Grumers pieceļas un, zibspuldzei nozibot, trīs reizes nofotografēja burtus.
Pec tam viņš noliecas un viegli aizslaucija visus trīs burtus.
Makojs bija priecīgs. Videofilma sanaks iespaidīga. Trīs sarusejuši Otrā pasaules kārā vācu kravas auto atrasti samēra neskarti pamestas sudraba raktuvēs. Pieci līķi, visi ar caurumiem galvās. Kada filma tur iznāks! arī viņa ieņemumu daļa būs tīri pieklājīgā.
Arskatu ir pietiekami daudz? viņš jautāja vienam no operatoriem.
Pat vairak neka pietiekami.
Nu tad paskatīsimies, kas tur iekša. Viņš paņēma lukturi un devās pie tuvaka kravas auto. Grumer, kur jūs esat?
Doktora kungs pienaca no aizmugures.
Gatavs? noprasīja Makojs.
Grumers pamāja ar galvu.
Viņš arī bija gatavs.
Šajas kravas kastes vajadzētu atrasties steiga sanaglotām un tikpat steidzīgi piekrautam koka kastēm, kur daudzas ka polsterējuma materials izmantotas gadsimtiem senas draperijas, tērpi un paklāji. Viņš bija dzirdējis stāstus, ka Ermitažas kuratori pakojuši Nikolaja II un Aleksandras kārāliskajos tērpos gleznas pirms sūtīšanas uz austrumiem, tālāk no nacistiem. Neizsakami vērtīgi tērpi nevīžīgi saburzīti un sabazti lētās koka kastes. Lai tikai pasargatu gleznas un trauslos keramikas traukus. Makojs cereja, ka arī vācieši būs rīkojušies tik vieglprātīgi. Ja ši bija īstā pazemes zale, ta, kurā glabajas Berlīnes muzeja krājumi, tad tiks atrasti paši vertigakie eksponāti. Varbūt Vermera "Ģimene atpūšas zem kokiem" un "Jātnieki" vai Dīrera "Kristus galva", vai Monē "Parks". Katrs no šiem šedevriem atklata tirgu maksātu miljonus. Pat ja Vācijas valdība uzstās uz savām īpašumtiesībām un droši vien ta arī būs -, viņa atradēja atlīdzība būs miljoniem dolāru liela.
Viņš uzmanīgi pavēra stīvo brezentu un iespīdinaja gaismu kravas kastē.
Ta bija tukša. Tikai rusa un smiltis.
Viņš metas pie nakamā kravas auto.
Tukšs.
Pie treša.
Arī tukšs.
Sasodītā dievmāte! viņš iesaucās. Izslēdziet tas stulbas kameras!
Grumers arī iespīdinaja lukturīti katrā kravas kaste.
Es jau no ta baidījos.
Makojam nebija noskaņojuma to klausīties.
Visas zīmes radīja, ka ši varbūt nav īstā zāle, secināja Grumers.
Viltīgais vācietis gandrīz vai priecājās par viņa nelaimi.
Kapec tad jūs man to nepateicāt jau janvan?
Tad es nezināju. Radars uzradīja, ka te var but kadi lieli metala priekšmeti. Tikai dažas pēdējās dienās, kad mēs jau tikām tuvāk, man sāka rasties aizdomas, ka šeit varbūt neka nav.
Pols pienaca tuvāk.
Kādas problēmas?
Problēmas, jurista kungs, ir tadas, ka sasodītas kravas kastes ir tukšas. Nevienā no tām nav ne nieka, ne suņa suda. Es tikko iztērēju miljonu dolāru, lai sameklētu trīs sarusejušus kravas vāģus. Ka lai es to izskaidroju cilvekiem, kuri rīt lidos šurp, cerēdami kļūt bagāti no saviem ieguldījumiem?
Ieguldot līdzekļus, viņi zinaja, kadi ir riski.
Neviens no šiem maitasgabaliem to neatzīs.
Reičela apjautajas:
Vai jūs viņiem godīgi izskaidrojāt riskus?
Tik godīgi, cik vien iespejams, cenšoties izspiest naudu. Makojs sašutuma papurinaja galvu. Jēzus, kungs, velns un elle!
37
Stoda, 12:45
Knolls nosvieda gulta ceļasomu un aplūkoja šauro viesnīcas istabiņu. "Kristinenhofas" piecus stāvus augsta fasāde bija apdarināta ar koku, interjers izstaroja viesmīlību un vēsturēs noskaņu. Viņš ar nodomu bija izvēlējies numuru trešajā stava ar skatu uz ielu, nevis dārgākos un lepnākos apartamentus dārza puse. Viņam nebija svarīga greznība, bet gan tikai atrašanas vieta tieši pretī viesnīcai "Gārni", kur Veilends Makojs ar savu ekspedīciju bija aizņēmis visu ceturto stāvu.
