Knolls arī tā teica, piekrita Reičela.
Palatas durvis atvērās, un drukns policists pamāja Panikam. Inspektors atvainojas un izgāja.
Tev taisnība, atkartoja Reičela. Man vajadzēja klausīties. Pols vairs negribēja dzirdēt tadas runas.
Mums jātiek ārā no šejienes un jaatgriežas mājas.
Reičela neatbildeja, un viņš jau gatavojās uzstāt, bet tad atgriežas Paniks.
Šahta pārbaudīta. Iekša vairs neviens nav atrasts. Tai bija vēl viena, neaizsprostota ieeja, kadā talaka tuneli. Ka jūs ar Knolla kungu nokļuvāt līdz šahtai?
Atbraucam ar nomātu auto, pec tam gājam kājām.
Kadu auto?
Sarkanbrunu Volvo.
Šosejas mala nav atrasta neviena mašīna, paziņoja Paniks. Tas Knolls ir projām.
Šķiet, inspektors zināja vel ko vairak. Pols jautaja:
Ko vēl tas policists jums pateica?
Nacisti šo šahtu nekad nav izmantojuši. Tā nebija minēta. Taču šis ir jau otrais sprādziens trīs gadu laika.
Un ko tas nozīmē?
To, ka notiek kaut kas dīvains.
Pols izgāja no slimnīcas un policijas mašīna devas atpakaļ uz Vartbergu. Paniks pieteicas braukt līdzi. Viņam ka federalajam inspektoram bija zinama vārā un priekšrocības.
Līdzīgi ka jūsu FIB, viņš paskaidroja. Es strādāju valsts mēroga policijas iestāde. Vietejie ar mums pastavigi sadarbojas.
Reičela pastastīja, ka Knolls bija noīrējis divus numurus "Zelta kronī". Panika žetons uzreiz ļava viņiem iekļūt Reičelas numura. Tas bija uzkopts, gulta saklata, ceļasoma pazudusi. arī Knolla numurs bija tukšs. Sarkanbrūns Volvo nekur nebija manams.
Knolla kungs šorīt aizbrauca, paskaidroja viesnīcas īpašnieks. Samaksaja par abiem numuriem un aizbrauca.
Cikos?
Ap pusvienpadsmitiem.
Jūs neko nedzirdejat par sprādzienu?
īnspektor, šajas šahtas sprādzieni notiek bieži. Es nepieveršu lielu uzmanību tam, kas tur varētu but iesaistīts.
Vai jūs šorīt redzējāt Knollu atgriežamies? jautāja Paniks.
Viesnīcnieks papurināja kailo galvu. Viņi pateicas tam par palīdzību un gāja ārā.
Pols teica Panikam:
Knolls ir apsteidzis mūs par piecām stundām, bet varbūt var izsludināt viņa auto meklēšanu.
Knolla kungs mani neinteresē, atbildēja Paniks. Pašlaik lielakais viņa pārkāpums ir iekļūšana šahtā bez atļaujas.
Viņš atstaja Reičelu šahtā nomirt.
Tas arī nav noziegums. Man jāatrod tā sieviete. Slepkava.
Panikam bija taisnība. Taču Pols saprata, cik grūts ir inspektora uzdevums. Nebija precīza apraksta. Nebija zināms īstais vārds. Nebija lietisko pierādījumu. Nekādu citu ziņu. Itin nekā.
Vai ir kada nojausma, kur meklēt? viņš apjautājās.
Paniks raudzijas uz kluso ciemata ieliņu.
Nein, Katlera kungs. Nekādās nojausmas.
33
Lukovas pils, Čehijas Republika
17:10
Suzanna paņēma Ernsta Loringa pasniegto alvas kausu un ērti iekārtojās ampīra stila krēsla. Darba devējs šķita apmierinats ar viņas ziņojumu.
Viņa piebilda:
Es pusstundu gaidīju turpat un aizbraucu tikai tad, kad saka ierasties policija. Neviens neiznāca no šahtas.
Es rit piezvanīšu Felneram ar kadu citu ieganstu. Ja Kristiānām kaut kas būs noticis, varbūt viņš pats par to ieminēsies.
Suzanna iemalkoja vīnu, ar gandarījumu atceredamas šīsdienas darbus. Viņa brauca taisnā ceļa no Vacijas vidienes uz Čehiju, šķērsoja robežu un devās uz dienvidiem, uz Loringa pili. Trīssimt kilometrus viņas Porsche divarpus stundās parvareja ka nieku.
Ļoti gudri tev izdevās apvest Kristiānu ap stūri, uzslavēja Lorings. Viņu ir grūti piemuļķot.
Viņš bija pārāk nepacietīgs. Taču jāatzīst, ka Čapajevs notēloja tīri pārliecinoši. Viņa vēl iemalkoja vīnu. Tas naca no paša I oringa vīna dārziem. Žēl gan. Vecais vīrs bija tik godīgs. Tik daudzus gadus klusējis. Bet diemžel man nebija citas iespejas ka vien apklusinat viņu.
