Viņa drudžaini ievilka elpu.
Mierā, mierā, Katleres kundze. Nedari tā.
Knolls atlaida roku no viņas kakla, bet atstaja naža asmeni zem zoda. Viņš pārvilka ar plaukstu par viņas augumu līdz pat kajstarpei un cieši sažņaudza to.
Es taču jutu, ka esmu tev iepaticies. Viņa plauksta virzījās augšup un caur džemperi noglāstīja viņas krūtis. Žēl gan, ka man ir tik maz laika. Viņš pēkšņi saspieda Reičelas labo krūti ka knaiblēs un pagrieza.
Sāpes viņu apdullinaja.
Uzklausi manu padomu, Katleres kundze. Brauc mājās. Dzīvo laimīgi. Audzini bērnus. Viņš ar galvas mājienu noradīja uz Polu. Apmierini savu bijušo vīru un aizmirsti visu šo. Tas uz tevi neattiecas.
Reičela sāpju aizžņaugta balsi atkartoja:
Tu… nogalinaji manu… tevu.
Knolla labā roka atlaida viņas krūti un saspieda kaklu.
Kad mes tiksimies nakamreiz, es tev pārgriezīšu rīkli. Saprati?
Reičela neatbildēja. Naža smaile iedūrās dziļāk. Viņa gribēja kliegt, bet nespeja.
Vai saprati? Knolls lēni parjautaja.
Jā, viņa bez skaņas izdvesa.
Viņš atvilka asmeni. No brūces kakla sUcas asiņu lāsītes. Viņa joprojām nekustīgi staveja pie sienas. Viņa bija noraizējusies par Polu. Viņš joprojām nebija pakustejies.
Paklausi man, Katleres kundze.
Viņš pagriežas, lai ietu projām.
Reičela metās viņam virsu.
Knolls pacēla labo roku un iesita viņai ar naža spalu pa galvu zem deniņiem labajā puse. Acu priekša uzliesmoja balta gaisma. Viss sagriezās. Mute saskrēja žults garša. Tad viņa ieraudzīja Marlu un Brentu, skrienot viņai pretī ar izstieptam rokam, viņu lūpas kustējās, bet viņa nedzirdēja ne skaņu, un tad viss iegrima melna tumsa.
47
23:50
Suzanna steidzas leja no kalna atpakaļ uz pilsētu. Pa ceļam viņa paskrēja gārām trim vēlīnu pastaigu cienītajiem, nepieveršot tiem nekādu uzmanību. Pašlaik viņas vienīga doma bija atgriezties "Geblerā", paķert mantas un pazust. Viņai tūlīt bija jātiek drošība aiz Čehijas robežas, Lukovas pili vismaz līdz brīdim, kad Lorings un Felners atrisinās šo jautājumu ka viena kluba biedri.
Knolla pēkšņa pārādīšanas parsteidza viņu nesagatavotu. Šis maitasgabals ir neatlaidīgs, tas nu jaatzīst. Viņa nolēma vismaz trešoreiz vairs nepieļaut kļudu, novērtējot viņu par zemu. Ja Knolls bija Stodā, tad viņai bija jātiek projām no valsts.
Kalna pakaje nokļuvusi uz ielas, viņa rikšiem metās uz viesnīcu.
Cik labi, ka viņa jau bija sakravajusi mantas. Viss bija sagatavots aizbraukšanai, un viņa jau iepriekš bija nolēmusi doties projām tūlīt pec tam, kad būs parūpējusies par Alfrēdu Grumeru. Ielu apgaismoja mazak laternu neka līdz šim, bet viesnīcas ieeja bija labi saredzama. Viņa iegāja vestibila. Nakts klerks aiz letes sparīgi klabinaja datora taustiņus un pat nepacela skatienu. Nokļuvusi sava numura, viņa uzmeta pleca ceļasomu un nosvieda uz gultas dažus eiro pat vairāk, neka nepieciešams rēķina apmaksai. Izrakstīšanas formalitatem nebija laika.
Viņa uz mirkli apstājas, lai atvilktu elpu. Varbūt Knolls nezina, kur viņa apmetusies. Stoda ir liela pilsēta ar daudzām viesnīcām. Ne, viņa nosprieda. Viņš lieliski zina, kur viņa ir apmetusies, un varbūt pašlaik ir ceļa uz šejieni. Viņa atcerejas abatijas terasi. Knolls devās vajat to, kurš bija paslēpies baznīca. Šis svešinieks sagadāja raizes arī viņai. Bet viņa taču neiesvieda nazi Grumeram krūtīs. Tas, ko šis nezinamais okšķeris redzeja vai dzirdēja, bija dnzak Knolla, nevis viņas problēma.
