«Viens indivīds, un katrs insektoīds ir kas līdzīgs rokai vai kājai?"
«Jā. Es nebiju pirmais, kas par to iedomājās, bet es biju pirmais, kas tam ticēja. Un vēl kam citam. Kaut kam tik bērnišķīgam un muļķīgam, ka ksenobiologi, kad es pēc cīņas to pateicu, vienkārši izsmēja mani. Insektoīdi patiešām ir insekti. Viņi līdzinās skudrām un bitēm. Karaliene un strādnieki. Varbūt pirms simtiem miljonu gadu, bet tieši tā viņi sāka attīstīties. Ir pilnīgi skaidrs, ka neviens no insektoīdiem, kurus mēs esam redzējuši, nav bijis spējīgs radīt pēcnācējus. Kāpēc lai, attīstot spēju kolektīvi domāt, viņi nepaturētu karalieni? Un vai karaliene joprojām nebūtu grupas centrs? Kāpēc lai tas jebkad mainītos?"
„Tātad viņus visus kontrolē karaliene."
„Un es to varēju pierādīt. Bet nejau viņiem. Pirmā invāzija bija tikai izlūkgājiens, bet otrā — kolonizēšanas mēģinājums. Izveidot jaunu pūzni vai tamlīdzīgi."
„Un tāpēc viņiem līdzi bija karaliene."
„Te ir videoieraksti no Otrās invāzijas, kur viņi iznīcina mūsu floti pie komētu joslas."
Viņš atvēra vairākus ierakstus un norādīja uz insektoīdu floti.
„Parādi man karalienes kuģi."
Tas bija grūti. Enders ilgi nevarēja to atrast. Insektoīdu kuģi atradās nemitīgā kustībā. Neviens no tiem neizskatījās pēc flagmaņa, pēc flotes nervu sistēmas centra. Bet pamazām, Meizeram atkārtojot ierakstus vēl un vēl, Enders ievēroja, kā visas kustības fokusējas un izplatās no viena centrālā punkta. Tas mainīja atrašanās vietu, bet, pietiekami ilgi skatoties, kļuva skaidrs, ka flotes acis, flotes es, perspektīva, no kuras tiek pieņemti visi lēmumi, ir viens konkrēts kuģis. Viņš norādīja uz to.
„Tu to redzi. Es to redzu. Kopā divi cilvēki no visiem, kas ir redzējuši šo ierakstu. Bet tā ir taisnība, vai ne?"
„Šis kuģis kustas tāpat kā pārējie."
„Viņi zina, ka tā ir vājā vieta."
„Bet jums ir taisnība. Tā ir karaliene. Bet tad jau, jādomā, kad jūs tai tuvojāties, viņiem nekavējoties vajadzēja koncentrēt visus spēkus pret jums. Viņi taču varēja iznīcināt jūs vienā acumirklī."
„Es zinu. To es nesaprotu. Nav jau tā, ka viņi nemēģināja mani apstādināt — viņi šāva uz mani. Bet izskatījās, ka viņi īsti nevar noticēt, ka es patiešām nogalināšu karalieni, līdz bija jau par vēlu. Varbūt viņu pasaulē karalienes nekad netiek nogalinātas, tikai sagūstītas, tām tikai piesaka šahu un matu. Es izdarīju ko tādu, ko viņi no pretinieka nemaz negaidīja."
„Un, kad nomira viņa, nomira ari visi pārējie."
„Nē, tikai pēkšņi zaudēja intelektu. Pirmajos kuģos, kur mēs iekļuvām, insektoīdi vēl bija dzīvi. Bioloģiski. Bet viņi nekustējās, ne uz ko nereaģēja, pat ne tad, kad mūsu zinātnieki vienu no viņiem uzšķērda, lai paskatītos, vai mēs varam uzzināt par viņiem ko jaunu. Pēc kāda laika viņi visi nomira. Zaudējuši gribu. Kad karalienes vairs nav, nekā nepaliek arī viņu ķermeņos."
„Kāpēc neviens jums netic?" fc
„Tāpēc, ka mēs neatradām karalieni."
„Viņa tika iznīcināta pavisam."
„Tāds ir karš. Bioloģija, salīdzinot ar izdzīvošanu, ir otršķirīga. Bet daži no viņiem jau lēnām sāk domāt līdzīgi man. Šajā vietā nav iespējams dzīvot, nepārtraukti nesaskaroties ar pierādījumiem."
„Kādi pierādījumi tad te, uz Erosa, ir?"
«Paskaties apkārt, Ender. Šīs alas nav rakuši cilvēki. Mums, piemēram, patīk augstāki griesti. Šeit Pirmās invāzijas laikā atradās insektoīdu priekšpostenis. Viņi ierīkoja šo vietu, pirms mēs vēl zinājām par viņiem. Mēs dzīvojam insektoīdu pūznī. Bet īres maksu mēs jau esam samaksājuši. Atbrīvojot šīs katakombas no insektoīdiem, gāja bojā tūkstošiem jūras kājnieku. Insektoīdi cīnījās līdz nāvei par katru metru."
