Tur ir jabut lielai telpai.
Tā arī ir. Un telpā kaut kas glabajas.
Makojs apvaldīja sapīkumu. Grumers taču nebija vainīgs, ka izrakumi vilkās gausi.
Kaut kas tam radārām sagādāja vairakus orgasmus pēc kārtās, ko?
Grumers pasmaidīja.
Poētiski varētu teikt arī tā.
Cerēsim, ka jums taisnība, citādi mums abiem ir lielas ziepes.
Vāciski "ala" ir hiihle, ieminējās Grumers. Bet "elle" ir holle. Es vienmer esmu domājis, ka ši līdzība nav nejauša.
Sasodīti interesanti, Grumer. Taču šobrīd tas nav piemerots noskaņojums, ja saprotat, ko ar to gribu teikt.
Grumers tikai bezrūpīgi smīnēja. Ka vienmer. Ši bija viena no viņa īpašībām, kas Makojam pamatīgi krita uz nerviem.
Es nacu pateikt, ka jums ir viesi, paziņoja Grumers.
Taču ne jau atkal žurnālisti?
Amerikāņu jurists un tiesnesis.
Vai tad kāds jau mani iesūdzējis?
Grumers atkal augstpratigi pasmaidīja. Makojam nepavisam nebija noskaņojuma to paciest. Taču Grumera pazīšanas Kulturas ministrijā bija pārāk vērtīgas, lai no tam atteiktos.
Nē, nekādās sūdzības, Makoja kungs. Šie abi runa par Dzintara istabu.
Makojs uzreiz atplauka.
Es domāju, ka tas jūs varētu interesēt. Viņi apgalvo, ka šiem esot kada informācija.
Trakie?
Neizskatas.
Ko viņi grib?
Parunat.
Viņš pārāudzījās atpakaļ uz klints sienu un kaucošajiem urbjiem.
Kapec ne? Te tik un ta nekas interesants nenotiek.
Pols pagriežas, kad atvērās maza šķūnīša durvis. Viņš ieraudzīja balti Krāsotāja istaba ienakam laciga auguma vīru ar cīkstoņa kaklu, druknu rumpi un kupliem melniem matiem. Uz varena krūškurvja un spēcīgājam rokām bija uzstīvēts kokvilnas krekls ar izšutu uzrakstu MAKOJA IZRAKUMI. Tumšas acis uzreiz vērīgi nopētīja apmekletajus. Dūšīgājam vīram sekoja Alfrēds Grumers, ko viņi jau bija satikuši.
Katlera kungs, Katleres kundze, šis ir Veilends Makojs, paziņoja Grumers.
Negribu but nepieklājīgs, ierunājās Makojs. Bet mums te ir ļoti svarīgs bridis un man nav daudz laika pļapašanai. Tapec kā varu jums palīdzēt?
Pols nolēma uzreiz ķerties pie galvena.
Mēs dažas pēdējās dienas piedzīvojam daudz interesanta…
Kurš no jums ir tiesnesis? noprasīja Makojs.
Es, atbildēja Reičela.
Ko amerikaņu jurists un tiesnese dārā pašā Vācijas vidu un ko jūs gribat no manis?
Mes meklejam Dzintara istabu, atbildēja Reičela.
Makojs iesmejās.
Kurš gan to nemeklē?
jūs droši vien domājāt, ka tā ir tepat tuvumā, varbūt pat tieši tur, kur jūs rokat, teica Reičela.
jūs taču kā jau tieslietu ērgļi noteikti saprotat, ka es netaisos apspriest ar jums savus izrakumus. Man ir investori, kas pieprasa konfidencialitāti.
Mes neprasam, lai jūs kaut ko izpaustu, atbildēja Pols. Bet varbūt jums šķitis interesanti uzzināt, ko mēs piedzīvojam dažas pēdējās dienas. Viņš izstastija Makojam un Grumeram visu, kas notika no Karola Borjas nāves līdz Reičelas izglābšanai no šahtas.
Grumers apsēdas uz ķeblīša.
Mes dzirdējām par sprādzienu. Un to vīrieti ta arī neatrada?
Kur nu. Knolls sen jau ir gabala. Pols pastastīja, ko viņš un Paniks bija uzzinājuši Vartbergā.
jūs vel joprojām neesat pateikuši, ko vēlaties, atgadināja Makojs.
Iesākumam nedaudz informācijās. Kas ir Jozefs Lorings?
Čehu lielrūpnieks, atbildēja Makojs. Miris pirms kādiem trīsdesmit gadiem. Kādreiz baumoja, ka viņš tūlīt pec kārā esot atradis Dzintara istabu, bet tam nebija nekada apstiprinājumā. Tikai kārtējā pasaciņa.
Grumers piebilda:
Lorings bija slavens ar savu dārgo aizraušanos. Viņam piedereja ļoti bagatiga mākslās kolekcija. Viena no lielakajam privātajām Dzintara kolekcijām pasaule. Cik man zināms, tā vel tagad pieder viņa dēlam. Bet ka jūsu tēvs varēja zināt par viņu?
