„Mūsu labā darbojas divi faktori, Ender. Mums nav nepieciešams precīzi tēmēt. Mūsu ieroču darbības rādiuss ir ļoti liels."
„Tad mēs neizmantosim raķetes kā Pirmajā un Otrajā invāzijā?"
„Dr. Ierīce ir kas daudz spēcīgāks. Kodolieroči galu galā ir tik vāji, ka reiz tie tika izmantoti pat uz Zemes. Mazo Doktoru nekad nevarētu izmantot uz planētas. Es tiešām vēlos, kaut man tāds būtu bijis Otrās invāzijas laikā."
„Kā tas darbojas?"
„Es nezinu, vismaz ne tik labi, lai varētu pats to uzbūvēt. Divi stari satiekas fokusā, un izveidojas lauks, kurā molekulas vairs neturas kopā. Nevar dalīties elektroniem. Cik labi tu zini fiziku — šajā līmenī?"
„Pārsvarā mēs mācāmies astrofiziku, bet es uztvēru domu."
„Lauks sfēriski izplatās, bet, jo tālāk tas izplatās, jo vājāks kļūst, ja vien ceļā atkal negadās labi daudz jaunu molekulu — tad tas atkal kļūst spēcīgāks un atsāk izplesties. Jo lielāks kuģis, jo spēcīgāks jaunais lauks."
„Tātad — katru reizi, kad lauks iznīcina kādu kuģi, tas rada jaunu sfēru."
„Un, ja viņu kuģi atrodas pārāk tuvu kopā, tas var izraisīt ķēdes reakciju, kas iznicina visus. Tad lauks izdziest, molekulas atkal savienojas kopā un vietā, kur bija kuģis, nu ir milzums drazu ar lielu daudzumu dzelzs molekulu. Nekādas
radioaktivitātes, nekā tāda. Tikai drazas. Vienā kaujā mēs varētu viņus iemānīt tādās lamatās, bet viņi ātri mācīsies un nākamajās reizēs turēsies tālāk cits no cita."
„Tātad Dr. Ierīce nav raķete, izšaut ap stūri to nevar."
„Tieši tā. No raķetēm tagad nebūtu nekādas jēgas. Pirmās invāzijas laikā mēs daudz ko no viņiem iemācījāmies, savukārt viņi mācījās no mums — kā izveidot aizsegvairogu, piemēram."
„Mazais Doktors tiek cauri vairogam?"
„It kā tā nemaz nebūtu. Caur vairogu nevar redzēt, lai varētu notēmēt un fokusēt starus, bet, tā kā aizsegvairoga ģenerators vienmēr atrodas tieši centrā, nepieciešamos aprēķinus veikt ir viegli."
„Kāpēc mani neviens nav apmācījis ar to apieties?"
„Tevi apmāca nepārtraukti. Mēs tikai ļaujam tavā vietā ar to rīkoties datoram. Tavs uzdevums ir atrast visizdevīgāko stratēģisko pozīciju un izvēlēties mērķi. Kuģa datori pratīs notēmēt Doktoru daudz precīzāk nekā tu."
„Kāpēc to sauc par Dr. Ierīci?"
„Kad to izstrādāja, to nosauca par molekulu disasociācijas ierīci. MD ierīce."
Enders joprojām nesaprata.
„M.D. Saīsinājums no Medicianae Doctor, medicīnas doktors. M.D. Ierīce, no tā tad arī Dr. Ierīce. Tas bija joks."
Enderam tas nelikās smieklīgi.
•••
Simulators bija pārveidots. Viņš joprojām varēja mainīt perspektīvu un attēla dziļumu, bet kuģa vadības pults vairs nebija — tās vietā bija jauna vadības pults, kā arī austiņas un neliels mikrofons.
Tehniķis, kas gaidīja viņu pie simulatora, pamācīja, kā lietot austiņas un mikrofonu.
„Bet kā lai es kontrolēju kuģus?" jautāja Enders.
Meizers paskaidroja. Viņam vairs nebūs jākontrolē kuģi.
„Tu esi nokļuvis līdz nākamajai apmācību fāzei. Tu esi ticis galā ar visiem stratēģijas līmeņiem, tagad pienācis laiks komandēt veselu floti. Tāpat kā tu sadarbojies ar vadu komandieriem Kaujas skolā, tagad tu sadarbosies ar eskadriļu komandieriem. Tev ir pakļauti trīs duči komandieru, kas tev jāapmāca. Tev jāattīsta viņu taktikas iemaņas, tev jāpārzina viņu stiprās un vājās puses, tev jāizveido no viņiem vienots spēks."
„Kad viņi ieradīsies?"
„Viņi jau atrodas katrs pie sava simulatora. Sazināties ar viņiem tu varēsi ar mikrofonu un austiņām. Ar jaunajām svirām tu vari regulēt kaujas attēlojumu tā, laLvarētu to vērot no katra eskadriļas komandiera skatpunkta. Tas precīzāk-līdzinās īstiem kaujas apstākļiem, kur tu vari zināt tikai to, kas redzams no taviem kuģiem."
