VĀCIJAS IZRAKUMU KORPORĀCIJA
Mofata bulvāris 6798
Reilija, Ziemeļkarolinas štats, 27615
Kam: Potenciālajiem partneriem
No kā: Veilenda Makoja, izpilddirektora Tēma: Iegūstiet savā īpašumā daļu vēstures un aizbrauciet bezmaksas ceļojumā uz Vāciju
Vācijas izrakumu korporācijai ir tas gods but sponsoram un partnerim šajā programma kopā ar šādiem uzņēmumiem dalībniekiem Chrysler Motor Company (Jeep Division), Coleman, Eveready, Heivlett-Packard, IBM, Saturu Marinē, Boston Electrical Tool Company un Olyrnpus America Inc.
Otra pasaules kārā pēdējas dienās Berlīni atstaja vilciens, piekrauts ar tūkstoš divsimt vērtīgiem mākslās darbiem. Tas nonaca līdz Magdeburgas pievārtei, pec tam tika novirzīts uz dienvidiem, uz Harca kalniem un kopš ta brīža vairs nekad netika redzēts. Mums tagad ir sagatavota ekspedīcija ši vilciena izrakšanai.
Saskaņa ar Vacijas likumiem, likumīgajiem īpašniekiem ir deviņdesmit dienas laika savu mākslās darbu pieprasīšanai. Pēc tam nepieprasītie darbi tiek pārdoti izsole, no kuras ienākumiem piecdesmit procentus saņem Vacijas valdība un piecdesmit procentus ekspedīcija un to sponsorējošie partneri. Pec pieprasījuma var saņemt vilciena aizvesto mākslās darbu inventarizācijās sārākstu. Aptuvena minimālā mākslas darbu vērtība trīssimt sešdesmit miljoni dolāru, no kuriem piecdesmit procenti pienākas valdībai. Atlikusi summa, kas pienākas partneriem simt astoņdesmit miljoni dolāru tiks sadalīta atbilstoši iegadatajām vienībām, atskaitot sākotnējo īpašnieku pieprasītos mākslās darbus, izsoles izmaksas, nodokļus u.c.
Visi partneru naudas līdzekļi tiks atmaksati no iepriekš pārdoto mediju tiesību fondiem. Visi partneri ar dzīvesbiedriem būs musu viesi Vacija ekspedīcijas laika. Svarigakais īsumā.
Mes esam atraduši īsto vietu. Mums ir līgums. Mums ir pētījumi. Mums ir pārdotās mediju tiesības. Mums ir izrakumu veikšanai nepieciešama pieredze un aprīkojums. Vācijas izrakumu korporācijai ir izsniegta četrdesmit piecu dienu atļauja veikt izrakumus. Līdz šim ir pārdotas tiesības uz četrdesmit piecām vienībām divdesmit piecu tukstošu dolāru vērtība par vienu vienību ekspedīcijas noslēguma stadijai (III stadijai). Mums ir atlikušas apmēram desmit vienības ar cenu piecpadsmit tūkstoši dolāru par vienību. Ja ši aizraujoša ieguldījuma iespeja jūs interesē, lūdzu, sazinieties ar mani.
Ar cieņu
Vacijas izrakumu korporācijās prezidents
Tas tika izsūtīts potenciālajiem investoriem, paskaidroja Makojs.
Ko jūs domājāt ar to "Visi partneru naudas līdzekļi tiks atmaksati no iepriekš pārdoto mediju tiesību fondiem"? jautāja Pols.
-Tieši to, kas tur teikts. Vairākas mediju sabiedrības samaksāja par tiesībām filmēt un radīt ētera mūsu atradumus.
Bet ar to tiek iepriekš pieņemts, ka jūs kaut ko atradīsiet. Viņi jau nesamaksaja iepriekš, vai ne?
Makojs papurināja galvu.
Nē, pie velna!
Nelaime ir tada, paskaidroja Reičela, ka jūs sava vēstule to neesat pateicis. Investoriem ir viss pamats uzskatīt, ka nauda jau ir pie jums.
Pols noradīja uz otro rindkopu.
"Mums tagad ir sagatavota ekspedīcija ši vilciena izrakšanai." Izklausas ta, it ka jūs tiešam butu to atradis.
Makojs nopūtās.
Mes ta domājām. Radars radīja, ka tur pazeme ir kaut kas liels. Viņš noradīja uz kravas mašinam. Un ir jau ari, pie velna, ka nu ne!
Vai ta ir taisnība par četrdesmit piecām vienībām par divdesmit pieciem tūkstošiem gabala? jautāja Pols. Tie ir viens komats divdesmit pieci miljoni.
Tik daudz man izdevās sadabūt. Pēc tam es pārdevu vienības vel par simt piecdesmit tūkstošiem. Pavisam sešdesmit investori.
Pols noradīja uz vēstuli.
-Jūs tos saucat par partneriem.
Makojs pasmaidīja.
Eabāk izklausās.
Un vai visi tie sakuma nosauktie uzņēmumi arī ir investori?
