„Pastāsti, kā tev klājies šajās astoņās kaujās!"
„Šodien es pirmo reizi tiku padarīts nespējīgs, bet līdz tam, kā uzskaitījis dators, es paguvu sasaldēt vienpadsmit pretiniekus. Es katrā kaujā sasaldēju vismaz piecus. Un es veiksmīgi esmu izpildījis visus dotos uzdevumus."
„Kāpēc gan viņi tevi tik agri paaugstināja par kareivi, Bīn?"
„Ne agrāk, kā jūs."
„Bet kāpēc?"
„Es nezinu."
„Mēs abi to zinām."
„Es, protams, nojaušu, bet tie jau ir tikai minējumi. Jūs… Jūs esat izcils. Viņi to zināja, tāpēc arī pasteidzās paaugstināt."
„Kāpēc, Bīn?"
„Tāpēc, ka mēs viņiem esam vajadzīgi."
Bīns apsēdās uz grīdas, viņa skaties bija piekalts Endera kājām. . „Tāpēc, ka viņiem vajadzīgs kāds, kas var sakaut insektoīdus. Vairāk nekas cits viņiem nerūp."
„Labi, ka tu to apzinies, Bīn. Lielākā daļa zēnu šajā skolā domā, ka spēle ir tik nozīmīga pati par sevi. Tā nav. Tās
vienīgais uzdevums ir palīdzēt viņiem atsijāt kareivjus, kas var izaugt par īsteniem komandieriem un uzvarēt īstā karā. Spēle? Piedrāzt viņiem to spēli. Ko viņi arī dara."
„Jocīgi. Man likās, ka viņi drāž mūs."
„Pirmā kauja deviņas nedēļas āgrāk, nekā vajadzētu. Kauja katru dienu. Un nu — divas kaujas dienā. Bīn, es nezinu, ko vēl viņi plāno, bet armija nogurst, un es arī nogurstu, un par spēles noteikumu ievērošanu viņi pārāk neuztraucas. Es izpētīju visu iepriekšējo gadu rezultātu sarakstus. Neviena cita armija nekad nav iznīcinājusi tik daudz pretinieku, pati zaudējot tik maz kareivju. Visā spēles vēsturē."
„Tu esi pats labākais, Ender."
Enders pakratīja galvu.
„Varbūt. Taču kareivji man netika piešķirti, kādi pagadās. Jauniņie un citās armijās izbrāķētie. Bet tagad sliktākais kareivis manā armijā varētu būt vada komandieris jebkurā citā. Sākumā viņi man palīdzēja, bet tagad ir pilnīgi pretēji. Bīn, viņi grib mūs salauzt."
„Tevi viņi salauzt nevar."
„Varbūt tevi gaida pārsteigums."
Enders pēkšņi asi ieelpoja, it kā viņu negaidīti būtu caurstrāvojušas neizturamas sāpes. Bīns paskatījās uz viņu un saprata, ka notiek kas neticams. Enders Vigins viņam uzticējās. Ne daudz, bet tomēr. Arī Enders bija cilvēks — un Bīnam bija ļauts to redzēt.
«Pārsteigums varbūt gaida tevi," teica Bīns.
„Manas spējas katru dienu izgudrot kaut ko jaunu nav neierobežotas. Kādā brīdī kāds izdomās ko tādu, ko es vēl nebūšu paspējis iedomāties un kam es nebūšu gatavs."
„Un kas ir pats sliktākais, kas var notikt? Zaudēsi vienā spēlē."
„Jā. Tas arī ir pats sliktākais, kas var notikt. Es nedrīkstu zaudēt nevienā spēlē. Ja es zaudēšu kaut vienā…"
Viņš nepabeidza teikumu, un Bīns nejautāja, ko viņš gribēja teikt.
„Arī tev, Bīn, jābūt ellīgi gudram. Tev jāsaskata risinājumi problēmām, par kurām mums vēl nav ne jausmas. Un vēl tev ir jāizmēģina lietas, kuras nekad nav mēģinātas, jo ir uzskatītas par pilnīgi muļķīgām."
«Kāpēc man?"
„Tāpēc, ka, lai gan Pūķu armijā ir pāris — tikai pāris, bet ir — labāku kareivju nekā tu, domāt labāk un ātrāk par tevi neprot neviens."
Bīns neatbildēja. Viņi abi zināja, ka tā ir taisnība.
Enders norādīja uz sava datora ekrānu. Divpadsmit vārdi. Divi trīs no katra vada.
«Izvēlies piecus," teica Enders. „No katra vada pa vienam. Tā būs mūsu speciālo uzdevumu vienība, un tu to vadīsi. Treniņi tikai papildu nodarbību laikā. Lai ko tu viņiem mācītu, pārrunāsi to arī ar mani. Pārāk ilgi nekavējies pie viena un tā paša. Lielākoties tu un tavi kareivji darbosieties kopā ar visu armiju savos īstajos vados, izņemot tad, kad gadīsies kas tāds, ar ko galā tikt varēsiet tikai jūs."