Labi, ka neaiztiki bērnu.
Es nenogalinu bērnus. Viņš nezinaja neko vairak ka parejie liecinieki tirgū. Viņš man bija vajadzīgs, lai piespiestu večuku sadarboties.
Loringa seja pauda skumjas un nogurumu.
Kad tas viss reiz beigsies? Ik pēc dažiem gadiem atkal jaunas raizes.
Es izlasīju vēstules. Atstāt Čapajevu dzīvu butu lieks risks. Nevelams liecinieks, kas var sagadat nepatikšanas.
Diemžēl tev taisnība, drahā.
Vai ir kadi jaunumi no Sanktpeterburgas?
Tikai tas, ka Kristiāns pavisam noteikti atkal pētījis Komisijas materiālus. Arhivārs pamanīja mana teva vardu kada dokumenta, ko Knolls lasīja. Bet, kad viņš pārāudzijas pec Knolla aiziešanas, tas papīrs bija pazudis.
Labi, ka Knolls mus vairs neapgrutinas. Ta ka vairs nav ne Borjas, ne Čapajeva, varbūt beidzot vārām justies droši.
Diemžel nevārām vis, iebilda Lorings. Ir vel kada problēma.
Suzanna nolika vīna kausu.
Kada?
Netālu no Stodas uzsākti izrakumi. Kāds amerikaņu uzņēmējs mekle dārgumus.
Cilvēki nevar likties mierā!
Kārdinājums ir pārāk liels. Grūti pateikt, vai viņi meklē īstaja ala. To diemžel nevar zināt, kamēr ala nav izpētīta. Es zinu tikai to, ka apvidus ir īstais.
Vai mums ir kāds ziņu pienesejs?
Tieši paša grupa. Viņš man regulāri ziņo, taču pat viņš nezina droši. Diemžel tevs precīzo informāciju glabaja liela noslēpuma… neuzticējās pat savam dēlam.
Gribi, lai es aizbraucu uz turieni?
Lūdzu! Pieskati visu tur notiekošo. Mans ziņotājs ir uzticams, bet alkatīgs. Un, ka jau tu zini, es neciešu alkatību. Viņš gaida, ka ar viņu sazināsies sieviete. Līdz šim ar viņu ir runājusi tikai mana personiska sekretāre un tikai pa telefonu. Par mani šis spiegs nezina neko. Tevi viņš pazīs ar vardu Margarete. Ja kaut kas tiks atrasts, gada, lai ziņas neizplatas. Lai nepaliek nekādās pēdas. Ja vieta nav ar to saistīta, aizmirsti to. Ja nepieciešams, likvidē spiegu. Tomēr, lūdzu, centīsimies nogalinat pec iespejas mazāk.
Suzanna saprata, ko viņš grib teikt.
Ar Čapajevu man nebija izvēlēs.
Es saprotu, drahā, un novērtēju tavas pūles. Cerams, ka ši nāve izbeigs ta saucamo Dzintara istabas lāstu.
Kopā ar vel divām citām.
Vecais virs pasmaidīja.
Kristiānu un Reičelu Katleri?
Viņa pamāja ar galvu.
Šķiet, ka šis darbiņš tev sagadaja prieku. Savadi es vēl nesen manīju tadu ka vilcināšanos attiecība uz Kristiānu? Varbūt pat nelielu interesi?
Suzanna pacēla vīna kausu pret savu darba deveju.
Neka tāda, bez ka es nevarētu iztikt.
Knolls brauca uz dienvidiem, uz Fuseni. Kēlheima un tas apkartne bija pārāk daudz policistu, lai riskētu tur palikt pa nakti. Atri atstajis Vartbergu, viņš bija atgriezies dienvidos Alpos, lai aprunatos ar Danu Čapajevu, taču izrādījās, ka vecais virs nakti noslepkavots. Policija mekleja sievieti, kas vakar bija jautajusi ceļu uz Čapajeva maju un atstajusi tirgus laukumu kopa ar viņa mazdēlu. Viņas vārds nebija zināms. Nevienam, izņemot viņu.
Suzanna Dancere.
Kas gan cits? Kaut kā viņa bija tikusi uz pedam un apsteigusi viņu pie Čapajeva. Visi norādījumi, ko vecais vīrs tik labpratigi sniedza, bija viņas sacerēti. Par to nav šaubu. Viņš tika ievilināts lamatas un gandrīz nogalinats.
Viņš atcerējās, ko Juvenāls teica "Satīras": Atriebību iepriecē zemisku garu un niecīgu prātu. To pierada tas, ka neviens ta nepriecājās par atriebību kā sieviete.
Pareizi. Taču viņam labāk patika Bairons: Vīri mii strauji, bet ienīst nesteidzīgi.
Kad viņu ceļi atkal krustosies, viņa dārgi samaksas. Sāpīgi, nežēlīgi un dārgi. Nakamreiz viņam būs priekšrocība. Viņš būs sagatavojies.