Varbūt šoreiz tas tomēr bija labi.
Viņai atmiņa atkal pazibēja taksometrs. Varbūt viņam taisnība?
Un sauciet mani par Kristiānu.
Viņa domas apsauca sevi. Nevajag izturēties tik naidīgi. Viņam taisnība. Šis vīrietis izglaba viņas dzīvību.
Labi. Lai butu Kristiāns.
Vai jūsu ceļojums ir saistīts ar Dzintara istabu?
Nezinu, vai vajadzētu atbildēt uz šo jautājumu.
-Ja es jūs apdraudētu, butu vienkārši ļāvis taksim jūs sabraukt.
Vārds vieta, tomēr ar to vēl nepietiek.
Katleres kundze, es esmu profesionāls izmekletajs. Maksla ir mana specialitāte. Es runāju vāciski un labi pazīstu šo valsti. jūs varbūt esat lieliska tiesnese, taču droši vien iesaceja detektīva darba.
Reičela neatbildēja.
Man vajadzīga informācijā par Dzintara istabu, nekas vairāk. Es atklāju jums to, ko zinu. Ludzu no jums tikai to pašu.
Bet ja es atteikšos un iešu uz policiju?
Tad es vienkārši pazudīšu no skata, bet turpināšu verot jus, lai zinātu, ko jūs darāt. Tas nav nekas personisks. jūs esat norāde, ko es veļos pilnība izpētīt. Es tikai nodomāju, ka mes varētu darboties kopa un ietaupīt laiku.
Knollam piemita kaut kas raupjš un bīstams, kas viņai patika. Viņa runas veids bija tiešs un skaidrs, balss pārliecinātā. Reičela vērīgi mekleja vīrieša seja kadu aizdomīgu zīmi, bet neko neatrada. Tāpēc viņa pieņema ātru lēmumu, kā bija pieradusi tiesa.
Labi, Knolla kungs. Es esmu ieradusies sameklēt Danu Čapajevu. Acīmredzot šajā sārākstā minēts viņa vārds. Viņš dzīvo Kēlheimā.
Knolls pacēla kausu un iemalkoja alu.
Tas ir uz dienvidiem no šejienes, uz Alpu pusi, netālu no Austrijas. Es zinu to ciematu.
Viņš un mans tevs acīmredzot interesejas par Dzintara istabu. Un pat vairak, neka es to varēju iedomāties.
Kā jums šķiet, ko Čapajeva kungs varētu zināt?
Viņa nolēma pagaidam vel nepieminēt vēstules.
Neko vairak ka tikai to, ka viņi savulaik stradāja kopa, ka jūs droši vien jau zināt.
Ka jūs uzzinājāt viņa vārdu?
Viņa nolēma samelot.
Tēvs par viņu runāja gadiem ilgi. Viņi reiz bija labi draugi.
Katleres kundze, es jums varu ļoti noderēt.
Knolla kungs, godīgi sakot, es cerēju pavadīt kadu laiku vienatne.
Es jūs pilnīgi saprotu. Atceros, ka bija, kad nomira mans tevs. Es jutos briesmīgi.
Tas izklausījas gluži patiesi, un viņa saklausīja Knolla balsī līdzjūtību. Tomēr viņš bija svešinieks.
Jums ir vajadzīga palīdzība. Ja šis Čapajevs kaut ko zina, es v.iru palīdzēt izmantot šo informāciju. Es daudz zinu par Dzintara istabu. Tas ir noderīgas zināšanas.
Reičela klusēja.
Kad jūs gatavojaties doties uz dienvidiem? jautāja Knolls.
Rīt no rīta, viņa pārāk ātri atbildēja.
Es jūs aizvedīšu.
Es neļautu saviem berniem sēsties svešas mašīnas. Kapec lai es pati to darītu?
Viņš pasmaidīja. Reičelai tas patika.
Es atklāti pateicu jūsu sekretārei savu vārdu un nodomus, las gan būtu neapdomīgi kadam, kurš gatavotos jums nodarīt ļaunu. Viņš iztukšoja alus kausu. Lai ka arī būtu, es jebkura gadījumā sekotu jums uz Kēlheimu.
Viņa atkal atri pieņema lēmumu. Tādu, kas parsteidza viņu pašu.
Nu labi. Kāpēc ne? Brauksim kopa. Es esmu apmetusies viesnīca "Valdeks". Paris kvartalus uz to pusi.
Es otra ielas puse, "Elizabete".
Viņa pašūpoja galvu un pasmaidīja.
Nezin kāpēc tas mani nepārsteidz.
Knolls vēroja, ka Reičela Katlere pazūd puli.
Viss izdevās tīri labi.
Nosviedis uz galdiņa dažus eiro, viņš atstaja kafejnīcu. Vairākas reizes nogriezies, viņš vēlreiz šķērsoja laukumu. Garām pārtikās tirgum, kur rosījās agrīni vakariņotāji un dzīrotāji, viņš devas uz Maksimiliana ielu elegantu bulvāri, kur lepojās muzeji, valdības iestādes un veikali. Pretī slejās pīlāriem rotata Nacionala teatra ieeja. Tas priekšā ap Bavārijas pirmā kārāļa Maksa Jozefa pieminekli staveja taksometru rinda, gaidot, kad beigsies agra vakārā izrāde. Šķērsojis ielu, viņš piegāja pie ceturtā auto rindā. Vadītajs stāvēja ārpusē, atspiedies pret savu mersedesu, sakrustojis rokas uz krūtīm.
