Manu alu?
Pareizi. Mans tēvs atrada paneļus septiņus gadus pec kārā.
Un nošāva strādniekus?
Tas bija nepieciešams biznesa lēmums.
Un arī Rafala Doļinska nave bija nepieciešams biznesa lēmums?
Šis jūsu reportieris tiešam sazinajas ar mani un atsūtīja sava gārādarba uzmetumu. Pārāk informatīvu, viņam pašam par ļaunu.
Un kas bija ar Karolu Borju un Čapajevu? noprasīja Pols.
Daudzi ir meklejuši to, ko jūs pašlaik redzat, pan Katler. Vai jūs nepiekrītat, ka šadu dārgumu deļ ir vērts mirt?
arī maniem vecākiem? noprasīja Pols.
Mes zinājām par jūsu teva taujašanu visa Eiropa, bet, kad viņš atrada to itālieti, tad jau kļuva bīstami. Sis bija mūsu pirmais un vienīgais drošības pārkāpums. Suzanna parūpējas gan par itālieti, gan par jūsu vecākiem. Diemžēl, bet tas bija vel viens nepieciešams biznesa lēmums.
Pols metas pretī vecajam vīram. Tas pacēla ieroci un nomērķēja. Makojs sagraba viņu aiz pleca.
Nomierinies, Raķešvīr! Nevienam labak nekļūs, ja tīši ļausi sevi nošaut.
Pols pūlējas izrauties.
Kļūs labak, ja parlauzišu tam ķēmam kaklu. Viņu smacēja dusmas. Viņš pat nevarēja iedomāties, ka ir spējīgs uz tadu niknumu. Viņš gribēja nogalināt Loringu, nebaidoties no sekām, un izbaudīt katru ši nelieša pirmsnāves moku mirkli. Makojs aizvilka viņu uz telpas talako malu. Lorings nostājās pie pretējās Dzintara sienas. Kad Makojs atradās ar muguru pret Loringu, dūšīgais virs iečukstēja Polam ausi: Tikai mieru. Klausi man.
Suzanna iesledza griestu lustru, pārpludinot foajē un kāpnes ar spožu gaismu. Nebija jābaidas, ka naksnīgās gaitas iztraucēs kāds no kalpotajiem, jo Lorings bija īpaši piekodinājis nevienam pec pusnakts nerādīties galvenajā sparna. Suzanna bija arī padomājusi, ka atbrīvoties no līķiem, un nolēmusi pirms rītausmas aprakt visus trīs meža aiz pils. Viņa leni uzkāpa pa kāpnēm līdz ceturtā stava kāpņu laukumiņam, turot ieroci gatavība. Pēkšņi no Kazu istabas puses atskanēja griezīgs kliedziens. Viņa metās skriet pa gaiteni, gārām kāpņu laukumiņa margam, pie ozolkoka durvīm.
Viņa nospieda rokturi. Aizslēgtas.
Iekšā atkal atskanēja kliedziens.
Viņa divreiz iešava senlaicigāja sledzenē. Koksne saplaisāja, tad izjuka. Viņa iespera pa durvīm. Vienreiz. Otrreiz. Vēlreiz izšava. Pēc treša spēriena durvis atveras uz iekšpusi. Pustumšaja istaba viņa ieraudzīja gulta Kristiānu Knollu un Reičelu Katleri, kas pūlas atbrīvoties no viņa tvēriena.
Ieraudzījis Suzannu, Knolls spēcīgi iegāza Reičelai pa seju. Pēc tam pasniedzās gulta pēc kaut ka. Viņa redzēja, ka pazib dunča asmens. Viņa nomērķēja un izšava, bet Knolls pārvēlas uz gultas tālāko malu un lode aizlidoja gārām. Viņa pamanīja atvērto sienas paneli pie kamīna. Tas merglis ložņaja pa slepenajiem gaiteņiem. Viņa nometas uz grīdas un paslepas aiz krēsla, zinot, kas tūlīt sekos.
Duncis lidoja pāri tumšajai istabai un ieduras krēsla polsterejumā, tikai paris collas no viņas. Viņa raidīja vēl divus šāvienus uz Knolla pusi. Viņš atbildēja ar četriem šāvieniem, kas izārdīja krēsla atzveltni. Knolls bija bruņots. Tas jau bija pārak bīstami. Viņa velreiz izšava, tad aizrāpoja līdz atvērtajam durvīm un izveļas gaiteni.
Vel divas Knolla raidītas lodes atlēca no durvju aplodas.
Gaitenī viņa piecelās kajas un metas skriet.
Man jātiek pie Reičelas, Pols čukstēja, joprojām zvērodams dusmās.
Makojs palika stavam ar muguru pret Loringu.
Mūc ārā no šejienes, kad es došu zīmi!
Viņam ir ierocis.
Es ceru, ka šeit viņš nešaus. Negribēs sacaurumot dzintaru.
Labak nepaļaujies uz to…
Pirms viņš paguva sikak iztaujat Makoju par viņa nodomiem, dūšīgais virs uzruna ja Loringu.
Ka noprotu, mani divi miljoni ir pagalam, ko?
