— Kungs, mūsu dievs, mūsu jaunie patrioti, mūsu siržu lolojumi dodas kaujā — esi tu ar viņiem! Savās domās mēs līdz ar viņiem atstājam mums tik dārgo mājas pavardu, mieru un siltumu un ejam iznīcināt ienaidnieku. Kungs, mūsu dievs, palīdzi mums saplosīt ar šāviņiem viņa karavīrus asiņainās driskās; palīdzi mums noklāt viņa ziedošos tīrumus un laukus ar viņu patriotu atdzisušajām miesām; palīdzi mums noslāpēt lielgabalu dārdoņu ar viņu ievainoto kliedzieniem, ko tie izdveš, locīdamies neciešamās sāpēs; palīdzi mums ar viesuļuguni noslaucīt no zemes virsas visus viņu vienkāršos mājokļus; palīdzi mums af neremdināmām sāpēm plosīt viņu nevainīgo atraitņu sirdis; palīdzi, lai mums izdodas atņemt viņu draugiem pajumti, — lai tie pa savas nopostītās zemes neauglīgajiem līdzenumiem klīst ar saviem mazuļiem, vienās skrandās tērpti, slāpes un badu ciezdami, vasarā — svilinošās saules mocīti, ziemu — drebot ledaini aukstā vējā, lai tie beidzot, izmisuši un pārcilvēcīga darba nomocīti, veltīgi lūdz tevi atvērt viņiem kapa vārtus, kur nākt pie miera; mūsu labklājības, to labklājības vārdā, kas pielūdz tevi, lūdzam tevi, ak kungs un dievs, pārvērt par pīšļiem ienaidnieka cerības, posti viņu dzīvību, paildzini viņu nelaimes pilno apkārt klīšanu, padari smagus viņu soļus, lai asaru slacīti ir viņu ceļi, lai sniegs no viņu asiņojošo kāju pēdām kļūst sarkans. Mīlestībā un ticībā lūdzam visu to no tā, kas ir tā mīlestība un cerība, un patvērums visiem nelaimīgajiem un grūtdieņiem un tiem, kas ar pazemīgu sirdi un no grēkiem atpestītu dvēseli griežas pie viņa pēc palīdzības. Āmen.
(Bridi klusējis.) To jūs izlūdzāties no dieva; ja jūs vēl tagad alkstat tā paša, — sakiet! Visuvarenā sūtnis gaida.
Vēlāk daudzi apgalvoja, ka tas bijis kāds ārprātīgais, jo viņa runai trūkusi jebkāda jēga.
1905. g.
MARkS TVENS
Izcilais amerikatju satiriķis, progresīvais rakstnieks reālists Marks Tverts (Scmjuels Lenghorns Klemenss) dzimis 1835. gadā nelielā ciematiņā llorldā Misuri štatā. Nākamā rakstnieka tēvs Džons Klemenss, provinces advokats, lielas ģimenes apgādnieks, gribēdams uzlabot materialos apstākļus, pārcēlās uz Hanibalas pilsētu Misisipi krastā. Te aizritēja Semjuela Klemensa bērnības gadi. Bet bezrūpīgā zēna dzive viņam ļoti driz beidzās. Semjuels agri zaudēja tēvu un divpadsmit gadu vecumā kļuva par mācekli Hanibalas laikraksta «Kurjers» tipogrāfijā. Vēlāk, labāku peļņu mektē- dams, viņš klaiņāja pa zemi, strādādams par burtlici provinces laikrakstos, un beidzot nolēma piepildīt senu bērnības sapni — kļūt par loci, upes «dievu», kā viņš pats izsakās. Dzive uz lietās, kuģojamās Misisipi radija vērīgajam jaunietim iespēju «redzēt un tuvi iepazīt visus iedomājamos cilvēka dabas veidus», kā viņš pats vēlāk rakstīja. Sis kuģinieka laiks bija viņam lieliska dzives skola. Tieši šai periodā jaunais Klemenss sāk publicēties vietējos laikrakstos. Uz Misisipi rodas ari viņa literarais pseidonims Marks Tvens (mark twain — otrais mērs! — vecs upju kuģniecības termins, kas nozīmē, ka kuģim ceļš bez briesmām).