Reičela pastastīja par Ārkārtas komisiju un viņas teva darbību tajā. Viņa pavēstīja arī par Jensiju un Marlēnu Katleriem un viņas tēva aizdomam attiecība uz viņu navi.
Kāds ir Loringa dēla vārds? viņa jautaja.
Ernsts, atbildēja Grumers. Viņam tagad jau jabut ap astoņdesmit. Vel joprojām dzīvo ģimenes muižā Čehijas dienvidos. Pavisam netālu no šejienes.
Kaut kas Alfrēda Grumerā Polam nezin kapec nepatika. Sārāukta piere? Acis, kuras, šķiet, atspoguļojās kadas slepenas domas, kamēr ausis klausijas sarunas biedros? Savādā karta šis vācietis Polam atgādināja krāsotāju, kurš pirms divām nedēļām meģinaja no testamenta izpildītājiem izspiest divpadsmit tukstošus dolāru, bet tad atri samierinajas ar tūkstoš divsimt piecdesmit. Cilvēks, kurš pieradis melot. Kurš dnzak piemānīs, neka pateiks patiesību. Tāds, kuram nevar uzticeties.
Vai teva vēstulēs jums ir līdzi? Grumers jautāja Reičelai.
Pols negribēja radīt tas viņam, taču nosprieda, ka tas varētu
but labas gribas žests. Viņš pasniedzās bikšu aizmugures kabata un izņēma papīra lapas. Grumers un Makojs klusēdami izlasīja visas vēstules. īpaši ieinteresets šķita Makojs. Kad viņi beidza lasīt, Grumers noprasīja:
Tas Čapajevs ir miris?
Pols pamāja ar galvu.
jūsu tēvs, Katleres kundze… Starp citu, vai jūs esat virs un sieva? apjautājas Makojs.
Šķīrušies, atbildēja Reičela.
Un kopā ceļojat pa Vāciju?
Reičela pikti saviebas.
Vai tam ir kada saistība ar šo lietu?
Makojs uzmeta viņai ziņkāru skatienu.
Varbūt arī nav, jūsu godība. Bet jūs jau te atnacāt paša darba laikā uzbāzties ar jauta jumiem. Tātad es gribēju teikt jūsu tevs stradaja padomju valdības uzdevuma un meklēja Dzintara istabu?
Viņš interesējas par jūsu izrakumiem šeit.
Vai viņš teica kaut ko konkrētu?
Ne, atbildēja Pols. Taču viņš noskatījās CNN ziņu sižetu un gribēja izlasīt rakstu USA ToJuy. Un tūlīt pec tam viņš jau pētīja Vacijas karti un parlasija vecus rakstus par Dzintara istabu.
Makojs pienāca tuvāk un smagi atkrita ozolkoka grozāmā krēsla. Ta atsperes zem viņa svārā iečīkstējās.
Jūs domājāt, ka mes varbūt esam trāpījuši īstaja tunelī?
Karols kaut ko zinaja par Dzintara istabu, teica Pols. Čapajevs ari. Varbūt pat mani vecāki kaut ko zinaja. Un kāds gribēja viņus visus apklusinat.
Bet vai jums ir kādi pierādījumi, ka tieši viņi bija spridzinātājā mērķis? jautāja Makojs.
Ne, atbildēja Pols. Taču pec Čapajeva nāves man radās aizdomas. Karols mocījās tada nožēla par manu vecāku bojāeju. Es saku ticēt, ka visa ši lieta nav tik vienkāršā, ka sākuma šķita.
Pārāk daudz sakritību, vai ne?
Tā varētu teikt.
Bet kas ir ar to tuneli, uz kuru Čapajevs jūs nosūtīja? jautāja Grumers.
Tur neka nebija, atbildēja Reičela. Un Knolls doma ja, ka nogruvums tuneļa gala radies no sprādziena. Vismaz ta viņš teica.
Makojs pasmīnēja.
Aizsūtīja pa nepareizam pedam?
Droši vien, piekrita Pols.
Vai ir kāds izskaidrojums, kapec Čapajevs sūtīja jūs strupceļa?
Reičela bija spiesta atzīt, ka izskaidrojuma nav.
Bet kas ir ar to Loringu? Kāpēc manam tēvam viņš likās tik svarīgs, lai sutitu Katlerus ievākt ziņas par viņu?
Baumas par Dzintara istabu izplatās plaši. To ir tik daudz, ka grūti orientēties. Varbūt jūsu tēvs parbaudija vel kādu noradi, ieminējās Grumers.
Vai jūs zināt kaut ko par šo Kristiānu Knollu? Pols jautāja Gru mēram.
Nein. Pirmoreiz dzirdu šo vardu.
Jūs esat ieradušies meklējumos? Makojs pēkšņi iejautajas.
Pols pasmaidīja. Viņš jau gandrīz bija gaidījis tirgošanos.