Lode ietriecas Knolla mugura.
Viņš sagrīļojās un pagriežas, tad tuvojas viņai ar nazi roka.
Reičela izšava velreiz. Pistole atsitiena noraustijas, bet viņa turēja to stingri.
Velreiz.
Un vēlreiz.
Lodes saplosīja Knolla kruškurvi. Viņš grīļodamies atkapas. Reičela atcerejas, kas, iespējams, notika gulta, nomērķēja zemāk un vēl trīsreiz iešava vīrieša kailajā kājstarpe. Knolls iekliedzās, bet brīnumainā karta noturējās kajas. Raudzīdamies uz savām asiņojošajam brucem, viņš streipuļoja uz margu pusi. Reičela gatavojās šaut vēlreiz, bet tad Pols pēkšņi metas uz priekšu un pārmeta puskailo vācieti pāri margam no ceturtā stava. Viņa pieskrēja pie margam un ieraudzīja, ka Knolla ķermenis uzkrita uz lustras un norava masivo kristālā gaismekli no griestiem. Pašķīda zilu dzirksteļu mākonis, Knolls kopa ar lustru gāzās leja, uz marmora grīdas nodunēja viņa ķermenis, pec tam ar skaļu blīkšķi saplīsa lustra, izsvaidot visapkart kristālā gabaliņus, kas vēl ilgi šķindēja ka aplausi pēc simfonijas fināla.
Pec tam iestājās klusums. Ne skaņas.
Knolls leja nekustējās. Reičela pārāudzijas uz Polu.
Ka jūties?
Viņš neatbildeja, tikai aplika roku viņai ap pleciem. Viņa pasniedzās un viegli noglastija Pola seju.
Vai tas sap tikpat briesmīgi ka izskatas? viņa jautāja.
Un ka vel.
Kur ir Makojs?
Pols smagi ievilka elpu.
Sašauts… lai es varētu tikt pie tevis. Palika asins peļķē… Dzintara istabas vidu.
Dzintara istaba?
Garš stāsts. Vēlāk.
l aikam man vajadzēs ņemt atpakaļ visus nejaukos vārdus, ko teicu par to lielo lempi.
Laikam gan, pēkšņi lejā atskanēja kada balss.
Viņa pārāudzijas pāri margam. Makojs iestreipuļoja pustumšajā foajē, turēdams asiņojošo labo plecu.
Kas tas? viņš jautaja, noradot uz Knolla līķi.
Nelietis, kurš nogalinaja manu tevu.
Tad jau būsiet norēķinājušies. Kur ir sieviete?
Pagalam, atbildēja Pols.
Ta viņai, maitai, vajag.
Kur Lorings?
Es nožņaudzu to sūdabrali. Pols sāpes saviebas.
Ta viņam, maitam, vajag. Ka juties?
Nav ne vainas, viss ārstējams.
Pols ar pūlēm vārgi pasmaidīja. Pārāudzījās uz Reičelu.
Man laikam šis zellis sāk patikt.
Viņa arī pasmaidīja, pirmoreiz pēc ilgiem laikiem.
Man ari.
EPILOGS
Sanktpēterburga, Krievija
16. septembris
Pols un Reičela staveja sānu kapelas priekša. Viņiem apkart bija Italijas marmors skaistos dzeltenos un jūras zaļos toņos ar Krievijas malahita rotājumiem. Rīta saules slīpie stari apspīdēja ar zeltainu mirdzumu milzīgo ikonostasu aiz priestera muguras.
Brents stāvēja pa kreisi no teva, Marla līdzas mātei. Patriarhs svinīga balsi izteica laulības zvēresta vārdus, viņam piebalsoja koris. Tukšajā Svēta Izaka katedralē bija tikai kāzinieki un Veilends Makojs. Pola skatienu piesaistīja vitrāžās logs ikonu sienas vidu. Kristus pēc Augšāmcelšanas. Jauns sākums. Cik atbilstoši, viņš nodomāja.
Priesteris beidza lasīt zvērestu un nolieca galvu, noslēdzot ceremoniju.
Pols viegli noskūpstīja Reičelu un čukstēja:
Es tevi mīlu.
Es tevi ari, viņa atbildēja.
Katler, neslinko, dod buču kārtīgi! mudinaja Makojs.
Pols pasmaidīja, tad, paklausot šim padomam, noskūpstīja Reičelu kaislīgāk.
Teti! Marla māja ar roku, liekot saprast, ka pietiek.
Netrauce viņus, iebilda Brents.
Makojs panaca uz priekšu.
Gudrs puika. Kuram no jums viņš ir līdzīgs?
Pols pasmaidīja. Būdigais virs izskatījās neierasti uzvalka ar kaklasaiti. Makoja pleca ievainojums acīmredzot bija sadzijis. Arī viņš un Reičela bija saārstējuši savas brūces, un pēdējie trīs meneši pagāja ka traka karuselī.