Viņi mums sagadaja aprīkojumu ka dāvinājumu vai par pazeminatam cenām. Tapec sava ziņa ja. Tikai viņi neko par to neprasa pretī.
Jūs pieminējāt tādas summas trīssimt sešdesmit miljonus dolāru, no kuriem puse varbūt pienakas investoriem. Tas taču nevar but.
Un ka vel var! Zinātnieki ta novērtē Berlīnes muzeja mākslās darbus.
Pieņemot, ka tie liks atrasti, atgadinaja Reičela. jūsu nelaime ir tada, Makoj, ka ši vēstulē ir maldinoša. To var pat atzīt par krāpniecisku.
Ta ka mes tagad tik cieši sadarbosimies, varbūt sauciet mani par Veilendu. Un, saprotiet, kundzīt, es rīkojos tā, kā bija nepieciešams, lai sadabutu naudu. Es nevienam nemeloju un nemēģināju piekrāpt tos cilvēkus. Es gribēju rakt un to arī darīju. Es nepaturēju ne grasi, tikai priekšapmaksas summu, par ko viņi zinaja.
Pols gaidīja pārmetumu par uzrunu "kundzīt", bet tas nesekoja. Reičela turpinaja skaidrot.
Tad jums ir vēl viena problēma. Šajā vēstule nav ne vārda par simt tukstošu dolāru honorāru jums.
To visu viņiem pateica. Un, starp citu, jūs esat īsts saulstariņš šaja drumāja vētrā.
Reičela neapmulsa.
Jums jazina patiesība.
Paklau, pusi no šiem simt tūkstošiem saņēma Grumers par laiku un pulem. Viņš dabūja valdības atļauju, bez tas nekādu izrakumu nebutu. Pārējo es paturēju sev par tam visam veltīto laiku. Sis ceļojums man izmaksaja dārgi. Un es savu daļu paņēmu tikai pašas beigas. No tām pēdējam vienībām sanāca samaksa man un Grumeram, ka arī musu izdevumu segšanai. Ja es to naudu nebutu dabūjis, biju gatavs to aizņemties lai tikai izrakumi notiktu.
Pols gribēja zināt.
Kad tie partneri ierodas?
Divdesmit astoņi cilvēki ar dzīvesbiedriem būs klat tūlīt pec pusdienām. Tie ir visi, kuri pieņema musu ceļojuma piedāvājumu.
Pols saka apdomat situāciju ka jurists, izpētīja katru vēstulēs vardu, tas toni un sintaksi. Vai šis piedāvājums ir krāpniecisks? Varbūt. Neskaidrs? Noteikti. Vai pastastīt Makojam par Grumeru un parādīt atrasto maku? Pateikt par burtiem smiltis? Makojs vel joprojām bija visai mīklaina persona. Svešinieks. Bet vai tapat nebija ar vairakumu klientu? Vēl vakar svešinieki, bet jau šodien uzticības personas. Ne. Viņš nosprieda vēl kadu bridi neko neizpaust un nogaidīt, lai redzētu, kas notiks.
Suzanna iegāja viesnīca "Gārni" un pa marmora kapnem uzkapa otrajā stava. Grumers pirms desmit minūtēm zvanīja un pavēstīja, ka Makojs un Katleri devušies uz izrakumu vietu. Grumers gaidīja viņu otra stāva halles gala.
Tur, viņš rādija. Divdesmit pirmais numurs.
Suzanna apstajas pie smagājam tumša ozolkoka durvīm ar laika gaitā nodeldetam aplodam. Sledzene bija apvienota ar apsubejušo vārā rokturi, un to varēja atslēgt ar pārāstu atslēgu. Bultas nebija. Slēdzeņu atmuķešana nebija Suzannas stiprā puse, tāpēc viņa iebaza starp durvju vertni un aplodu no dežuranta galda nočieptu papirnazi un pakustinaja ta galu, līdz atbīdīja slēdzenes mēlīti.
Viņa atvēra durvis.
Rīkojieties uzmanīgi. Mes nedrīkstam atstat pēdas.
Grumers saka ar mebelem. Suzanna ķeras pie bagažas un atrada tikai vienu ceļasomu. Viņa izrakņāja drebes galvenokart vīriešu -, bet neatrada vēstules. Viņa ieskatījās vannasistaba. arī tualetes piederumi bija galvenokart vīriešu. Tad viņa parmeklēja pašas uzkrītošākās vietas. Zem matrača, zem gultas, uz skapjaugšas, zem naktsgaldiņu atvilktnēm.
Vēstuļu šeit nav, secinaja Grumers.
Jāmeklē vēlreiz.
Ta viņi arī darīja. Šoreiz vairs neraizējoties par slepenību. Kad viņi bija beiguši darboties, istaba bija savandita. Bet no vēstulēm joprojām ne miņas. Suzanna sāka zaudēt pacietību.
Herr Doktor, dodieties uz izrakumu vietu un atrodiet tās vēstulēs, citādi nedabūsiet nevienu eiro. Sapratāt?