Es uzaicināju Frediju Leikeru pusdienās, lai apspriestu savu jauno projektu. Viņš man sniedza lielu palīdzību. Viņam bija gadiem ilga pieredze. Taču galvenais - F. Leikers zināja, kādas problēmas gaida to, kas grib atklāt jaunu aviolīniju. Viņa kompānija bija ienesīga, tomēr lielās aviokompānijas to izkonkurēja, jo tām bija pietiekams rezerves kapitāls. Tās spēja kādu laiku ciest zaudējumus, lai izsistu viņa aviolīniju no ierindas. Fredijs cīnījās ar naudas trūkumu. Tā beidzās, un viņš bankrotēja. Pusdienojot viņš pastāstīja man, kā darbojas aviolīnija. Mēs apspriedām arī to, no kā man ir jāsargās.
Fredijs teica: "Uzmanies no British Airways netīrajām spēlītēm. Viņu neģēlīgie triki izputināja mani. Neļauj viņiem sevi pazudināt. Sūdzies visiem, cik vien spēj! Mana kļūda bija tā, ka es nesūdzējos."
Man nepatīk sūdzēties. Es nevaimanāju par niekiem, bet dodos uz priekšu. Taču es stingri ielāgoju: "Uzmanies no netīrajām spēlītēm! Sūdzies, cik vien spēj!"
Un vēl Fredijs man piekodināja: "Serviss nedrīkst būt pieticīgs, ierobežots. Lielās aviokompānijas var tevi iegāzt, tāpat kā to izdarīja ar mani. Labāk piedāvā lepnāku servisu nekā viņi - par kārtīgu cenu. Cilvēki ciena komfortu. Un neaizmirsti par izklaidēšanos. Cilvēkiem patīk izklaidēties. Vēlu tev panākumus! Un esi gatavs tam, ka tevi gaida daudz pārbaudījumu!"
Visi šie padomi noderēja, kad man bija jārunā ar ierēdņiem. Galvenā uzmanība tika pievērsta lidojumu drošībai. Nākamais jautājums, kas interesēja ierēdņus, bija kompānijas finansiālais nodrošinājums. Es izstrādāju naudas plūsmas plānu, noalgoju vajadzīgos cilvēkus un izveidoju spēcīgu komandu. Es noraidīju jebkuru iebildi un atradu aplinku ceļus problēmu risināšanai. Un, ticiet man, problēmu netrūka.
Kompānija "British Airways" tiešām izmantoja netīras spēlītes. Viņi mēģināja mūs izputināt, izplatot par mani baumas. Fredijs teica: "Iesūdzi tiesā tos neliešus!" Es iesniedzu tiesā prasību pret kompāniju "British Airways" par apmelošanu un uzvarēju.
Kad kompānija "Virgin Atlantic" 1984. gadā uzsāka lidojumus, neviens nedomāja, ka tā pastāvēs ilgāk par gadu. Lielo amerikāņu aviolīniju kompāniju bosi apgalvoja, ka es bankrotēšot. Tagad viņi visi pametuši biznesu, bet es joprojām darbojos.
Jā, es rīkojos drosmīgi, bet ne muļķīgi. Protams, es riskēju, organizējot aviolīniju, tomēr izredzes bija labas. Situācija nebija "visu vai neko", kā gadījumā ar šova "Miljardu mantinieki" uzvarētāju, turklāt es biju rūpīgi pārdomājis, kā mazināt risku. Šons Nelsons varēja visu vinnēt vai zaudēt ar vienu monētas metienu. Atteikšanās no vilinājuma bija drosmīgs solis.
Mans nākamais riskantais pasākums bija kompānijas "Virgin Trains" dibināšana 1996. gadā. Ideja man radās, kad biju Japānā. Es devos uz turieni, lai nolūkotu būvlaukumu jauna lielveikala celšanai mūsu "Virgin Megastore". Brauciens ātrvilcienā mani sajūsmināja - tas bija gluži kā lidojums ar lidmašīnu.
"Kādēļ gan šādus vilcienus nevarētu izmantot Lielbritānijā?" es nodomāju un tūdaļ, lai neaizmirstu, šo to atzīmēju bloknotā. Tas bija liktenis. Pēc nedēļas Lielbritānijas valdība paziņoja, ka uzsāk vecās dzelzceļa sistēmas "British Rail" demontāžu un aicina jaunas kompānijas piedalīties izsolē par tiesībām piedāvāt savus vilcienus. Es tūdaļ atsaucos un izteicu savu ieinteresētību. Laikrakstos parādījās virsraksti: ""Virgin" iesaistās dzelzceļa biznesā." Prese rakstīja, ka tas bijis drosmīgs solis.
Un atkal, tāpat kā gadījumā ar aviolīnijām, atradās cilvēki, kuri apgalvoja, ka es cietīšot neveiksmi. Darbs aizņēma piecus gadus, bet mēs to paveicām, radīdami mūsdienīgāko vilcienu pasaulē. Tas bija svinīgs brīdis, kad mana sieva Džoana deva vārdu vilcienam - "Virgin Lady". Tolaik gan vilciena ātrums bija pārāk liels Lielbritānijas vecajām dzelzceļa sliedēm. Mēs atkal bijām visiem priekšgalā. Televīzijas ziņās stāstīja, ka mēs esot izpildījuši savus solījumus.
Galvenais, ko vienmēr cenšos ievērot, - turēt doto vārdu. Es izvirzu sev mērķus un neatkāpjos no tiem. Panākumi ir kaut kas vairāk par veiksmi. Ir jātic saviem spēkiem un jāīsteno iecerētais. Tad arī citi sāks tev ticēt.
Dažkārt es saņemu tādus biznesa priekšlikumus, kurus noraidu. Man bija iespēja ieguldīt kompānijas "Ryanair" izdevīgā aviolīnijā, bet bez īpaša servisa. Es atteicos. Kompānija "Ryanair" joprojām darbojas atzīstami. Es arī neizmantoju iespēju ieguldīt līdzekļus galda spēles "Trivial Pursuit" izgatavošanā un "uzvelkamajā" radio5. Tās bija labas idejas. Es atteicos no piedāvājuma kļūt par vienu no "Lloyd's" apdrošinātājiem, lai gan tā ir viena no lielākajām apdrošināšanas kompānijām pasaulē. Šī kompānija apdrošina pret milzīgiem zaudējumiem, tādiem kā viesuļvētras un zemestrīces. Tomēr šajā gadījumā atteikums bija pareiza izvēle. Tur es varētu zaudēt lielu bagātību.
Dzīvē vienmēr gadās kaut ko iegūt un kaut ko zaudēt. Priecājies, ja esi uzvarējis, un nenožēlo zaudēto! Nekad neskaties atpakaļ! Pagātni tik un tā nevar mainīt. Bet es cenšos mācīties no pagātnes kļūdām. Ne jau katram lemts vadīt aviolīnijas un dzelzceļa kompānijas. Daudziem cilvēkiem ir pieticīgāki mērķi. Bet, lai kāds būtu tavs sapnis, - ķeries pie darba! Esi uzmanīgs, jo riska faktors ir atkarīgs no gadījuma vai ir grūti paredzams, taču ielāgo: ja izvēlēsies garantētu drošību, tu nekad neizbaudīsi uzvaras prieku.
2 - jūdze = 1609 m.
3 - pēda = 0,3048 m.