Ne, ser. Varbūt kompromisu. Septiņus tūkstošus un piecus simtus.
Pols ne aci nepamirkšķinaja.
Viens tūkstotis divi simti piecdesmit. Ne centa vairak. Mēs pieaicinajam citu krāsotāju novērtēt darbu. Spriežot pec viņa atsauksmēm, mums ir visas tiesības iesniegt prasību par pavirši veiktu darbu. Turklāt izskatās, ka krasa tikusi atšķaidīta. Ciktāl tas ir mana ziņa, es ļautu izlemt zvērinātajiem. Viņš pārāudzijas uz. otru advokatu. Kamēr mes te strīdamies, man maksa divsimt divdesmit dolārus stunda. Tapec nesteidzieties, advokata kungs.
Otrs advokāts pat neapspriedās ar klientu.
Mums nav līdzekļu, lai sniegtu sudzibu tiesa, tapec mums nav citas iespējas ka pieņemt testamenta izpildītāju piedāvājumu.
Vai ne! Sasodītais izspiedējs, Pols, savākdams dokumentus, nomurminaja pietiekami skaļi, lai otrs advokats dzirdētu.
Uzrakstiet rīkojumu, Katlera kungs, teica tiesnesis.
Pols atri izgāja no sēžu zāles un aizsoļoja pa Fultonas apgabala tiesas testamentu lietu nodaļas gaiteni. Ta atradas trīs stavus zemāk par rosīgo Augstāko tiesu un bija gluži cita pasaule. Tur nebija sensacionālu slepkavību, augsta līmeņa prāvu vai skandalozu laulības šķiršanu. Šis nodaļas ierobežotājā jurisdikcija bija testamenti, mantas pārvaldīšana un aizbildniecība garlaicīgas, apnicīgas lietas, kur pierādījumu vieta pārāsti bija izplūdušas atmiņas un stāsti par īstam un iedomātām sazvērestībām. Nesen pieņemtais štata likumdošanas akts, ko Pols bija palīdzējis izstrādāt, atļava dažos gadījumos izmantot zvērināto tiesu, un dažkart tiesa nonākušie pretinieki to pieprasīja. Bet pārāsti visu izlēma paveci tiesneši, kuri paši savulaik bijuši advokati, kas klīda pa šiem gaiteņiem, meklēdami testamentārās vēstulēs.
Testamentu lietas bija Pola specialitāte jau kopš brīža, kad viņš atstaja Džordžijas universitāti ar jurista diplomu kabata. Viņš neiestājās juridiskaja fakultate tūlīt pec koledžas beigšanas, jo viņu atraidīja divdesmit divas fakultales, kuras viņš pieteicas. Viņa tevs bija izmisuma. Trīs gadus Pols vergoja Džordžijas Citizens banka testamentu un mantas pārvaldīšanas nodaļa ka izcils klerks. Ši pieredze deva viņam iedvesmu velreiz kārtot iestājeksāmenus juridiskaja fakultate. Beidzot viņu pieņēma trijās fakultātes, un pec veiksmīga trīs gadu klerka darba viņš pēc augstskolas beigšanas tika pieņemts firma "Pridžens un Vudvorts". Tagad, pec trīspadsmit gadiem, viņš bija viens no partneriem firma, pietiekami augsta amata testamentu un mantas pārvaldīšanas departamenta, lai butu pirmais kandidats uz. pilntiesīga partnera statusu un departamenta vadības grožiem.
Viņš nogriezās ap stūri un devas uz divviru durvju pusi gaiteņa tālākajā gala.
Šodien bija tada juceklīga diena. Krāsotāja prasības izskatīšana bija ieplānota jau vairak neka pirms nedeļas, bet tieši pec pusdienām uz biroju piezvanīja kada cita kreditora advokats un lūdza izskatīt steidzīgi sagatavotu prasību. Sākotnēji izskatīšana bija paredzeta puspiecos, bet neieradas otras puses advokats. Ta nu Pols ieskreja blakus esoša ja sēžu zāle un tika gala ar krāsotāja alkatību. Viņš atrava vaļa masivas durvis un ai/soļoja pa tukšas /ales centrālo eju.
Vai ir kada ziņa no Markusa Netlza? viņš jautāja sekretarei kas sēdēja zāles tālākajā gala.
Sievietes seja pārādijas smaids.
Un ka vēl.
Ir jau gandri/ pieci. Kur viņš ir?
Viesojas šerifa departamenta. Cik man zināms, viņu iesedinaja aizturēto kamera.
Pols nosvieda portfeli uz ozolkoka galda.
Tu joko.
Nemaz. Tava bijusi viņu tur šorīt nogadaja.
Reičela?
Sekretāre pamāja ar galvu.
ļaudis runa, ka viņš kabineta Reičelai sarunajis rupjības. Samaksājis trīssimt dolārus un pec tam trīsreiz aizsūtījis viņu d…
tiesas zāles durvis plaši atveras un gazeledamies ieslaja I. Markuss Netlzs. Viņa beškrasas Neiman-Marcus uzvalks bija saburzīts, Gucci kaklasaite sašķiebusies, smalkas itāliešu kurpes nobružātās un netīras.
Sen jau bija laiks, Markus. Kas noticis?
