atradis, tad nekādi nevarēs sekot. Viņš cerēja, ka visi pasažieri ieradīsies un neviena vieta pēkšņi nepaliks brīva. Knolls devās uz vārtiem, kur viņam priekšā bija kadi trīsdesmit cilvēki. Pārāudzījies uz rindas sakumu, viņš pa­manīja sievieti ar brūniem pagariem matiem, ģērbušos eleganta lumši zilā bikšu kostīma. Viņa pasniedza pārbaudītajam iekāp­šanas talonu un iekapa lidmašīna. Šo seju viņš pazina uzreiz. Reičela Katlere. I .icliski.

23

Atlanta, Džordžijas štats

Piektdiena, 16. maijs, 9:15

Suzanna Dancere iesoļoja kabineta. Pols Katlers piecēlās no liela riekstkoka rakstāmgalda un nāca viņai pretī.

Paldies, ka atradat laiku sarunai ar mani, viņa iesāka.

Nav par ko, Maijersas kundze. Katlers uzrunaja viņu uz­vārdā, ko Suzanna nosauca sekretārei. Viņa zinaja, ka Knollam patīk visur izmantot savu īsto vardu. Vel viens piemers viņa augstprātībai. Viņa labāk izvēlējas anonimitati. Un maskēšanos. Mazakas izredzes kadam pārāk palikt atmiņā.

Vārāt saukt mani par Džo, viņa atļava.

Apsedusies piedāvātājā krēsla, viņa nopētīja pusmūža juris­tu. Viņš bija slaids, neliela auguma, ar gaiši brūniem matiem, kas jau bija kļuvuši paplani, vēl neveidojot pliku pakausi. Kā jau va­rēja sagaidīt, viņš bija ģerbies balta krekla ar zīda kaklasaiti un tumšās bikses, bet bikšturi piešķīra šim teļam lielāku vecumu un cienīgumu. Viņš laipni uzsmaidīja, un Suzannai iepatikās viņa mirdzošās pelēkas acis. Viņš šķita kautrīgs un pieticīgs, un tatad ii i Suzanna nosprieda viegli savaldzināms.

Par laimi, viņa bija ģerbusies atbilstoši lomai. Uz galvas viņa bija uzspraudusi kastaņbrunu parūku. Acu krāsa bija izmainīta .11 brūnam kontaktlēcām. Šo apmanu papildina ja brilles ar astoņ­stūrainiem stikliem zelta rāmjos. Krepa svārkus un divrindu pogājamo žaketi ar smailiem atlokiem viņa vakar bija nopirkusi Vicloria's Sccret veikala. Šis tērps izstaroja izteiktu sievišķību un bija iecerēts uzmanības novēršanai no viņas sejas. Apsēdusies viņa s.ikrustoja kajas, nesteidzīgi izradot melnās zeķes, un centas smaidīt kaut mazliet vairak neka pārāsti.

jūs esat mākslās detektive? jautāja Katlers. Droši vien in­teresants darbs?

Reizēm ir. Taču nešaubos, ka arī jūsu darba netrūkst aizrau­jošu brīžu.

Viņa atri nopētīja telpu. Virs adas dīvaniņa karājas ierameta Vinslova gravīra, tai abas pusēs Kupkas akvareļi. Pie citas sienas bija sakārti diplomi un dažadu profesionālo organizāciju dalības un apbalvojumu dokumenti. Amerikas Juristu asociacija, Testa­mentu juristu biedrība, Džordžijas tiesu juristu asociācija. Divas krasu fotogrāfijās, acīmredzot uzņemtas kadā likumdošanas iestā­dP Katlers sarokojas ar vecāku vīrieti.

Viņa norādīja uz mākslās darbiem.

Jūs esat mākslas lietpratējs?

Ne gluži. Tikai mazliet kolekcionēju. Taču aktīvi darbojos musu Augstaja mākslās muzeja.

Tas laikam jums sagādā daudz prieka.

Maksla man ir svarīga.

Vai tāpēc bijāt ar mieru mani pieņemt?

arī tāpēc, turklāt mani mocīja vienkāršā ziņkāre.

Viņa nolēma ķerties pie galvena.

Pirms brīža es biju iegriezusies Fultonas apgabala tiesu na­mā. jūsu bijušās sievas sekretāre teica, ka tiesnese Katlere izbrau­kusi no pilsētas. Viņa neatklāja, uz kurieni tiesnese devusies, un ieteica man runāt ar jums.

Viņa pirms brīža zvanīja un teica, ka tas ir saistīts ar manu bijušo sievastevu?

