Noraidīts. Runā pretī «Slepeno sirds lūgšanu» lūgumam Nr. 2.
3. Lūgums, kurā Jūs izlūdzāties dieva svētību tiem, kas traucē Jūsu mērķu piepildīšanos, tāpat ari viņu ģimenes locekļiem, un kurā Jūs piesaucāt savu sirdi par liecinieku, ka «viņu labklājība apgaismos ar laimes stariem arī Jūsu dzīvi, padarīdama Jūsu priekus pilnīgākus». So lūgumu Jūs izteicāt lūgšanas sapulcē. Nav ievērots, jo runā prelī «Slepeno sirds lūgšanu» lūgumiem Nr. 3 un 4.
4. Par to, «lai mūsu vārdi un darbi nekļūtu par kādas citas dvēseles pazudināšanas cēloni». Lūgšana teikta starp ģimenes locekļiem. Nonākusi pie mums 15 minūtes ātrāk par «Slepeno sirds lūgšanu» lūgumu Nr. 5. Ierosinām atsaukt vienu no šiem lūgumiem respektivi izmainīt abus.
5. Par «neatrauj, kungs dievs, savu svētību un labvēlību tiem, kas nodarījuši mums ļaunu vai iekārojuši mūsu mantu». Nav šaubu, ka pie šādiem ļaundariem pieder arī kaimiņš, kurš Jūsu kaķim sviedis ar akmeni. ŠI lūgšana teikta ģimenes vidū dažus mirkļus pirms «Slepeno sirds lūgšanu» lūguma Nr. 6. Ieteicam novērst pretrunas, pārveidojot tekstu.
6. Par to, «lai visās pagānu zemēs, kur vēl šobrīd valdošā ļaužu garīgā tumsība ir pārmetums mums, vēršas plašumā un plaukst un zeļ netraucēti un neierobežoti svētais misiones darbs, viscēlākais no uzdevumiem, kas jebkad uzticēts cilvēku rokām»,
Sis lūgums nevēlams, un tam ir tikai gadījuma raksturs, tas pacēlies uz debesīm Amerikas misiones sapulcē. Mēs to saņēmām gandrīz par pusdienu agrāk nekā «Slepeno sirds lūgšanu» lūgumu Nr. 7. Šeit pie mums misionāru darbs netiek atzīts un mums gai Amerikas kristīgās misiones komiteju nav nekāda daļa.
Mēs esam ar mieru izpildīt vienu lūgšanu, bet abas prasības nay iespējams apmierināt, jo tās runā viena otrai pretī. Ieteicam atteikties no Amerikas misiones komitejas sapulcē teiktās.
Kategoriski lūdzam paturēt prātā to, ka tādus paziņojumus kā lūgumā Nr. 8 — it kā pieprasītais peļņas palielinājums Jūs «pilnā mērā apmierinās» — Jus jau esat izteikuši divdesmit reizes un tādēļ šāda veida apgalvojums skan kā nodrāzts joks.
No i'clri simti sešdesmit četrām «Balsī teiktajām liig.'.aiiain pagājušās nedēļas laikā un šajā vēstulē liiguniiem apmierināti divi, un proti: I) -lai mākoņi an n/ priekšu dara,kas tiem darāms», un 2) «lai saule dara, kas tai darāms». Tāda ari ir bijusi tā visaugstā griba, un Jums būs patīkama apziņa, ka Jūsu lūgums nav pretrunā ar to.
Pārējie 462 lūgumi noraidīti: sešdesmit vienu no tiem Jūs esat izteikuši svētdienas skolā, un es esmu spiests atgādināt Jums vēlreiz, ka mēs neuzklausām lūgšanas, ko svētdienas skolās lūdz tie, kuri pieder pie otrās kategorijas kristīgiem un ietilpst grupā, ko pie mums sauc par «Džona Vanemeikera grupu». Uz šādām lūgšanām mēs norau- gāmies vienīgi kā uz vārdu sakopojumu un kristīgo kontā ieskaitām, novērtējot tās tikai pēc noteiktā laika sprīdī izteikto vārdu skaita: obligatais minimums pie tam ir 3000 vārdu minūtes ceturtdaļā, un viss, kas šo minimumu nesasniedz, mūsu grāmatās nemaz netiek atzīmēts. Svētdienas skolas dievlūdzējiem ar lielu praksi 4200 līdz 5000 vardi.ir parastā norma. Šādu skaitu mēs pielīdzinām diviem korāļiem plus puķu pušķis, ko jaunava atnesusi slepka- vam — nāves kandidatam soda izpildīšanas rītā.
Visas Jūsu pārējās lūgšanas kopskaitā četrsimt viena — nav nekas cits kā vienīgi gaisa tricināšana. Šādas lūgšanas mēs savācam kopā veselām kaudzēm un izlietojam tās kā pretvēju bezdievju kuģu ceļu kavēšanai. Bet, lai šīm lūgšanām vispār būtu kaut cik jūtama iedarbība, to vajadzīgs tik milzīgi daudz, ka Jūsu četri simti vienas lūgšanas par maz, lai tiktu ieskaitīta Jūsu kontā.
Pie šī paša paziņojuma gribu vēl piemetināt dažus vārdus no sevis:
Kad Jūsu markas ļaudis izdara kādu kaut cik labu darbu, tad mēs, zinādami, cik daudz pūļu tas no viņiem prasa, novērtējam viņu rīcību tūkstoškārt augstāk nekā tādu pašu rīcību, kas nāk no visticīgākā cilvēka. Un Jūs pie mums esat ieredzēti daudz labāk nekā citi tāda paša rakstura kristīgie, jo Jūs vairākkārt esat arī uzupurējušies citu labā, ko nekādi nevarēja no Jums sagaidīt. Tā pirms daudziem gadiem, kad bankā Jums bija tikai simt tūkstošu dolāru, Jūs savai māsai, kas griezās pie Jums pēc palīdzības, būdama atraitne bez jebkādiem līdzekļiem, nosūtījāt — divus dolārus. Daudzi šeit debesu valstībā to nemaz negribēja ticēt, un daudzi citi izteica aizdomas, ka nauda bijusi viltota. Pēc tam kad kļuva zināms, ka visām šīm aizdomām nav nekāda pamata, Jūsu reputācijā no tā ievērojami cēlās. Un, kad Jūs vēl pēc kādiem četriem gadiem nelaimīgajai atraitnei, uzklausot tās otrreizējo lūgumu pēc palīdzības, aizsūtījāt četrus dolārus, visi tam noticēja uzreiz, un daudzas dienas pēc kārtas Jūsu vārds debesu valstībā bija visu mutēs. Aizritēja vēl divi gadi, atraitnei nomira jaunākais bērns, un viņa atkal meklēja palīdzību pie Jums. Atbildot Jūs nosūtījāt viņai sešus dolārus un ar šo žestu esat galīgi nostiprinājis savu labo slavu debesīs. Visi jautāja cits citam: «Vai jūs arī esat dzirdējuši, kādu labu darbu izdarījis Endrju?» (Tagad Jūs šeit mīlīgi sauc «Endrju».) Jūsu dāvanas, kas vērtās arvien lielākas, lika mūsu sirdīm Jūs iemīļot, un Jūsu vārds tagad ir pastāvīgi uz mūsu lūpām. Kad Jūs svētdienas dodaties uz baznīcu savā greznajā ekipāžā, visi debesu iemītnieki noraugās uz Jums, un