„Visi jauniņie," Bīns teica. «Neviena veterāna."
„Pēc šīs nedēļas, Bīn, visi mūsu kareivji ir kļuvuši par veterāniem. Vai tad tu nezini, ka efektivitātes saraksta pirmajā piecdesmitniekā ir visi četrdesmit mūsējie? Ka tikai un vienīgi mūsu kareivji ieņem pirmās septiņpadsmit vietas?"
„Un ja nu es nevarēšu izdomāt neko jaunu?"
„Tad es esmu kļūdījies."
Bīns pasmaidīja.
„Tu neesi kļūdījies."
Izdzisa gaismas.
„Tu atradīsi ceļu atpakaļ, Bīn?"
„Varbūt arī ne."
„Tad paliec tepat. Ja klausīsies uzmanīgi, tad dzirdēsi, kā naktī ierodas labā feja un atstāj mums ielūgumu uz kauju."
„Viņi taču neliks mums cīnīties arī rīt, ne?"
Enders neatbildēja. Bīns dzirdēja viņu iekārtojamies gultā.
Bīns piecēlās no grīdas un apgūlās viņam blakus. Pirms iemigšanas viņam prātā ienāca vismaz kāds pusducis jaunu ideju. Enders būtu ar tām apmierināts — tās visas bija gauži muļķīgas.
12. Bonso
«Sēdieties, ģenerāli Peis. Cik sapratu, jums steidzami sakāms kas svarīgs."
«Normālā situācijā, pulkvedi Graf, es neuzdrošinātos iejaukties Kaujas skolas iekšējās lietās. Jūsu skolai ir garantēta autonomija, un es labi apzinos, ka par spīti mūsu atšķirīgajām pakāpēm drīkstu tikai ieteikt — nevis pavēlēt — jums rīkoties."
«Rīkoties?"
«Neizliecieties, pulkvedi Graf. Amerikāņi prasmīgi izliekas par muļķiem, kad viņiem tas izdevīgi, bet mani tik viegli apmānīt nevar. Jūs labi zināt, kāpēc es esmu ieradies."
,,Ā… Tātad Deps jums ir ko paziņojis?"
«Viņa attieksme pret skolniekiem ir… tēvišķa. Viņam liekas, ka jūs ne tikai nenovērtējat potenciāli ļoti bīstamu situāciju, viņam liekas, ka jūsu nevērība robežojas jau ar tīšu nevēlēšanos novērst šo situāciju, kurā jūsu audzēknim draud nopietni ievainojumi vai pat nāve."
«Šajā skolā mācās bērni, ģenerāli Peis. Diez vai tā dēļ vērts uz šejieni sūtīt pašu SF militārās policijas priekšnieku."
«Pulkvedi Graf, Endera Vigina vārds jau sen zināms virspavēlniecībai. Tas aizsniedzis pat manas ausis, es esmu dzirdējis par viņu runājam kā par mūsu vienīgo cerību kārtējās invāzijas gadījumā. Ja tiek apdraudēta viņa veselība vai dzīvība, es nedomāju, ka militārās policijas vēlme pasargāt zēnu ir savāda. Ko jūs par to sakāt?"
«Pie velna Depu un pie velna arī jūs, ser, es zinu, ko es daru."
„Tiešām?"
,.Labāk par ikvienu citu."
„Nu, tas ir skaidrs, jo nevienam nav ne mazākās idejas, ko jūs īsti darāt. Jūs jau astoņas dienas zināt, ka daži ļaunākie „bērni" sazvērējušies pie pirmās iespējas pamatīgi piekaut Enderu Viginu. Un jūs zināt, ka daži no viņiem — jo īpaši zēns, vārdā Bonito de Madrids, saukts ari par Bonso — nebūs pieticīgi savas idejas realizācijā un tāpēc pastāv nopietnas briesmas, ka Endera Vigina, starptautiskā mērogā nepārvērtējami svarīgas personas, smadzenes var tikt izsmērētas pret jūsu sasodītās riņķojošās skolas sienām. Un jūs, labi zinot par šo briesmu eksistenci, negrasāties darīt pilnīgi…"
„Neko."
„Tagad jums varbūt ir skaidrs, kāpēc mēs esam nedaudz apmulsuši."
„Enders Vigins šādā situācijā nav pirmo reizi. Uz Zemes, kad viņam tika izņemts monitors, un šeit, kad liela grupa vecāku zēnu…"
„Es esmu labi informēts par viņa pagātni. Enders Vigins nokaitinājis Bonso Madridu tik tālu, ka viņš vairs nespēj to izturēt. Un jums šeit nav militārās policijas, kas nepieļautu viņam izrēķināties ar Enderu. Neiedomājami."
„Kad Enders Vigins komandēs mūsu floti, kad viņam būs jāizdara izvēles, no kurām atkarīga uzvara vai cilvēces bojāeja, — vai tad tur būs militārā policija, kas viņu vajadzības gadījumā izglābs?"