Suzanna ceļasoma samekleja jaunu Sauer aptveri un ievietoja to. Pec tam ielika ieroci kabata. Lejā viņa atri šķērsoja vestibilu un izgāja pa ārdurvīm. Pārāudzijas pa labi, tad pa kreisi. Knolls bija simt jardu attāluma un naca tieši uz viņas pusi. Pamanījis Suzannu, viņš saka skriet. Viņa metas uz priekšu, pa tukšu šķersielu un ap stūri. Turpināja skriet un aši vēl divreiz nogriezās ap stūri. Varbūt izdosies aizbēgt no Knolla šaja labirintā, kur visas senas mājas izskatijas vienādās.
Viņa apstajas, smagi elpodama.
Aiz muguras atbalsojas soļi.
Tuvojās.
Uz viņas pusi.
Knollam elpojot, sausajā gaisa cēlas gārāiņu mākonīši. Viņš bija paspējis gandrīz īstaja brīdi. Vel mirkli ātrāk, un viņš butu notvēris to mauku.
Viņš nogriezās ap stūri un apstajas.
Klusums.
Interesanti.
Cieši satvēris rokā ieroci, viņš piesardzīgi spēra soli uz priekšu. Vakar tūrisma biroja iegādataja kartē viņš bija izpētījis vecpilsētas ģeogrāfiju. Ēkas bija apvienotas kvartālos, kurus atdalīja šauras bruģētas ielas un vel šaurākas šķersieliņas. Itin visur rēgojās stāvi jumti, mansarda logi un mitoloģiskiem radījumiem rotātās arkades. Šajos līdzīgo senatnes liecību labirintos bija viegli apmaldīties. Taču viņš lieliski zinaja, kur ir novietots Danceres pelēkais Porsche. Viņš vakar izlūkgājiena laikā to atrada, zinadams, ka viņa noteikti turēs savu atro braucamo tuvuma un gatavībā.
Ta nu viņš devas uz autostāvvietās pusi, pirms brīža dzirdēto skrejošo soļu virziena.
Pēkšņi viņš apstajas.
Joprojām klusums.
Soļu klaudzoņa uz bruģa vairs nebija dzirdama.
Viņš uzmanīgi spēra soli uz priekšu un nogriezās ap stūri. Iela priekšā bija ka taisna līnija, un vienīgā gaisma spīdēja talākaja galā. Pusceļā pārādijas krustojums. Pa labi šķērsieliņa stiepās kādus trīsdesmit metrus un izbeidzas pie tādām ka veikala sētas durvīm. Pa labi no tām stavēja neliels melns atkritumu konteiners, pa kreisi BMW. Tā bija tikai tāda akla šķērsieliņa. Viņš piegāja un parbaudija auto. Aizslēgts. Pacēla konteinera vaku. Tikai vecas avīzes un daži atkritumu maisi, kas oda pec sapuvušam zivīm. Viņš pārāustīja ēkas durvju rokturus. Aizslēgtas.
Viņš ar ieroci roka izgāja uz galvenās ielas un pagriežas pa labi.
Suzanna nogaidīja veselas piecas minūtes, līdz izlīda no BMW apakšas. Viņa izrausās no slēptuves, priecādamas par savu mazo augumu. Tomēr ieroci viņa visu laiku turēja gatavība katram gadījumam. Taču Knolls nepalukojas zem auto, tikai pārliecinājās, ka tā durvis ir aizslēgtas un ieliņa tukša.
Viņa izņēma ceļasomu no atkritumu konteinera, kur bija to paslēpusi zem vecam avīzēm. Tagad adas soma bija piesukusies ar sapuvušu zivju smaku. Viņa ielika Sauer kabata un nolēma iet pec auto pa citu ceļu vai varbūt pat atstat to un no rīta iznomāt citu. Kad šis jautajums tiks nokārtots, viņa vienmēr varēs atgriezties pēc sava Porsche. Aģenta pienākums bija izpildīt darba devēja uzdevumus, nevis improvizēt. Lai gan Lorings bija devis viņai atļauju rīkoties pec saviem ieskatiem, konflikts ar Knollu saasinajas un pieauga risks piesaistīt lieku uzmanību. Un arī nogalinat pretinieku izrādījās grūtāk, neka viņa bija domājusi.
Viņa apstājās šķersiela pirms krustojuma un vēl bridi ieklausījās.
Soļi nebija dzirdami.
Viņa izskrēja uz ielas un pagriežas pa kreisi, nevis pa labi ka Knolls.
Pēkšņi no kadas tumšas durvju ailes izšāvās dūre un iegāza viņai pa pieri. Kakls atliecas atpakaļ, un viņa gandrīz zaudēja līdzsvaru. Viņa no sāpēm uz mirkli sastinga, tad uzbrucēja roka sažņaudza viņas kaklu. Viņa juta, kā tas viņu paceļ no zemes un triec pret mitru mūra sienu. Kristiānā Knolla ziemeļnieciskajā seja parādijas atbaidošs smaids.