1876. gadā sākās pilsoņu karš starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Tvena simpātijās jau no pirmajām kara dienām piederēja ziemeļniekiem — cīnītājiem par verdzības iznīcināšanu. Vairīdamies no abolicionistu vajāšanas, Tvens bija spiests atstāt Dienvidu štatus un kopā ar brāli doties uz Ziemeļiem, uz tālo Nevadu, kurp tais dienās devās tūkstošiem ļaužu, ko bija pārņēmis zelta meklēšanas drudzis. Dažus gadus Marks Tvens pavadīja kvarca raktuvēs, jo ari bija saslimis ar «zelta meklēšanas neprātu», pēc tam, bagāts nekļuvis, bez graša kabatā kājām devās uz Virdžinijas pilsētu, kur kļuva par laikraksta «Enterprice» pastāvīgo līdzstrādnieku. Žurnālistā darbā Tvens ieguva nepieciešamo literātā pieredzi. Iespiezdams īsas reportiera piezīmes ar komisku raksturu, Tvens ātri kļuva par populāru rakstnieku. 1864. gadā viņš sāka strādāt Sanfrancisko laikrakstos «Gol- den Era» un «Californian», tur viņš iepazinās ar daudziem žurnālistiem un rakstniekiem, kuru skaitā bija ari pazīsta mais amerikaņu novelists Brets Harts, kas mācīja Tvenam literārās meistarības noslēpumus.
1867. gadā Ņujorkā iznāca pirmais Tvena stāstu krājums «Slavenā varde lēkātāja no Ķalaverasas», bet pēc diviem gadiem viņa ceļojuma piezīmes, grāmata «Vientieši aiz robežām», kas uz visiem laikiem nostiprināja Tvena slavu. Zīmīgi, ka jau tais laikos pēc šīs grāmatas iznākšanas buržuāziskā kritika apvainoja rakstnieku «negodbijībā» un «dieva zaimošanā».
Vispasaules slavu Tvenam atnesa tā lieliskie romāni «Toma Soijera piedzīvojumi», «Heklberija Fina piedzīvojumi», «Jenkijs karaļa Artura galmā» un «Princis un ubaga zēns», kā ari vēlākos gados sarakstītie stāsti un pamfleti, kuros viņš ar visu savu satiriķa talanta spēku nesaudzīgi šausta svētuļu biznesmenu liekulību un rijību un ar sašutumu vēršas pret rasu diskrimināciju.
Būdams viens no labākajiem amerikaņu rakstniekiem, īsts savas dzimtenes patriots, Marks Tvens bija un paliek Amerikas sirds, tās Amerikas, kas devusi lielos amerikaņu tautas draugus Uitmenu un Draizeru, Robsonu un Fastu. Tvenu — slaveno satiriķi, reakcijas un tumsības ienaidnieku — mii miljoniem vienkāršo ļaužu visās zemeslodes malās. Bet, Tvenu pieminot, bailēs un ienaidā trīc to biznesmenu un «dolāru diplomātu bērni un mazbērni», kuru senčus tik asi un nesaudzīgi savos darbos izsmej lielais rakstnieks.
Padomju ļaudis lasa dižena amerikaņu rakstnieka darbus, zina un mii viņa brīnišķīgās grāmatas. Mūsu zeme Tvena darbi izdoti daudzās Padomju Savienības tautu valodās ap četri miljoni eksemplāru lielā metienā.
Šis pašreiz izdodamais stāstu krājums ietver Tvena darbus, kuros tas ar viņam piemītošo spēku atmasko rutīnu, kūtrumu, māņticību, izsmej svētulību un reliģiskos aizspriedumus.