Rafa ievēroja, ka pie galda valdīja zināma kārtība. Vecākie un mazāk nosmulējušies vīrieši sēdēja tuvāk ugunij galda tālākajā galā. Lendesas kundze bija apsēdusies galda galā. Viņa pīpēja pīpi un dzēra džinu un trešā brūvējuma alu no lielas krūzes. Rafam viņa atgādināja tādu kā karalieni, kas sēž saaicināto galminieku vidū.
Sievietei pie labās rokas sēdēja liels, drukns vīrs saplēstā jakā un nodriskātā kreklā; ap kaklu viņam brīvi bija apsiets sarkanas drēbes gabals. Vīram bija spēcīgs žoklis un iekritušas acis. Viņš ne reizi nepasmaidīja. Drūmi lūrēdams, vīrietis, atslējies krēslā, klausījās apkārtējo sarunās.
Tad viņš caur sakostajiem brūnajiem zobiem uzrunāja Lendesas kundzi: Vai vari šovakar izlikt kārtis, Mērij? Būtu labi uzzināt, kas mūs sagaida nākotnē.
Lendesas kundze pamāja ar galvu jaunai sievietei, kas sēdēja no viņas pa kreisi. Tā izvilka no galda atvilktnes zila zīda tīstokli. Lendesas kundze to attina un izņēma lielu kāršu kavu ar bildēm.
Visi, kas atradās telpā, apklusa, un viņa lēnām un nesteidzīgi sajauca kārtis. Tad viņa aplaida skatienu apkārt un uzsmaidīja katram, kas sēdēja pie garā galda.
Kuram zīlēsim šovakar? Lendesas kundze, cenzdamās runāt nopietnā balsī, ielūkojās katram sejā. Ko kārtis pateiks par mūsu dzīvi?
Vairāki lielākie bērni skali iekliedzās, cenzdamies sev pievērst viņas uzmanību. Lendesas kundze pakratīja galvu, it kā teiktu, ka šoreiz nav viņu kārta. Bērni vīlušies novērsās.
- Zīlēsim Demjurelam paskatīsimies, ko viņam pavēsta kārtis. Galu galā viņa nākotne ir arī mūsējā, ieminējās kāds Lendesas kundzei tuvu sēdošs vīrs, izdauzīdams pīpi pret ādas zābaka zoli.
Viņam piebiedrojās kāda sieviete. Es netikšu no šejienes prom, iekams nebūšu atmaksājusi visu, ko esmu Demjurelam parādā. Stāsti, Mērij! Tas, kas notiks ar vinu šodien, atsauksies uz mums rīt. Ja viņam nākotnē klāsies labi, varbūt viņš man atlaidīs septiņu gadu īres maksu un procentus par aizdevumu, kuru reiz man izsniedza.
Ikviens, kas atradās šajā telpā, bija Demjurelam parādā naudu. Kad kāds vairs nespēja samaksāt parādu, tam bija jāierodas raktuvēs un jāstrādā garas stundas par mazu algu. Taču ar katru darba gadu ikviens no viņiem grima arvien dziļāk parādos. Demjurels lika viņiem maksāt par ēdienu, bērniem, naktsmājām un pat par darbarīkiem, ko tie izmantoja, rokot slānekli.
- Labi, labi, lai būtu Demjurels! Lendesas kundze skaļi iesaucās un sita kārtis galdā. Tā bija zīme kurlmēmajam puisēnam sākt nopūst sveces uz loga dzegas un kamīna malas. Viņš nogrieza arī mazāku uguni lampām, un telpa iegrima blāvā pustumsā, apņemot Lendesas kundzi ar oranžu uguns mirdzuma auru.
- Jums jākoncentrējas uz mācītāja tēlu. Domās iztēlojieties viņa seju, un es lūgšu kāršu garam, lai tas runā ar mums.
