Pols paspēra soli uz priekšu un nosauca savu un Reičelas vārdu.
Priecājos ar jums iepazīties, atbildēja Lorings. Vai apsēdīsimies? Liku atnest nelielas uzkodas.
Viņi visi apsēdas neogotikas stila klubkrēslos un uz divana pretī kamīnam. Lorings pievērsās Makojam.
Kalpotājs pieminēja izrakumus Vācijā. Šķiet, nesen es kaut ko par tiem lasīju. Tads darbs noteikti prasa visu jūsu uzmanību. Kapec jūs esat šeit, nevis tur?
Tapec, ka tur nav ne vella, ko atrast.
Loringa seja pārādijas izbrīns, nekas vairak. Makojs pastāstīja namatēvam par izrakumiem, par trim kravas mašmam, pieciem līķiem un burtiem smiltis. Viņš pārādīja Loringam Alfrēda Grumera uzņemtas fotogrāfijās un vel vienu, kas tika uzņemta vakar, kad Pols bija pievilcis klat pārējos burtus, izveidojot vardu LORINGS.
Vai vārāt kaut ka izskaidrot, kāpēc tas nošautais puisis uzskribeleja smiltis jūsu vardu? jautāja Makojs.
Nav nekādu pierādījumu, kas tas ir mans vārds. Ka jau teicāt, tas ir tikai jūsu pieņēmums.
Pols sēdēja klusēdams, labprāt atstajis iniciatīvu Makoja rokas, un vēroja čehu bagatnieka reakciju. arī Reičela vērtējoši raudzījās uz veco viru, un viņas sejas izteiksme bija gandrīz tada pati ka tiesas zale, vērojot zvērinātos un mēģinot saprast, kam viņi īsti tic.
Taču, piebilda Lorings, varu saprast, kāpēc jums tas ienaca prata. Sākotnējie trīs burti ir diezgan zīmīgi.
Makojs cieši ieskatījās Loringam acis.
Pan Loring, ļaujiet man pariet pie galvena. Tajā pazemes zale bija Dzintara istaba, un, manuprāt, tur bijāt iegriezies arī jūs vai jūsu tēvs. Kas zina, vai paneļi vel ir pie jums? Bet man šķiet, ka kādreiz tie bija gan.
Pat ja šada bagatiba būtu pie manis, kāpēc lai es to jums atklati atzītu?
Protams, ne. Bet varbūt jūs nevēlētos, lai es visu šo informāciju nododu presei. Es pārākstīju vairakus līgumus ar ziņu aģenturam visā pasaulē. Izrakumi ir pilnīga izgāšanas, bet šis stāsts ir īsts dinamīts, kas varbūt ļautu man atgūt vismaz daļu zaudētas investoru naudas. Man šķiet, ka krievus tas ļoti interesētu. Cik esmu dzirdējis, viņi spej but visai… teiksim… neatlaidīgi savu zudušo dārgumu atgūšana?
Un jūs domājāt, ka es bušu ar mieru maksāt jums par klusēšanu?
Pols nespeja noticēt savam ausīm. Šantāža? Viņam pat prata nebija ienācis, ka Makojs brauca uz Čehiju izspiest no Loringa naudu. arī Reičela šķita tikpat pārsteigtā.
Uzgaidiet, Makoj! Reičela pacēla balsi. Par izspiešanu jūs mums neko neteicat.
Pols piebalsoja:
Tur mes negribam iesaistīties.
Makoju tas nespeja samulsināt.
Jums abiem japieturas pie programmas. Šurp braucot es visu apdomāju. Šis kundziņš netaisas vest mus ekskursija uz Dzintara istabu, pat ja ta ir pie viņa. Bet Grumers ir miris. Vēl pieci līķi guļ pazeme Stoda. jūsu tevs, abi jūsu vecāki, Čapajevs visi miruši. Līķu kaudzes mētājās visapkart. Viņš uzmeta niknu skatienu Loringam. Bet šis glumais maitasgabals zina daudz vairāk, neka ir ar mieru atzīt.
Vecā vira deniņos saka pulsēt asinsvads.
Pan Makoj, cik neiedomājama nekaunība no viesa puses! jūs ierodaties manā māja un apsūdzat mani slepkavība un zādzībā? Viņa balss bija stingra, bet mierīga.
Es neesmu jūs apsūdzējis. Bet jūs zināt vairak, neka gribat teikt. Jūsu vārds jau gadiem ilgi tiek visur pieminēts saistība ar Dzintara istabu.
Baumas.
Rafals Doļinskis, paziņoja Makojs.
Lorings neatbildeja.
Viņš bija poļu žurnālists, kas pirms trim gadiem vērsās pie jums. Viņš aizsūtīja jums raksta uzmetumu, pie kura tobrīd stradaja. Jauks puisis. Tiešam patīkams. Ļoti neatlaidīgs. Pēc dažam nedeļam uzspraga šahta. Vai atceraties?
Es par to neko nezinu.