Par Makoja izrakumiem Knolls bija uzzinājis pilsētas tūrisma birojā no pakalpīga darbinieka. Tas pavēstīja ari, ka nākamāja diena pilsēta ieradīsies investoru grupa. Tiem rezervēti numuri viesnīca "Gārni" un arī divās citas.
Biznesam tas nāk par labu, nopriecājās tūrisma biroja aģents. Knollam arī tas bija pa prātam. Puh vislabak var paslēpties.
Atvilcis adas ceļasomas rāvējslēdzēju, viņš izvilka elektrisko skuvekli.
Vakar bija grūta diena. Dancere viņu pārspēja viltība. Varbūt liesi šobrīd viņa ļauna prieka stasta Ernstam Loringam, ka ievilinājusi Knollu šahta. Bet kapec vajadzēja viņu nogalināt? Viņu sāncensībā līdz šim nekad nebija nonākusi līdz tadam galejibam. Kapec likmes ta ceļas? Kas bija tik svarīgs, lai butu jāmirst Daņam Čapajevam, viņam un Reičelai Katlerei? Dzintara istaba? Varbūt. Bija jāpapēta vairak, un to viņš gatavojas darīt, kad būs ticis gala ar šo nelielo ārpuskārtās darbiņu.
Viņš mierīgi un nesteidzīgi atbrauca uz ziemeļiem, no Fusenes uz Stodu. Nebija nekur jasteidzas. Minhenes avīzēs bija rakstīts par vakardienas sprādzienu Harca kalnu šahta un arī par Reičelas Katleres izglabšanos. Knolla vārds nebija pieminets, tikai tas, ka vel joprojām tiek meklēts nezināms baltais vīrietis, bet glābēji vairs necer viņu atrast. Reičela noteikti pastastīja vārāsiestādēm par viņu, un policisti noskaidroja, ka viņš atstāja "Zelta kroni" ar savām un Reičelas mantam. Tomēr viņa vārds netiek minēts. Interesanti. Policijas viltība? Iespejams. Bet viņu tas neuztrauca. Viņš nekādu noziegumu nebija izdarījis. Kapec lai policija viņu mekletu? Viņi droši vien tikai nodomāja, ka Knolls vienkārši pārbijās līdz nāvei un gribēja ātrāk tikt projām no turienes. Nokļūstot tik tuvu nāvei, katrs nobītos ne pa jokam. Reičela Katlere palika dzīva, noteikti jau bija ceļa uz Ameriku, un Vacijas piedzīvojumi drīz būs kļuvuši par netīkamam atminam. Viņa atgriezīsies sava lielpilsētas tiesneses dzīve. Un viņas teva aizraušanas ar Dzintara istabu aizies kapa viņam līdzi.
Knolls no rīta bija nomazgajies duša, bet nebija noskuvies, un tagad seja un kakls niezēja un bija raupji ka smilšpapīrs. Tomēr viņš vēl mirkli aizkavējās un sameklēja ceļasomas dziļuma pistoli. Viegli parvilka ar pirkstiem par gludo, blāvo ieroča virsmu, tad satvēra pistoli plaukstā un uzlika pirkstu uz mēlītes. Ierocis svēra ne vairāk par trīsdesmit piecām uncēm, ta bija Ernsta Loringa davana viens no jaunajiem CZ-75B modeļiem.
Liku palielināt aptveri līdz piecpadsmit lodēm, Lorings stastija, pasniedzot viņam ieroci. Nekāds birokrātu nieks desmit šāvieniem. Tāpēc tas ir identisks musu sākotnējām modelim. Es atcerējos tavu piezīmi, ka tev nepatika rūpnīcas modifikācijā ar desmit šāvieniem. Liku arī piemontēt drošinātāju pie karkasa un pielāgot ta, lai pistoli varētu nēsāt līdzi uzvilktā un bloķētā stāvokli, ka tu ieteici. Tagad šāds pārveidojums ir visiem mūsu modeļiem.
Loringa Čehijas rupnicas bija lielākie mazo šaujamieroču ražošanas uzņēmumi Austrumeiropa, un to kvalitate bija leģendārā. To ražojumi saka brīvi nonākt Rietumu tirgu tikai pirms dažiem gadiem, kad augstie tarifi un importa ierobežojumi tika atcelti kā dzelzs priekškars. Par laimi, Felners atļāva viņam paturēt šo ieroci, un viņš bija šefam par to pateicīgs.
Es liku stobra gala iegriezt vītni klusinātājām, paskaidroja Lorings. Tieši tads pats ierocis ir arī Suzannai. Es nodomāju, ka jūs abi pratīsiet novērtēt šo ironiju. Lai varētu spēlēt pec vienādiem noteikumiem.
Knolls pieskruveja klusinātāju īsa stobra gala un ielika ieroci jaunu aptveri ar lodēm.
ļa. Viņam šī ironija ļoti patika.