Nu kā bija? šoferis vāciski noprasīja.
Ļoti labi.
Un pec tam es pārliecinoši notēloju?
Izcili. Viņš pasniedza šoferim eiro žūksni.
Vienmer prieks ar tevi sadarboties, Kristian.
Ar tevi ari, Erih.
Viņš labi pazina šo šoferi, jo, būdams Minhenē, bieži izmantoja viņa pakalpojumus. Viņš bija gan uzticams, gan uzpērkams, un tieši šadas īpašības Knolls meklēja visos savos aģentos.
Kļūsti sentimentāls, Kristian?
Ka tā?
Tu gribēji to sievišķi tikai izbiedēt, nevis nogalinat. Tas nemaz nav tava gārā.
Knolls pasmaidīja.
Kas vel labāk var iekarot uzticēšanos ka bruņinieks, kas izglābj no nāves?
Gribi viņu izdrāzt, vai?
Knolls nevēlējās neko vairak teikt, taču gribēja paturēt šo noderīgo viru arī turpmāk. Viņš pamāja ar galvu un piekrita:
Labs veids, kā iedabūt viņu gulta.
Šoferis pārskaitīja naudas zīmes.
Piecsimt eiro ir darga maksa par nokniebšanos.
Taču Knollam prata bija Dzintara istaba un desmit miljoni eiro, ko viņš par to saņems. Un, protams, arī Reičelas Katleres pievilcība, kas bija palikusi atmiņā arī pec viņas aiziešanas. Ne pārak.
25
Atlanta, Džordžijas štats
12:35
Pols bija noraizejies. Viņš pat neaizgāja pusdienas un palika birojā, ceredams, ka Reičela piezvanīs. Vacija jau bija pāri pusseptiņiem vakārā. Viņa ieminējās, ka varbūt pirms došanās uz Kelheimu vienu nakti paliks Minhene. Tāpēc viņš nebija pārliecināts, vai Reičela zvanīs šodien vai rīt, kad būs nokļuvusi dienvidos, Alpos, vai vispār nekad.
Reičela bija drosmīga, uzstājīga un neatlaidīga. Vienmer tada bijusi. Neatkarīgais raksturs palīdzēja viņai but labai tiesnesei. Taču tas neļava citiem viņu tuvāk iepazīt un iemīlēt. Nebija viegli iegūt draugus. Taču sirds dziļumos viņa bija laba un sirsnīga. Pols to zinaja. Diemžēl viņi abi nevarēja sadzīvot, gluži kā suns ar kaķi. Bet vai tiešām ta bija? Viņiem abiem klusas vakariņas mājās patika labāk neka pārpildīts restorāns. Nomāta videofilma labak neka kinoteātra apmeklējums. Pecpusdiena kopa ar berniem zoodārzā īsta pārādīze salīdzina juma ar vakārā uzdzīvi kluba vai barā. Pols zinaja, ka Reičela smagi pārdzīvo teva navi. Viņai ar Ievu bija ļoti ciešas attiecības, sevišķi pec šķiršanas. Karols ta cenlas savest viņus atkal kopā.
Kas bija rakstīts veca vira atvadu vēstule?
Varbūt dod Polam vēl vienu iespēju.
Taču tas bija veltīgi. Reičela bija pārliecinātā, ka viņiem jādzīvo atsevišķi. Viņa atraidīja katru salabšanas mēģinājumu. Varbūt bija pienācis laiks paklausīt viņai un likties miera. Bet kaut kas tomēr nebija laga. Viņa nemaz negāja sabiedrība. Joprojām uzticējās Polam un paļāvas uz viņu. Un cik daudziem šķirtiem vīriem ir bijušas sievas mājas atslēgas? Un kopīgas tiesības uz īpašumu? Un vel arī kopīgs vērtspapīru konts? Reičela ne reizi nebija ieminējusies par viņu Merrill Lynch konta slēgšanu, viņš pēdējos trīs gadus to parvaldija, un viņa ne reizi nebija apšaubījusi viņa lēmumus.
Viņš raudzijas uz telefonu. Kapec Reičela nezvana? Kas noliek? Viņu it ka meklejot kāds vīrietis Kristiāns Knolls. Varbūt viņš ir bīstams. Varbūt ne. Visu, ko viņš zināja, bija pavēstījusi diezgan pievilcīga brunete ar mirdzošām brūnam acīm un glītam kajam. Džo Maijersa. Viņa bija mierīga un savaldīga, uz jautājumiem atbildēja atri un konkrēti. Gandrīz vai šķita, ka viņa nojauš I 'ola bažas par Reičelu, šaubas, kas viņu maca attiecība par šo braucienu uz Vāciju. Viņš pateica mazliet par daudz, un tas viņam sagadaja raizes. Reičelai nevajadzeja braukt uz Vāciju. Par lo Pols bija pārliecināts. Viņai nevajag jaukties Dzintara istabas meklējumos, un diez vai Dana Čapajevs vēl ir dzīvs.