Выбрать главу

Liku traukus cieši iepakot skaidās, Lorings paskaidroja, pārkliedzot motoru rukoņu. Ceļojums tiem nekaitēs.

Suzanna pasniedza Loringam aploksni.

Šeit ir daži reģistrācijas dokumenti, ko es sagatavoju un ap­stiprināju ministrijā Praga. Tiem vajadzētu palīdzēt, ja pec nolai­šanas muitnieki saks uzdot jautajumus.

Felners ielika aploksni kabata.

Man reti uzdod jautajumus.

Lorings pasmaidīja.

Ta jau es domāju. Viņš pievērsās Monikai un apskava vi­ņu. Prieks bija jūs satikt, darga. Es ar nepacietību gaidu musu turpmākās cīņas, un droši vien Suzanna tāpat.

Monika pasmaidīja un noskūpstīja gaisu virs Loringa vaigiem. Suzanna neteica neko. Viņa labi zinaja savu lomu. Aģenta uzde­vums ir rīkoties, nevis runāt. Reiz viņa pati kļūs par kluba biedri, un cerams, ka arī viņas aģents vai aģente uzvedīsies ka pienā­kas. Pirms iekapšanas lidmašīna Monika aši uzmeta viņai ļaunu skatienu. Felners un Lorings sarokojās, tad Felners pazuda lid­mašīna. Pilots aizcirta kravas nodalījuma durvis, tad uzskrēja pa kāpnēm un aizvēra aiz sevis salona durvis.

Suzanna un Lorings staveja un vēroja, kā lidapārāts aizripo pa skrejceļu, saceļot aiz sevis silta gaisa virpuļus. Tad viņi iesē­das mersedesā un brauca projām. Izbraukusi no lidostas, viņa ap­turēja auto ceļa malā.

Spīdīga lidmašīna aizjoņoja pa tumšo skrejceļu un strauji pacēlas skaidrajas nakts debesis. Attālums apslāpēja skaņu. Pa skrej­ceļiem ripoja tris komercreisu lidmašīnas divas tikko nolaidu­šās, viena gatavojas pacelties gaisa. Viņi sēdēja mašīna un, piešķiebuši galvas, raudzījās augšup.

Drahā, cik žēl, čukstēja Lorings.

Vismaz šo vakaru viņi pavadīja patīkami. Felnera kungs bija sajūsma par Dzintara istabu.

-Man prieks, ka viņš to dabūja redzēt.

Lidmašīna izgaisa rietumpuses debesis, tas gaismas augstu­mā vairs nebija saskatāmas.

Vai bronzas trauki ir atlikti atpakaļ vitrīna? jautāja Lorings.

Viņa pamāja ar galvu.

Koka kastes cieši aiznaglotas?

Protams.

Ka ierīce darbojas?

Spiediena slēdzis, jutīgs pret augstumu.

Un sprāgstvielā?

Spēcīga.

-Kad?

Suzanna ieskatijas pulksteni un pec laika apreķinaja ātrumu. Spriežot pec viņas pieņemtā pacelšanās atruma, piectūkstoš pē­das būs apmēram…

Tālumā debesīs uz mirkli pārādijas koši oranžs uzliesmojums ka supernova abas koka kastes ievietotas sprāgstvielas aizde­dzina ja lidmašīnas degvielu, pārvēršot pelnos Felneru, Moniku un divus pilotus.

Tad spožums nodzisa.

Loringa skatiens kavējas taluma, sprādzienā vietā. Žēl gan, žēl. Sešus miljonus vērta lidmašīna pagalam. Viņš lēni pagriezās pret Suzannu. Bet ta ir maksa par tavu nākotni.

52

Ceturtdiena, 22. maijs, 8:50

Knolls atstāja auto meža, kādu puskilometru no šosejas. Mel­no Peugeot viņš vakar bija noīrējis Nirnbergas autonomā. Nakti viņš bija pavadījis skaista čehu ciematiņa dažus kilometrus uz rietumiem. Viņš labi izgulējās, zinadams, ka nakamajā dienā un naktī vajadzēs daudz speķa. Ieturejis vieglas brokastis neliela ka­fejnīcā, viņš uzreiz devās projām, lai neviens nepagutu viņu ievē­rot. Loringam noteikti šaja Bohemijas nostūri bija savi spiegi.

Ši apvidus ģeogrāfiju viņš pazina labi. Pašlaik viņš pat jau at­radas uz Loringa zemes, jo senie dzimtas īpašumi pletās jūdzēm tālu uz visam pusēm. Pils atradās uz šo zemju ziemeļrietumu stū­ra pusi, biezu dižskabaržu, bērzu un papeļu mežu ieloka. Šumavas reģions Čehijas dienvidrietumos bija svarīgs kokmateriālu ieguves avots, bet Loringiem nekad nebija bijusi vajadzība pār­dot kokus no saviem īpašumiem.