„Kā gan lai es sadarbojos ar komandieriem, nekad tos neredzot?"
„Un kāpēc tev viņi būtu jāredz?"
„Lai zinātu, kas viņi ir, kā viņi domā."
„Kas viņi ir un ko viņi domā, tu uzzināsi no tā, kā viņi darbojas ar simulatoru. Bet tev nevajadzētu par to uztraukties. Viņi dzird tevi jau tagad. Uzliec austiņas, lai varētu dzirdēt viņus."
Enders uzlika austiņas.
„Salaam," atskanēja čuksts.
„Alaj!" teica Enders.
„Un ari es, punduris."
„BIn!"
Un Petra, un Dinks, Trakais Toms, Šens, Suši, Muša Molo, Kārnais Kārbijs, visi labākie skolnieki, ar kuriem vai pret kuriem Enders bija cīnījies, kuriem Enders Kaujas skolā bija uzticējies.
„Es nezināju, ka jūs esat šeit," viņš teica. ,.Nezināju, ka ari jūs lidosiet uz šejieni."
„Viņi mūs moka ar simulatoriem jau trīs mēnešus," paskaidroja Dinks.
„Tu drīz vien sapratīsi, ka es esmu pati labākā taktiķe," teica Petra. „Dinks visādi pūlas turēties man līdzi, bet viņš vēl ir pārāk bērnišķīgs."
Viņi sāka trenēties kopā: eskadriļu komandieriem bija pakļauti atsevišķi piloti, Enderam — eskadriļu komandieri.
Strādājot ar simulatoru, viņi apguva dažādus veidus, kā rīkoties saskaņoti. Dažkārt simulators viņiem piešķīra lielāku floti — tad Enders to sadalīja trīs vai četrās vienībās, kas katra sastāvēja no trim vai četrām eskadriļām. Dažkārt viņiem bija tikai viens bāzes kuģis ar divpadsmit iznīcinātājiem, un tad Enders tos sadalīja trīs vienībās pa četriem kuģiem, izraudzīdams trīs komandierus.
Tā bija izprieca, tā bija spēle. Datora vadītais pretinieks nebija pārāk viltīgs, un viņi — par spīti kļūdām un pārpratumiem — vienmēr uzvarēja. Pēc trīs nedēļu ilgiem treniņiem Enders labi pazina katru komandieri. Dinks prasmīgi paveica plānoto, bet vāji improvizēja. Bīns nemācēja vadīt lielas kuģu formācijas, bet ar vienu kuģi rīkojās tik precīzi kā ar skalpeli, spoži apspēlējot jebkādus datora gājienus. Alajam, kas bija gandrīz tikpat labs stratēģis kā Enders, varēja uzticēt pat pusi flotes, sniedzot tikai vispārīgas instrukcijas.
Jo labāk Enders viņus iepazina, jo ātrāk spēja noteikt katra īsto vietu un jo efektīvāk prata viņus izmantot. Simulatoram pirmoreiz atklājot katru situāciju, Enders uzzināja savas flotes sastāvu un pretinieka flotes izvietojumu. Viņam vajadzēja tikai dažas minūtes, lai izsauktu nepieciešamos eskadriļu komandierus, piešķirtu tiem noteiktus kuģus vai kuģu grupas, kā arī uzdevumus. Pēc tam, kaujas gaitā, viņš visu laiku pārslēdza attēlu no vienas perspektīvas uz citu, dodot padomus un laiku pa laikam, ja radās nepieciešamība, arī pavēles. Tā kā citi kauju varēja redzēt tikai no sava skatpunkta, dažkārt viņa pavēles šķita pavisam nejēdzīgas, bet galu galā viņi iemācījās uzticēties Enderam. Ja viņš pavēlēja atkāpties, viņi atkāpās, zinot, ka vai nu atrodas pārāk atklātā pozīcijā, vai arī atkāpšanās ievilinās pretinieku lamatās. Tāpat viņi zināja, ka, nedodams pavēles, Enders uzticas viņu spējām pašiem izlemt, kā vislabāk rīkoties. Ja kāda kaujas stils nederēja kādai noteiktai pozīcijai, Enders viņu vienkārši novietoja kur citur.
Komandieri viņam uzticējās pilnībā, flote darbojās ātri un uz izmaiņām reaģēja zibenīgi. Trešās nedēļas beigās Meizers parādīja jaunākās kaujas ierakstu no pretinieka perspektīvas.
„Tā jūsu uzbrukumu redzēja pretinieks. Ko tas tev atgādina? Reakcijas ātrums, piemēram?"
„Mčs izskatāmies pēc insektoīdu flotes."
„Jūs esat tai līdzvērtīgi, Ender. Jūs esat tikpat ātri, cik viņi. Un, lūk, paskaties uz to."