Tāda bija jūsu teva iesauka. Yxo. Auss. Ta viņu sauca Mauthauzena. Viņš vienīgais visa bārāka prata vācu valodu.
-To es nezināju. Tēvs par nometni neko daudz nestastīja.
Čapajevs pamāja ar galvu.
Tas ir saprotams. Es pats arī vienā tada pavadīju kārā pēdējos menešus. Vecais virs cieši ieskatījās acis Knollam. Runājot par jūsu akcentu, Herr Knoll, es kādreiz to labi pratu atšķirt. Vācu valoda bija mana specialitāte.
jūsu angļu valoda arī ir laba.
Man ir talants uz valodam.
Jūsu toreizēja darbā noteikti bija nepieciešamas labas novērošanas un saziņas prasmes.
Reičela bija pārsteigta, vērojot spriedzi abu vīriešu starpā. Viņi bija pilnīgi svešinieki, bet izturējās ta, it kā pazītu viens otru. Vai pareizāk sakot ienīstu viens otru. Taču šī ķildošanas aizkavēja svangakas lietas. Reičela jautāja:
Dana, vai vārāt mums pateikt, kur atrodas Dzintara istaba?
-Alās uz ziemeļiem no šejienes. Harca kalnos. Netālu no Vartbergas.
Nu jau jus, vecīt, runājāt ka Kohs, zobojas Knolls. Tās alas jau sen ir izslaucītas tīras.
Sīs ne. Sis atradās Austrumvacijas teritorija. Padomju valdība tās sargāja. Nelaida nevienu klat. Alu tur ir daudz. Lai tas visas pārmeklētu, vajadzētu gadu desmitus, un tas ir arī īsti labirinti. Nacisti daudzas alas mīnēja, bet pārejās piekrava pilnas ar munīciju. Tas ir viens no iemesliem, kapec mes ar Karolu nedevamies uz turieni pārbaudīt. Labak lai dzintars glabajas pazemē, neka uzsprāgst gaisa.
Knolls no bikšu aizmugures kabatas izvilka nelielu bloknotu un pildspalvu.
Uzzīmējiet karti.
Čapajevs dažas minūtes darbojas pie zīmējuma. Reičela un Knolls sēdēja, neko neteikdami. Klusumu partrauca tikai uguns spregašana un pildspalvas švīkstoņa uz papīra. Tad Čapajevs pasniedza bloknotu Knollam.
īsto alu var atrast pec saules, viņš paskaidroja. Alas mute ir vērsta tieši pret austrumiem. Kāds draugs, kas nesen apmeklēja šo apvidu, stāstīja, ka alas ieeja tagad esot noslēgta ar dzelzs režģiem un ārpusē pielikts uzraksts BCR-65. Vācu vārāsiestādes vel nav pārbaudījušas, vai iekšā nav sprāgstvielu, tāpēc neviens neuzdrošinās tur ieiet. Vai vismaz tā esmu dzirdējis. Es uzzīmēju tuneļa plānu, cik labi vien varēju atcereties. Paša gala būs jārok. Bet pec dažām pedam atradīsiet dzelzs durvis, kas ved uz slēptuvi.
Knolls ieminējās:
jūs glabājāt šo noslēpumu gadu desmitiem. Bet tagad tik mierīgi atklajat diviem svešiniekiem.
Reičela nav svešiniece.
Ka jūs vārāt zināt, ka viņa nemelo?
Es skaidri saskatu viņa Karola vaibstus.
Bet par mani jūs nezināt neko. Un pat nepajautajat, kapec esmu ieradies.
Ja Reičela jūs atveda, man ar to pietiek. Es esmu vecs virs, Herr Knoll. Laika atlicis maz. Kadam ir jāuzzina šis noslēpums. Varbūt mums ar Karolu bija taisnība. Varbūt ne. Varbūt tur neka nav. Ejiet paši un paskatieties, lai zinātu droši. Čapajevs pieversas Reičelai. Ja tas ir viss, ko jūs velējāties, mans bērns, tad varbūt ļaujiet man atpūsties. Esmu noguris.
Labi, Dana, mēs iesim. Un paldies jums. Mēs pārliecināsimies, vai Dzintara istaba tur ir.
Vecais virs nopūtās.
Dariet ta, mans bērns. Dariet ta.
Ļoti labi, biedri, Suzanna krieviski uzslavēja, kad Čapajevs atvēra guļamistabas durvis. Veca vira viesi tikko bija aizgajuši, un viņa dzirdēja aizbraucam auto. Vai esat kādreiz domājis par aktiera karjeru? Kristiānu Knollu ir grūti piemuļķot. Bet jums tas izdevās lieliski. Es pati gandrīz jums noticēju.
Kā jūs zināt, ka Knolls dosies uz to alu?
Viņš ļoti grib iepriecināt jauno darba deveju. Viņš tā kāro atrast Dzintara istabu, ka uzņemsies risku un parbaudis katru noradi, arī tad, ja pats domas, ka tā ved strupceļa.
Bet ja nu viņš nojauš, ka tās ir lamatas?
Viņam nebūs nekada iemesla aizdomam, pateicoties jūsu izcilajai aktiermakslai.