Diemžēl. Bet jums vismaz pietika drosmes tos prasīt.
Tas man no mātes. Viņa Ziemeļkarohna strādāja gurķu laukos. Nebaidījās ne no paša vella.
Cik burvīgi!
Makojs pavirzijas tuvāk.
Kāpēc jūs domājāt, ka neviens nezina, ka mes esam šeit?
Lorings pārāustīja plecus.
Šadu risku es esmu gatavs uzņemties.
Mani ļaudis zina, kur es esmu.
Lorings pasmaidīja.
Par to es šaubos, pan Makoj.
Varbūt vienosimies?
Neesmu ieinteresēts.
Pēkšņi Makojs metas virsū Loringam, parvaredams desmit pēdas, kas viņus šķira, tik atri, cik vien druknais augums ļava. Kad vecais virs izšava, Makojs sārāvas un iekliedzas:
Bedz, Katler!
Pols metas uz divviru durvīm, kas veda ārā no Dzintara istabas. Uz mirkli pārāudzījies atpakaļ, viņš redzeja, ka Makojs sabrūk uz parketa un Lorings vēlreiz nomērķē. Vienā Ieciena viņš iz joņo ja no istabas, aizveļas pa pustumšo galeriju un ārā pa slepenajam durvīm uz Romāņu zaļi.
Viņš zināja, ka Lorings sekos un šaus vēlreiz, bet vecais virs, protams, nespēja kusteties tik atri.
Makojs tīši ļava sevi sašaut, lai Pols varētu aizbēgt. Pols nevarēja iedomāties, ka cilvēki tiešām spej ta rīkoties. Kaut kas tāds notika tikai filmās. Un tomēr pēdējais, ko viņš redzēja, pirms atstāja istabu, bija uz grīdas saļimušais budigais virs.
Viņš pavēlēja sev izmest šo domu no galvas un domāja tikai par Reičelu, skriedams pa gaiteni uz kāpņu pusi.
Knolls dzirdēja, ka Suzanna izskrien gaitenī. Viņš šķērsoja istabu un paņēma nazi. Aizgāja pie atvērtajam durvīm un uzmanīgi palūkojās. Dancere skrēja uz kapnem divdesmit metrus viņam priekša. Viņš nostājās stingrāk un svieda dunci trāpīgā lidojuma nopakaļ bēglei. Tas ieduras viņas kreisajā gurna, un asais asmens ieurbās miesa līdz pat spalam.
Sieviete iekliedzas un sāpēs saļima uz paklaja.
Tikai ne šoreiz, Suzanna, viņš mierīgi noteica.
Viņš piegāja pie viņas.
Suzanna bija saspiedusi ar roku gurna mugurpusi, kur ap iedurušos dunci plūda asinis. Viņa meģinaja pagriezties un pacelt pistoli, bet Knolls ar veiklu spērienu izsita CZ-75B no viņas rokas.
Ierocis nograbēja uz grīdas.
Viņš uzmina ar kurpes zoli uz Suzannas kakla un piespieda sievieti pie grīdas. Nomērķēja ar savu pistoli.
Beigas tavam spēlītēm, viņš paziņoja.
Dancere pasniedzas atpakaļ un pulējās satvert dunča rokturi, bet Knolls iespera viņai pa seju.
Pēc tam divreiz iešava viņai galva, un viņa vairs nekustejas.
Par Moniku, viņš nočukstēja.
Viņš izrava dunci no viņas gurna un noslaucīja asmeni viņas drebēs. Samekleja Danceres pistoli un devās atpakaļ uz guļamistabu, lai pabeigtu iesākto.
56
Makojs pūlējās atjēgties un piecelties, bet nespēja Dzintara istaba acu priekša griezās. Kajas bija slābanas, galva reiba. No sašauta pleca plūda asinis. Viņš strauji saka zaudēt samaņu. Nekad viņš nebūtu varējis iedomāties, ka nomirs šadi miljoniem vērtu dārgumu vidu, nekādi nespedams glābties.
Viņš kļūdījās attiecība uz Loringu. Dzintara paneļi nemaz nebija apdraudēti. Vecais vīrs tieša trāpījumā ielaida lodi viņa miesa. Makojs cereja, ka Polam Katleram izdevās aizbēgt. Viņš pamazam saka celties sēdus. Arēja galerijā atskanēja soļi, tie tuvojas viņam. Viņš atkal atslīga uz parketa un palika guļam. Pavēris vienu aci, viņš ieraudzīja izplūdušu Frnsta Loringa stāvu ienakam Dzintara istaba ar ieroci roka. Viņš gulēja nekustīgi, puledamies sakopot niecīgos atlikušos speķus.
Dziļi ievilcis elpu, viņš gaidīja, kad Lorings pienāks tuvāk. Vecais virs ar kurpes purngalu uzmanīgi pieskārās Makoja kreisajai kajai, acīmredzot parbaudidams, vai upuris jau ir miris. Makojs aizturēja elpu un palika sastindzis ka līķis. No gaisa trūkuma un asiņu zuduma galva sāka reibt vel vairāk.