Tagad Enders saprata, kāpēc šīs telpas viņam vienmēr bija likušās kaut kādā ziņā nepareizas.
„Es zināju, ka šo vietu nav veidojuši cilvēki."
„Ši bija īsta dārgumu krātuve. Ja viņi būtu zinājuši, ka mēs uzvarēsim pirmajā karā, viņi šo vietu varbūt nemaz nebūtu ierīkojuši. Apieties ar gravitāciju mēs iemācījāmies tikai tāpēc, ka viņi to bija palielinājuši šeit. Efektīvi izmantot zvaigžņu enerģiju mēs iemācījāmies tikai tāpēc;, ka viņi bija aptumšojuši šo planētu. Patiesībā tieši tā mēs viņus atklājām. Trīs dienu laikā Eross pamazām kļuva neredzams mūsu teleskopiem. Mēs aizsūtījām velkoni, lai noskaidro, kāpēc. Noskaidrojām. Velkonis visu laiku pārraidīja mums videosignāius, arī tad, kad insektoīdi ieņēma kuģi un apslepkavoja visu komandu. Pārraides turpinājās visu laiku, kamēr insektoīdi izpētīja kuģi un beidzot izārdīja to pa gabaliem. Tā arī bija viņu kļūda — viņiem saziņai nekad nav bijušas vajadzīgas papildierlces, tāpēc, nogalinājuši apkalpi, viņi neiedomājās, ka kāds viņus vēl varētu novērot."
„Kāpēc gan viņi nogalināja apkalpi?"
„Kāpēc gan ne? Viņiem zaudēt dažus komandas locekļus nozīmē tik daudz, cik tev — apgriezt nagus. Nekas īpašs. Varbūt viņi domāja, ka ierastā veidā atslēdz mūsu komunikācijas — izslēdzot strādniekus, kas vada kuģi. Nevis nogalinot dzīvas, jutīgas būtnes ar neatkarīgu ģenētisko nākotni. Slepkavība viņiem neko nenozīmē. Tikai karalienes nogalināšana ir īsta slepkavība, jo tikai tā tiek atņemtas attīstības iespējas."
„Tātad viņi nezināja, ko dara."
„Nesāc viņus attaisnot, Ender. Tas vien, ka viņi nezināja, ka nogalina dzīvas būtnes, nenozīmē, ka viņi tās nenogalināja. Mums ir tiesības aizstāvēties, kā vien spējam, un vienīgais veids, kādu mēs zinām, ir nogalināt insektoīdus, pirms viņi nogalina mūs. Domā par to šādi. Visos šajos insektoīdu karos līdz šim viņi ir nogalinājuši tūkstošiem un tūkstošiem dzīvu, domājošu būtņu. Un mēs visos šajos karos esam nogalinājuši tikai vienu."
„Mēs būtu zaudējuši karā, ja jūs nebūtu nogalinājis karalieni, Meizer?"
„Es teiktu, ka likmes būtu trīs pret divi mums par sliktu. Es joprojām esmu pārliecināts, ka es spētu diezgan pamatīgi paretināt viņu floti, pirms viņi mūs piebeidz. Viņi apbrīnojami ātri reaģē uz notikumiem, un viņiem ir milzīgs ugunsspēks, bet dažā ziņā mēs esam pārāki. Katru mūsu kuģi vada saprātīgas būtnes, kas domā patstāvīgi. Katrs no mums ir spējīgs spoži atrisināt konkrētu problēmu. Viņi nespēj atrisināt vairākas problēmas vienlaikus. Insektoīdi domā ātri, bet ne vienmēr viņi ir gudri. Bet mūsu pusē, pat tad, kad daži neticami gļēvi un stulbi komandieri Otrās invāzijas laikā zaudēja nozīmīgās kaujās, daži padotie prata sagādāt insektoīdu flotei pamatīgus zaudējumus."
„Kas notiks, kad mūsu invāzijas spēki nokļūs pie mērķa? Mēs mēģināsim atkal nogalināt karalieni?"
„Ne jau stulbums viņiem līdzēja doties starpzvaigžņu ceļojumos. Šāda stratēģija varēja nostrādāt tikai vienreiz. Es domāju, ka mēs nekad nenonāksim tuvumā kādai karalienei, ja vien mums neizdosies nokļūt pie viņu mājas planētas. Galu galā karalienei, lai vadītu kauju, nemaz nav jābūt kopā ar floti. Karalienei jābūt klāt tikai tad, ja jādzemdē jauni insektoīdi. Otrajā invāzijā pie mums ieradās kolonisti — karalienei bija jāsagādā iedzīvotāji Zemei. Bet šoreiz — nē, tas nestrādās. Mums jāsakauj flote pēc flotes. Un, tā kā resursus viņi iegūst no dučiem zvaigžņu sistēmu, es domāju, viņiem katrā kaujā būs pamatīgs pārspēks."
Enders atcerējās savu kauju pret divām komandām vienlaikus. Un man likās, ka viņi krāpjas. Kad sāksies īstais karš, tā būs visu laiku. Un tur man nebūs vienkārši jāatver pretinieka vārti.