Izņēmis no bagāžnieka mugursomu, viņš saka gājienu uz zie­meļiem. Pēc divdesmit minūtēm pārādijas Lukovas pils. Cietok­šņa mūri bija uzbūvēti uz klinšaina kalna augstu virs koku ga­lotnēm, nepilna kilometra attaluma. Uz rietumiem vijas duļķaina Orlikas upīte. No sava novērošanas punkta viņš labi varēja sa­skatīt abas pils kompleksa ieejas austrumu vārtus ar galveno piebraucamo ceļu un rietumu vārtus, kas bija paredzeti tikai kal­potajiem un preču piegādei.

Pils izskatījās tiešam iespaidīgi. Aiz taisnstūra formas mūriem pret debesim slejās dažada augstuma torņi un ēkas. Viņš labi pār­zina ja arī pils iekārtojumu. Apakšējos stāvos atradas galvenokart lepnas zāles un izsmalcināti greznas publiskas telpas, bet augstakos stāvus pildīja neskaitamas guļamistabas un dzīvojamas tel­pas. Kaut kur šis plašās un sarežģītas okas labirintu dziļumos slepas privātās kolekcijas telpas, līdzīgas ka Felneram un septi­ņiem pārējiem kluba biedriem. Pats grutakais uzdevums būs at­rast tās un izgudrot, ka tikt iekša. Viņam bija tīri laba nojausma, kur šis telpas varētu but. To viņš bija secinājis pec pils arhitektū­ras kadas kluba tikšanas laika, tomēr būs arī japamekle. Un atri. Pirms pienāks rīts.

Monikas dota atļauja ielauzties Loringa nama nebija nekāds pārsteigums. Viņa bija gatava uz visu, lai pārņemtu vadību. Fel­ners pret Knollu izturējās labi, bet Monikas laika viņam klāsies vēl labak. Vecais virs nedzīvos mūžīgi. Un, lai gan žēl būs viņu zaudēt, Monikas piedāvātās priekšrocības būs fantastiskas. Viņa bija stipra, tomēr viegli ievainojama. Knolls bija pārliecināts, ka spes pakļaut šo sievieti. Un līdz ar to viņš iegūs arī varu par vi­ņas mantoto bagatibu. Protams, tā būs bīstama spele, bet šādu ris­ku bija vērts uzņemties. Viņam izdevīgi bija arī tas, ka Monika nespēja mīlēt. Jo viņš arī bija tāds pats. Viņi abi lieliski saderēja kopā, iekāre un vārāskare viņus saistīs uz visiem laikiem.

Noņēmis no pleciem mugursomu, viņš samekleja binokli. Dro­ši paslēpies bieza papeļu audze, Knolls nopētīja pils mūrus visa garuma. Pils siluets izceļas uz zilo debesu fona. Viņš pārāudzijas uz austrumiem. Uz asfaltēta ceļa pārādijas divi automobiļi, kas virzījās augšup pa stāvo nogāzi.

Policijas auto.

Interesanti.

Suzanna nolika uz porcelānā šķīvja svaigi ceptu kaneļmaizīti un apzieda to ar aveņu ievārījumu. Viņa apsēdas pie gārā ēdam­galda, kur Lorings jau bija iekārtojies preteja galā. Si bija viena no pils mazakajām edamzalem, paredzeta ģimenes maltītēm. Pie vienas no alabastra sienām slejas ozolkoka skapji, pilni ar rene­sanses laika kausiem. Pie citas sienas mirdzēja Bohemijas pus­dārgakmeņi, kas rotaja zeltītu Čehijas svēto ikonu rāmjus. Suzan­na ar Loringu brokastoja divata, kā vienmer, kad viņa bija mājās.

Pragas avīzē ir sensacionala ziņa par sprādzienu, teica I ,orings. Viņš salocīja avīzi un nolika to uz galda. Bet nekādi pie­ņemu mi nav izteikti. Tikai pavēstīti fakti, ka lidmašīna eksplodē­ja drīz pec pacelšanas, un visi pasažieri un apkalpe gāja boja. Vardi nav nosaukti ne Felnera, ne Monikas, ne pilotu.

Suzanna iemalkoja kafiju.

Man žēl Felnera kunga. Viņš bija cienījams cilvēks. Bet prieks, ka tikām vaļa no Monikas. Viņa mums visiem varētu nodarīt daudz posta. Viņas pārdrošā rīcība sagadatu nepatikšanas vi­siem.

Droši vien tev taisnība, drahā.

Viņa ar baudu nokoda siltas maizītes kumosu.

Varbūt tagad slepkavošanai būs pielikts punkts?

Es ļoti ceru.

Šis darba pienākums man nemaz nepatīk.

Par to es nešaubos.

Vai manam tēvam tas patika?

Lorings izbrīna raudzījās viņa.

Kāpēc tev tas ienāca prata?

Vakarnakt es domāju par viņu. Viņš vienmer bija tik mīļš pret mani. Fs nevarēju pat iedomāties, ka viņš ir spējīgs uz ko tadu.

Meitiņ, tavs tevs darīja to, kas bija nepieciešams. Tapat ka tu tagad. Tu esi tik līdzīga viņam. Viņš lepotos ar tevi.