Vai tiešam?
Viņš sekoja Panikam māja. Siltajā istaba vēdīja savada, šķebigi salkana smaka. Kriminālromānos vienmer raksta par "nāves dvaku". Vai ta bija šāda?
Māja bija maza. Četras telpas. Viesistaba, virtuve, guļamistaba un vannasistaba. Mēbeles izskatijas vecas un apbružatas, bet mājoklis šķita tīrs un omulīgs, taču šo mieru izjauca šausminošs skats uz nodiluša paklāja pakritis vecs virs liela asiņu peļķe, kas izplūdušas no divām brucem galva.
Šāviens no tuva attaluma, paskaidroja Paniks.
Pols nespeja atraut skatienu no līķa. Rīkle sakapa žults. Viņš centās pretoties nelabumam, bet velti.
Viņš skriešus metās ārā no istabas.
Viņš saliecas un vema. Lidmašīnā ieturetas niecīgas maltītes paliekas izgāzās mitraja zale. Dažas reizes dziļi ievilcis elpu, viņš atkal saņemas.
Viss? noprasīja Paniks.
Pols pamāja ar galvu.
-Jus domājāt, ka to izdarīja sieviete?
Nezinu. Zinu tikai to, ka sieviete jautaja, kur dzīvo Čapajevs, un mazdēls pieteicas pārādīt ceļu. Viņi vakar no rīta kopa aizbrauca no tirgus laukuma. Kad zens līdz vakārām neatgriezās mājās, veca vira meita saka uztraukties. Viņa atnāca šurp un ieraudzīja delu guļamistabā sasietu. Acīmredzot ta sieviete nespeja nogalinat bērnu, bet sirmgalvi varēja nošaut mierīgi.
Un ka jutas zēns?
Pārbijies, bet citādi nekas. Viņš apstiprinaja sievietes aprakstu, bet neko vairak nevareja pateikt. Viņš bija otrā istaba. Atceras, ka dzirdējis balsis runājām. Taču nevareja saprast, par ko. Tad vectēvs kopā ar sievieti uz bridi ienaca guļamistabā. Viņi runaja kada cita valoda. Es minēju dažus vārdus ka piemērus, un šķiet, ka viņi runājuši krieviski. Tad vecais virs un sieviete izgāja no istabas. Drīz pec tam viņš dzirdēja šāvienu. Pēc tam klusums, līdz pec dažam stundām ieradas zena mate.
Sieviete iešava upurim tieši galva?
Un no tuva attāluma. Tas nozīme, ka likmes ir augstas.
No mājas iznaca policists.
Nichts in Haus hinsichtlich des Bernstrin-Zimmer.
Paniks pārāudzijas uz Polu.
Es liku viņiem meklēt māja kādas norādes saistībā ar Dzintara istabu. Tur neka tada nav.
Pie durvīm stavošajam policistam pie jostas iečerkstējās rācija. Viņš noņēma to, pienaca pie Panika un angliski paziņoja:
Man tagad jabrauc. Pienāca izsaukums uz glābšanas operāciju. Es šajā nedelas nogalē dežureju.
Kas noticis? jautāja Paniks.
Sprādziens raktuves netālu no Vartbergas. Izglābtā kada amerikāniete, bet visi vel joprojām mekle vīrieti. Vietejas vārāsiestades pieprasa mūsu palīdzību.
Paniks pašūpoja galvu.
Traka svētdiena.
Kur ir Vartberga? Pols steidzīgi noprasīja.
ITarca kalnos. Četrsimt kilometrus uz ziemeļiem. Kad tur notiek nelaimes, viņi reizem sauc palīgā musu kalnu glabšanas vienības.
Polam uzreiz ienaca prāta Veilends Makojs un Karola interese par Harca kalniem.
Atrasta amerikāniete? Ka viņu sauc?
Paniks laikam noprata ši jautajuma svarīgumu un pievērsās policistam. Viņi pārmijā dažus vārdus, tad policists atkal ierunājās rācijā.
Pēc īsa brīža skaļruni atskanēja atbilde:
Die Frau ist Rachel Cutler. Ammkunische.8
32
15:10
Policijas helikopters maija pēcpusdienas gaisā traucās uz ziemeļiem. Aiz Vircburgas saka līt. Pols sedeja blakus Panikam, bet sēdekļos viņiem aiz muguras bija piesprādzējušies glabšanas vienības dalībnieki.
Tūristu grupa dzirdēja sprādzienu un ziņoja vārāsiestādēm, stāstīja Paniks, pārkliedzot motora rēkoņu. jūsu bijušo sievu izvilka netālu no kādas šahtas ieejas. Viņu aizveda uz vietejo slimnīcu, bet pirms tam viņa paguva pateikt glābējiem par vīrieti. Viņa vārds ir Knolls. Kristiāns Knolls.