Šahta, netālu no tas, kuru tiesnesei Katlerei bija izdevība aplūkot no iekšpuses. Varbūt pat taja paša.
Par to sprādzienu es lasīju pirms dažam dienam. Taču līdz pat šim brīdim nebiju iedomājies, ka tur var but kāda saistība.
Vai ne? nosmejas Makojs. Man šķiet, ka avīžniekiem šis pieņemums ļoti patiks. Loring, padomajiet par to. Tas viss ož pec lieliskas sensācijas. Starptautisks magnats, zuduši dārgumi, nacisti, slepkavības. Nemaz nerunājot par vāciešiem. Ja jūs atradat dzintaru viņu valsts teritorijā, viņi arī gribēs to atpakaļ. Būs par ko pastīvēties ar krieviem.
Pols vairs nespēja klusēt.
Loringa kungs, es veļos, lai jūs zinātu, ka mēs ar Reičelu neko nezinājām par šādiem nodomiem, kad norunājām braukt šurp. Musu mērķis ir uzzināt ko vairak par Dzintara istabu, lai apmierinātu ziņkāri, ko izraisīja Reičelas tevs. Un neko vairak. Es esmu jurists, Reičela tiesnese. Mēs neparko nekļutu par šantažas līdzdalībniekiem.
Nav nekādas vajadzības skaidrot, atbildēja Lorings. Viņš pievērsās Makojam. Varbūt jums taisnība. Spriedelējumi var kļūt bīstami. Mes dzīvojam pasaulē, kura uztvere ir daudz svarīgaka par īstenību. Es uztveršu jūsu uzstājību dnzak kā nodrošinājumā veidu, nevis šantāžu.
Veca vira plānas lupas savilkas smaidā.
Uztveriet ka gribat. Man tikai vajag naudu. Man ir nopietni sarežģījumi ar skaidras naudas plusmu un jāsniedz paskaidrojumi veselam bārām cilvēku. Klusēšanas ccna pieaug ar katru bridi.
Reičelas seja saspringa. Pols juta, ka viņa tūlīt zaudēs savaldību. Viņai Makojs nepatika jau no paša sakuma. Viņai šķita aizdomīga Makoja bravūrīga izturēšanās, un viņa šaubijas, vai vajadzētu iesaistīties viņa darījumos. Pols varēja izteloties Reičelas vārdus tu esi vainīgs, ka mes tik nelāgi iepināmies, tev tagad jadabū mus ārā.
Vai drīkstu kaut ko ierosināt? apjautajas Lorings.
Lūdzu, atbildēja Pols, cerēdams uz veselā saprata uzvaru.
Man vajadzētu mazliet apdomat šo situāciju. jūs taču nedomājāt braukt to gaisa gabalu atpakaļ uz Stodu? Palieciet pa nakti. Ieturēsim vakariņas un parunāsim velak.
Tas butu lieliski, Makojs steidzīgi piekrita. Mēs jau bijām nolēmuši kaut kur meklet naktsmājas.
-Jauki, likšu kalpotajiem ienest jūsu mantas.
53
Suzanna atvēra savas guļamistabas durvis. Sulainis čehu valoda paziņoja:
Pans Lorings veļas jūs redzet Senču zale. Viņš teica, ka jums jāiet pa sētas puses gaiteņiem. Jāturas talak no galvenajam zālēm.
Vai viņš paskaidroja, kapec?
Mums ir viesi, kas paliks nakšņot. Varbūt tas ir viņu dēļ.
Paldies. Tūlīt iešu leja.
Viņa aizvēra durvis. Dīvaini, jāiet pa sētas puses gaiteņiem. Pili bija vesels slepenu gaiteņu tikls, kas kādreiz kalpoja par bēgšanas ceļiem aristokrātiem, bet tagad tos izmantoja strādnieki, kas uzturēja pili kārtība. Suzannas istaba atradas tuvāk pils kompleksa sētas pusei, aiz galvenajam zālēm un ģimenes apartamentiem, pusceļa uz virtuvi un darba telpām, patālu no slepeno eju sakuma.
Izgājusi no guļamistabas, viņa nokāpa divus stāvus zemāk. Tuvaka ieeja slepenajos gaiteņos bija maza viesistaba pirmāja stāvā. Viņa piegāja tuvu pie paneļiem klatas sienas. Gluda riekstkoka paneļus apņēma sarežģīti reljefi ietvari. Virs gotiska kamīna viņa atrada rotājumos paslēpto slēdzi. To nospiežot, siena līdzas kamīnam paveras slepena ieeja. Viņa iegāja eja un aizvēra paneli aiz sevis.
Šauro gaiteņu labirinti stiepās talu un sazarojās taisnos leņķos. Ik pa brīdim akmens sienas pārādijas durvju kontūras, kas veda uz citiem gaiteņiem vai telpām. Bērnība viņa šeit mēdza rotājāties, iztēlojoties sevi par Bohemijas princesi, kura beg no svešzemju iebrucejiem, kas laužas iekša caur pils mūriem, tapec viņa šīs ejas labi pazina.