Ja, ta ir. Tiesneses Katleres sekretāre apstiprinaja, ka vakar esot ienācis kāds vīrietis un interesējies par jūsu bijušo sievu. Gārā auguma, gaišmatains eiropietis. Viņš sauc sevi par Kristiānu Knollu. Es jau veselu nedeļu novēroju Knollu, bet vakar pazau­dēju viņu no skata lidostā. Baidos, ka viņš varbūt seko tiesnesei Katlerei.

Advokāta seja pazibēja raižpilna izteiksme. Lieliski. Viņa bija uzminējusi pareizi.

Kāpēc lai šis Knolla kungs sekotu Reičelai?

Viņa bija nolēmusi izteikties bez aplinkiem. Varbūt bailes liks viņam aizmirst piesardzības barjeras, un viņa uzzinās, uz kurieni īsti devusies Reičela Katlere.

Knolls ieradas Atlantā runāt ar Karolu Borju. Viņa noklu­sēja to, ka Knolls sestdienas vakārā tikās ar Borju. Nevajag viņu pārāk cieši saistīt ar notikušo. Laikam viņš uzzinaja, ka Borjas kungs ir miris, un uzmekleja viņa meitu. Tas ir vienīgais loģis­kais izskaidrojums, kāpēc viņš gāja uz tiesneses kabinetu.

Kā jūs un viņš zināt kaut ko par Karolu?

jūs droši vien zināt, ar ko Borjas kungs nodarbojās, kad vēl bija Padomju Savienības pilsonis?

Viņš mums to pastastija. Bet ka jūs zināt?

Krievijā tagad visiem ir pieejami tas Komisijas dokumenti, kura Borjas kungs kādreiz strādaja. Tagad pētīt vēsturi nav grūti. Knolls meklē Dzintara istabu un droši vien cerēja, ka Borja kaut ko par to zina.

Bet kā viņš zināja, kur atrast Karolu?

Pagajušajā nedeļa Knolls skatīja dokumentus Sanktpeterbur);-is arhīvā. Tie tikai nesen kļuva pieejami apmekletajiem. Viņš tur uzzināja visu vajadzīgo.

Tas tomēr neizskaidro, kapec jūs esat šeit.

Kā jau teicu, es novēroju Knollu.

Ka jūs zināt, ka Karols ir miris?

Fs to uzzināju pirmdiena, kad ierados pilsēta.

Maijersas kundze, kada jēga visam tam runām par Dzintara istabu? Tā ir pazudusi jau vairak neka piecdesmit gadus. Vai jums nešķiet, ka ta sen jau butu atrasta, ja tas butu iespējams?

Piekrītu, Katlera kungs. Bet Kristiāns Knolls doma citādi.

Jūs teicāt, ka vakar pazaudējat viņu no skata lidostā. Kas jums liek domāt, ka viņš seko Reičelai?

Tikai nojauta. Es pārmeklēju uzgaidamas zāles, bet nevareju viņu atrast. Ievēroju vairakus starptautiskos reisus, kas izlidoja lulit pec tam, kad Knolls bija man izsprucis. Viens bija uz Min­heni. Divi uz Parīzi. Trīs uz Frankfurti.

Viņa lidoja uz Minheni, atklaja Katlers.

Laikam šis jurists sāk atsilt pret viņu. Pamazam sāk uzticē­ties. Noticēt viņas teiktajam. Viņa nolēma izmantot šo bridi.

Kāpēc tiesnese Katlere dodas uz Minheni tik drīz pēc teva nāves?

Tevs viņai atstaja vēstuli par Dzintara istabu.

Tagad bija laiks izdarīt spiedienu.

Katlera kungs, Kristiāns Knolls ir bīstams cilvēks. Kad viņš grib kaut ko panakt, nekas nespej viņu aizkavēt. Es varētu saderēt, ka viņš arī iekāpa taja lidmašīna uz Minheni. Man noteikti jaruna ar jūsu bijušo sievu. Vai zināt, kur viņa ir apmetusies?

Viņa solīja piezvanīt no Vacijas, bet vel nav nekādas ziņas.

Viņa balsi skanēja raizes. Suzanna ieskatījās pulksteni.

Minhene tagad ir gandrīz pusčetri.

Pirms jūsu ierašanas es domāju tieši par to pašu.

Vai zināt, uz kurieni tieši viņa devās? Katlers neatbildēja. Viņa neatlaidas. Es saprotu, ka esmu jums svešs cilvēks. Taču vārāt man ticēt, ka man ir vislabakie nodomi. Man jāatrod Kristi­āns Knolls. Konfidencialitāte liedz man paskaidrot kaut ko tuvāk, bet man ir drošs pamats ticēt, ka viņš seko jūsu bijušajai sievai.