Pols klausijas uzmanīgi. Taču spēja domāt vienīgi par to, ka Reičela, asinīm nopludusi, guļ slimnīcas gulta. Kas īsti notiek? Kur Reičela iepinusies? Kā Knolls viņu atrada? Kas notika taja šahta? Vai Marla un Brents arī nav apdraudēti? Jāpiezvana brālim un jabridina viņš.
laikam Džo Maijersai bija taisnība, noteica Paniks.
Vai ziņojumos bija kaut kas teikts par Reičelas veselības stāvokli?
Inspektors papurinaja galvu.
Helikopters vispirms lidoja uz sprādziena vietu šahtas ieeja bija dziļi mežā, augsta kalna pakaje. Tuvakais klajums bija puskilometru uz rietumiem, un glābējiem no turienes bija jāiet līdz šahtai kājām. Pols un Paniks palika helikoptera un lidoja uz austrumiem no Vartbergas, uz reģionālo slimnīcu, kurp bija aizvesta Reičela.
Nokļuvuši tur, viņi uzreiz devas uz palatu ceturtaja stāvā. Reičelai mugura bija zils naktskrekls. Ap galvu plats apsējs. Ieraudzījusi Polu, viņa uzsmaidīja tam no gultas.
Nezin kapec es jau nojautu, ka tu te pārādisies!
Viņš pienaca tuvāk. Reičelas vaigi, deguns un rokas bija saskrāpēti un zilumiem klāti.
Man šaja nedeļas nogale nebija neka labaka ko darīt, tapec nolēmu atlidot līdz Vacijai.
Kā bērni?
Viss kārtība.
Ka tu tik atri te nokļuvi?
Es izlidoju vakar.
Vakar?
Pirms Pols paguva paskaidrot, Paniks, kas bija klusi stāvējis pie durvīm, pienaca tuvāk.
Katleres kundze, es esmu inspektors Fricis Paniks no federālas policijas.
Pols pastastīja Reičelai par Džo Maijersu, Kristiānu Knollu un Danas Čapajeva slepkavību.
Reičelas sejā pārādijas šausmas.
Čapajevs ir miris?
Man jāpiezvana brālim, Pols teica Panikam. Jāpiesaka rūpīgāk uzmanīt bērnus. Varbūt pat vajadzētu brīdināt Atlantas policiju.
Tu domā, ka viņiem draud briesmas?
Reičela, es nezinu, ko domāt. Tu esi iekulusies kada pavisam nelaga spēlē. Tevs taču tevi brīdināja neiejaukties.
Ko tu gribi teikt?
Neizliecies par muļķīti! Es izlasīju Ovīdiju. Viņš gribēja, lai tu taja visa nebāztu savu degunu. Tagad Čapajevs ir miris.
Reičelas seja saspringa.
Pol, tas nav godīgi. Es neesmu vainīga. Es nezināju.
Bet varbūt jūs pārādijat ceļu, paskaidroja Paniks.
Reičela raudzijas uz inspektoru, un viņas sejā pārādijas apjausma. Pols pēkšņi nožēloja savus skarbos vārdus. Viņš ka vienmer gribēja uzņemties daļu vainas.
Vispār tas nav gluži tā, viņš ieminejas. Es pārādīju tai sievietei vēstulēs. Viņa uzzināja par Kēlheimu no manis.
Bet vai jūs butu šadi rīkojies, ja nedomātu, ka Katleres kundzei draud briesmas?
Nē, nebutu. Viņš pārāudzījās uz Reičelu. Viņai acīs bija sanesušas asārās.
Inspektor, Polam taisnība. Ta ir mana vaina. Negribēju likties mierā, iejaucos, kur nevajag. Pols un tevs mani bridinaja.
Kas ir šis Kristiāns Knolls? jautāja Paniks. Pastāstiet par viņu.
Reičela izstastija visu, ko zinaja, bet tas nebija daudz. Tad viņa piebilda:
Viņš izglaba mani no sabraukšanas. Bija tik pieklājīgs un šarmants. Es tiešam nodomāju, ka viņš grib palīdzēt.
Kas notika šahta? noprasīja Paniks.
Mes devāmies pa Čapajeva karte noradīto ceļu. Tunelis bija diezgan plats, bet pēkšņi viss nodrebēja kā zemestrīce un nogruvums aizsprostoja šahtu. Es pagriezos atpakaļ uz ieejas pusi un saku skriet. Tiku tikai līdz pusceļam, kad akmeņi nogaza mani no kajam. Par laimi, tie mani neapraka. Es tur gulēju, līdz atnaca tūristi un atrada mani.
Un Knolls? jautāja Paniks. Viņa pa purina ja galvu.
Es saucu viņu, kad nogruvums beidzās, bet nekā.
Varbūt viņš vēl ir tur iekša, ieminējas Paniks.
Vai ta bija zemestrīce? iejautājās Pols.
Šeit nemedz but zemestrīces. Droši vien kārālaika spridzekļi. Šahtas ir pilnas ar tiem.