Čapajeva skatiens pieversas mazdēlam, kas ar aizsietu muti sēdēja, piesiets pie ozolkoka krēsla blakus gultai.
Dargājam mazdēlam noteikti patika jūsu uzstašanas. Viņa noglāstīja bērna matus. Vai ne, Julius?
Zēns mēģināja atrauties un kaut ko nokunkstēja. Suzanna pacēla pie viņa galvas pistoli ar klusinātāju. Bērna acis bailes iepletās, redzot stobru tik tuvu.
Tas nav vajadzīgs, Čapajevs steidzīgi iebilda. Es izdarīju visu, ka jūs likāt. Uzzīmēju karti pareizi. Bez viltībām. Taču man sap sirds par Reičelu. Viņa neko tādu nav pelnījusi.
Nabaga Reičelai pašai vajadzēja padomāt, pirms iejaukties šajā pasākuma. Ta nav viņas cīņa, un viņai tur nav nekādas daļas. Vajadzēja likt to visu miera.
Vai mes varētu iet uz otru istabu? viņš ieminējās.
Ka vēlaties. Dargais Juliuss taču nekur neaizmuks. Vai ne, mazais?
Viņi iegāja blakus istaba. Vecais vīrs aizvēra guļamistabas durvis.
Zēns nav pelnījis navi, viņš klusi ierunājās.
jūs esat vērīgs, biedri Čapajev.
Nesauciet mani ta.
jūs nelepojaties ar savu padomju mantojumu?
Man nav padomju mantojuma. Es esmu baltkrievs. Pievienojos viņiem tikai ciņa pret Hitleru.
Bet jums nebija nekas pretī zagt mākslas darbus Staļina laba.
Ta bija to laiku kļūda. Ak dievs! Es glabaju noslēpumu piecdesmit gadus. Neteicu nevienam ne vārda. Vai jūs nevārāt to pieņemt un atstat manu mazdēlu dzīvu?
Suzanna neatbildeja.
jūs strādājāt Loringa laba, vai ne? viņš jautaja. Jozefs jau
noteikti ir miris. Tas droši vien ir vina dels Ernsts.
Tiešām jūs esat ļoti vērīgs, biedri.
Es zināju, ka reiz jūs atnaksiet. Ar to man bija jārēķinās. Bet zēnam par to visu nav nekādās daļas. Ļaujiet viņam dzīvot.
Viņš ir nevēlams liecinieks. Tapat kā jūs. Es izlasīju jūsu sārāksti ar Karolu Borju. Kāpēc jūs nevarejat likties mierā? Atstat visu aizmirstībai. Ar cik cilvekiem vēl jūs sārākstijaties? Mans darba devejs negrib riskēt. Borjas vairs nav. Pārējo meklētāju ari. jūs esat atlicis pēdējais.
jūs nogalinajat Karolu, vai ne?
Patiesība ne. Knolls mani apsteidza.
Reičela to nezina?
Acīmredzot ne.
Nabaga bērns, viņai draud lielas briesmas.
Ka jau teicu, biedri, pati vainīga.
Es zinu, ka jūs mani nogalināsiet. Savā ziņa tas man būs pat atvieglojums. Bet, ludzu, neaiztieciet zēnu. Viņš nevares palīdzēt jūs atrast. Viņš nesaprot krievu valodu. Nesaprata neko no visa, kas te tika runāts. Un šis noteikti nav jūsu īstais izskats. Zens nespēs palīdzēt policijai.
Jūs zināt, ka es to nevaru.
Viņš metas virsu savai mocītajai, bet muskuļi, kas kādreiz bija rūdīti, kāpjot kalnos un bēgot pa ēku jumtiem, tagad bija vecuma un slimību novārdzināti. Suzanna viegli izvainjas no bezcerīga uzbrukuma.
Tas gan ir lieki, biedri.
Sirmgalvis nokrita ceļos.
Ludzu, neaiztieciet viņu, es jūs lūdzu Jaunavas Marijas vārda. Viņam ir jādzīvo. Vecais virs noliecas uz priekšu un piespieda seju pie grīdas. Nabaga Juliuss, viņš šņukstēja. Nabaga, nabaga Jūliuss.
Suzanna pielika ieroča stobru pie upura pakauša un apdomāja viņa lugumu.
Dosvidaņija, biedri.
29
Vai jūs neizturējāties pret viņu pārāk skarbi? ieminējās Reičela.
Viņi traucas pa automaģistrali uz ziemeļiem, jau stundas brauciena attalumā no Kelheimas un Danas Čapajeva. Reičela sēdēja pie stūres, bet Knolls bija pieteicies pec brīža pārņemt vadību, kad viņi būs nonākuši uz Harca kalnu līkumainajiem ceļiem.
Viņš pacēla galvu no Čapajeva zīmētās kartes.
Reičela, jums jasaprot, ka es ar to nodarbojos jau daudzus gadus. Cilvēki melo daudz biežāk, neka saka patiesību. Čapajevs apgalvo, ka Dzintara istaba esot kada no Harca kalnu alam. Šī teorija ir izpētīta jau tūkstošiem reižu. Es tikai uzspiedu, lai pārliecinātos, vai viņš nemelo.