Stundu pec Knolla nāves Reičela piezvanīja Fricim Panikam. Tas nekavējoties iesaistīja čehu policiju, bet pats ieradās Lukovas pilī rītausma, kopa ar Eiropola pārstāvjiem. Velak no rīta tika uzaicināts Krievijas vēstnieks Čehija, bet Katrīnas pils un Ermitažas vadības pārstāvji atlidoja nākamāja pecpusdiena. Nakamajā rīta pēc tam ieradas speciālistu grupa no Carskoje Selo un nekavejoties ķeras pie Dzintara paneļu demontēšanas, lai vestu tos uz Sanktpeterburgu. Čehijas valdība pat nemeģinaja neko iebilst, uzzinot par Ernsta Loringa noziedzīgājam darbibam.
Eiropola detektīvi atri atrada saikni ar Franci Felneru. Lukovas pilī un Herca pili atrastie dokumenti apstiprinaja aizdomas par Zudušo senlietu atguvēju darbibam. Ta ka nebija mantinieku, kas pārņemtu Felnera īpašumu, iejaucās Vacijas valdība. Tika atrasta Felnera privātā kolekcija, un jau pec dažām dienam detektīvi uzzina ja parejo kluba biedru vārdus. Viņu īpašumi tika pārmeklēti Eiropola mākslās darbu zādzību izmeklētāju vadība.
Atradumi bija pārsteidzoši.
Skulptūras, kokgriezumi, dārglietās, gleznas un zīmējumi galvenokart vecmeistaru darbi, kas tika uzskatīti par zudušiem uz visiem laikiem. Miljardiem vērti zagti mākslās darbi tika atgūti burtiski pāris dienu laika. Bet, ta ka aģenti laupīja tikai jau kādreiz nozagtus mākslās darbus, to īpašumtiesību pieprasījumi labakaja gadījumā bija neskaidri, bet sliktākajā nepamatoti. Valdības un privāto prasību skaits dažādu Eiropas valstu tiesās atri sasniedza tūkstošus. To bija tik daudz, ka Eiropas Savienības Parlaments piedāvāja politisku risinājumu, par galīgo šķīrējtiesnesi ieceļot Pasaules Tiesu. Kāds žurnālists, kas aprakstīja šos pasakumus, secina ja, ka tiesašanas varētu ieilgt gadu desmitiem un galarezultātā "vienīgie ieguveji būtu juristi".
Pārsteidzoša kārtā Toringu ģimenes izveidotā Dzintara istabas kopija bija tik precīza, ka rekonstruetie paneļi lieliski iekļāvās savas vietas Katrīnas pilī. Sakuma bija iecere izstādīt šo atgūto dzintaru kaut kur citur, atstajot restaurēto istabu neskartu. Bet vēsturiska mantojuma patrioti dedzīgi iebilda, ka Dzintaram jāatgriežas ta istajas mājās, ka to bija paredzējis Pēteris Lielais. Lai gan patiesībā Peterim pašam šie paneļi bija diezgan vienaldzīgi, un šo istabu pasūtīja viņa meita imperatore Elizabete. Ta nu deviņdesmit dienas pec to atrašanas oriģinālās Dzintara istabas paneļi atkal rotaja Katrīnas pils pirmo stāvu.
Krievijas valdība, pateicība par šo atradumu, uzaicinaja Polu, Reičelu, viņu bērnus un Makoju uz istabas oficiālo atklāšanu un apmaksāja viņiem lidojumu. Pols un Reičela nolēma ši ceļojuma laika atkal salaulaties šoreiz pareizticīgo baznīca. Sakuma gan baznīca iebilda, neatbalstot šķiršanos, bet, kad viņi paskaidroja, ka viņi grib otrreiz precēties viens ar otru, baznīckungi piekrita. Ceremonija bija skaista. To viņi atcerēsies visu mužu.
Pols pateicas mācītājām un atkapas no altārā.
Tas bija jauki, priecājās Makojs. Labs veids, ka izbeigt visus tos sū…, tas ir, piedzīvojumus.
Reičela pasmaidīja.
Bērni tevi ierobežo?
Tikai manu vardu krājumu.
Viņi devas uz katedrales izejas pusi.
Katleru ģimene tagad dodas uz Minsku? noprasīja Makojs.
Pols pamāja ar galvu.
Vel viens pēdējais pienākums jāizpilda, tad uz mājām.
Pols zināja, ka Makojs bija ieradies Krievijā baudīt Krievijas
valdības pateicību par vērtīga dārgumā atgušanu. Atklašanas ceremonijas laika dūšīgais vīrs nemitīgi smaidīja un dižojās kameru priekša, gozējoties preses uzmanības staros. Vakar vakārā viņš pat ar satelīta starpniecību piedalijas Lerija Kinga šova tiešraide, atbildot uz jautajumiem no visam pasaules malām. National Geographic gatavojas veidot stundu garu programmu par Dzintara istabu radīšanai visa pasaulē, un ar solīto naudu pietiktu investoru prasību apmierinašanai un jebkadai tiesvedībai saistība ar Stodas izrakumiem.