-Ta maita, kuru tu kādreiz sauci par savu sievu, iemeta mani cietumā un atslaja tur nīkt visu dienu. Viņa baritona balss bija saspringta. Pol, saki, ludzu, vai viņa vispār ir sieviete vai kaut kāds hibrīds ar pautiem starp smukajam, gārājam kajam?
Pols gribēja kaut ko iebilst, bet pardomāja.
Viņa man uzklupa zvērināto priekša, jo es viņu uzrunāju "ser".
Četras reizes, ka es dzirdēju, piebilda sekretāre.
Ja. Laikam gan. Kad es iesniedzu prasību par tiesas kļudu, ko viņai vajadzēja pieņemt, viņa piespriež manam klientam divdesmit gadus bez papildu izmeklēšanas. Un pec tam vel lasa ētikas pamacibas. Tadi sudi man nav vajadzīgi. Jo īpaši no tada pārgudrā sievišķa. Tagad varu teikt droši es došu naudu viņas pretiniekiem. Daudz naudas. Jūlija otraja trešdiena tikšu vaļa no tas raganas.
Pols bija dzirdējis pietiekami daudz.
Vai esi gatavs apspriest to prasību?
Netlzs nolika portfeli uz. galda.
Kāpēc ne? es jau domāju, ka būs japaliek kamera pa nakti. Laikam tai maukai tomēr ir sirds.
Pietiek, Markus, Pols viņu apsauca mazliet stingrāk, neka pats bija vēlējies.
Netlza acis piemiedzas, un viņš plēsonīga vērība ieskatijas it ka tieši kolēģa prata.
Vai tev nav vienalga? Cik ilgi tu jau esi šķiries trīs gadus? Varu derēt, ka viņa katru menesi alimentos saņem krietnu žūksni no tavas algas.
Pols nealbildeja.
Velns lai mani pārāuj, Netlzs nelikās miera. Tu vel joprojām nespej viņu aizmirst, ko?
Vai vārām ķerties pie lielas?
Tu, maitasgabals, tiešam nespej aizmirst. Netlzs pašūpoja apaļo galvu.
Viņš devas pie otra galda, lai sagatavotos prasības izskatīšanai. Sekretāre piecēlās no krēsla un aizgāja pasaukt tiesnesi. Pols nopriecājās, ka viņa ir projām. Tiesas nama baumas izplātījās nevaidama atruma.
Netlzs iegrozīja savu drukno rumpi atzveltnes krēsla.
Pol, draudziņ, tici manai lielajai pieredzei. Kad esi ticis no viņam vaļa, tad izmet viņas no galvas.
4
17:45
Karols Borja iegriezās piebraucamāja ceļa un apturēja Oldsmobile. Viņš varēja priecāties, ka astoņdesmit viena gada vecuma vel spej vadīt auto. Viņa redze bija pārsteidzoši laba, un arī kustību koordinācija, lai gan pagausa, štata komisijai šķita gana laba, lai atjaunotu vaditaja apliecību. Viņš nemedza braukt bieži vai talu. Uz pārtikās veikalu, dažkart uz lielveikalu, vismaz divreiz nedēļa pie Reičelas. Šodien viņš bija nobraucis tikai četras jūdzes līdz "Martas" stacijai, kur iesēdās vilciena, lai nokļutu centra, tiesu namā uz vārda maiņas jautajuma izskatīšanu.
Viņš dzīvoja Fultonas apgabala ziemeļdaļa gandnz četrdesmit gadus, bija apmeties šeit sen pirms Allantas pēkšņas izplešanas ziemeļu virziena. Kādreiz mežiem apaugušos sarkana mala kalnus, no kuriem strautiņi ieplūda netalaja Čatahuči upe, tagad klaja komerciāla apbūve, lepnas bagatnieku mājas, daudzdzīvokļu namu kvartali un ceļi. Viņam apkart dzīvoja un stradaja miljoniem cilvēku, un Atlanta bija izpelnījusies metropoles un (Mimpisko spēļu mājvietās godu.
Viņš izkāpa no auto un ieskatijas pastkastīte ietves mala. Maija vakars bija nepārāsti silts, tas patika viņa artrīta sabeigtajam locitavam, kas nekļūdīgi juta rudens un ienīstas ziemas tuvošanos. Soļodams uz. mājas pusi, viņš pamanīja, ka vajadzētu nokrāsot koka karnīzes.
Pirms divdesmit pieciem gadiem viņš pārdeva savu toreizējo zemes gabalu, un ar saņemto naudu pietika samaksai par jaunu maju. Toreiz šī rajona apbūve vel tikai sakas, un ieliņa izveidojas par mājīgu stūrīti zem ceturtdaļgadsimtu vecu koku lapotnes. Viņa mīļota sieva Maija nomira divus gadus pec mājas celtniecības pabeigšanas. Vēzis viņu atri iedzina kapa. Pārāk atri. Viņam tik tikko pietika laika atvadīties. Cetrpadsmitgadigā Reičela turējās drosmīgi, bet tevs piecdesmit septiņu gadu vecuma bija pārbijies līdz nāvei. Viņu biedeja doma par vientuļam vecumdienām. Taču Reičela vienmer bija līdzas. Viņš varēja pateikties liktenim par tik labu meitu. Savu vienīgo bērnu.