Uguns mestajā ēnā skatītāji tik tikko spēja saredzēt Lendesas kundzes seju. Gaisma no mazās sveces meta ēnu uz viņas seju, radot iespaidu, ka tās izskats mainās. Sieviete nolika kārtis uz galda un apsedza galvu ar plecu šalli. Kad vakara maltīte bija galā un izdzertas vairākas glāzes kuņģi dedzinoša džina, Lendesas kundze parasti demonstrēja savas burvestības. Viņa apvērsa zīlēšanas kārtis un, apvienojot faktus ar iztēli, stāstīja cilvēkiem to, ko tie vēlējās dzirdēt, pārsteidzot viņus ar dzīves noslēpumiem, kurus slepus bija noklausījusies no citu cilvēku sarunām. "Šovakar," viņa pie sevis nodomāja, "varētu būt mans labākais priekšnesums."
- Jūs nedomājat pietiekami stipri, nekas nesanāk. Kā gan lai es izsaucu garu, ja jūs necenšaties? Lai atvērtu durvis uz aizkapa dzīvi, mums ir jākoncentrējas. Sieviete, aizvērusi acis un vaikstīdamās, ātri bēra vārdus: Gars… gars… pieeee… maniiiis…
Runādama Lendesas kundze iespiedzās, cenšoties panākt, lai viņas balss skanētu tā, it kā tā piederētu kādam citam. No kaut kurienes tumsā atskanēja trīs skaļi, spēcīgi klauvējieni. Pie galda sēdošie nodrebēja. Viena sieviete ierāva šļuku no džina glāzes, kāda cita saķēra aiz rokas blakus sēdošo vīrieti. Bērni saspiedās cieši kopā uguns gaismā, tā cerēdami paglābties no tumsas.
Lendesas kundze, it kā pārsteigta par gara piepešo atbildi, atvēra vienu aci un palūkojās apkārt. Kas tur ir? Vai tu vēlies ar mums runāt? viņa bikli jautāja mazas meitenes balsī.
Viņai blakus sēdošais vīrietis no satraukuma nodrebēja. Atskanēja vēl viens skaļš, izaicinošs klauvējiens, daudz noteiktāks nekā iepriekš. Visi saspiedās vēl ciešāk kopā.
- Mēs vēlamies zināt, kas notiks ar mācītāju Demjurelu. Vai tu mums to pateiksi?
Pēkšņi kāds patiešām ieklauvējās, turklāt vēl stiprāk nekā pirms tam, liekot visiem, ieskaitot Lendesas kundzi, salēkties no bailēm. Viņas balss patiesās šausmās kļuva spiedzīga. Nekad agrāk tā nebija noticis, īstais gars nekad nebija klauvējis.
Lendesas kundze izklāja kārtis sev priekšā un pēc nejaušības principa paņēma dažas no pakas. Viņa tās citu pēc citas apgrieza otrādi.
- Te ir tā vieta, kur tas mājo, lai runātu ar mums par dzīvi debesīs un ellē. Viņa apvērsa pirmo kārti. Uz tās bija redzams mācītāja talārā tērpies vīrietis, kurš, turēdams rokā zelta kausu, stāvēja pie altāra.
- Ak! sieviete iesaucās. Tas ir Demjurels, burvis. Gari vienmēr runā ar viņu caur šo kārti. Palūkosimies, kas viņu sagaida! Viņa paņēma otru kārti.
- Parādi, kas nāks pār viņa galvu zobens vai vulkāna izvirdums, mīlestība vai gods!
Lendesas kundze apgrieza kārti otrādi. Uz tās bija attēlots tornis, ko ķēris zibens, un cilvēks, kurš krīt no cietokšņa mūra. Neko neteikdama, viņa apvērsa vēl citas kārtis un salika tās aplī apkārt pārējām. Ar katru kārti sievietes seja pauda arvien lielākas bažas.
- Kas tur ir, Mērij? Pasaki, ko tās vēsta! Vīrietis, kas sēdēja Lendesas kundzei labajā pusē, paraustīja viņu aiz šalles. Beidzot viņa apvērsa pēdējo kārti, uz kuras bija redzams skelets asinssarkanu liesmu ielokā.
Lendesas kundze pirmoreiz dzīvē sāka lūgt Dievu. Viņa ar pūlēm valdīja asaras. Sieviete trīcēja no bailēm, ka tas, ko viņa ieraudzīja kārtīs, varētu piepildīties.
- Kas tur ir, Mērij? Cik ilgi tu tā sēdēsi un klusēsi? Pastāsti mums!
Lendesas kundze dziļi ievilka elpu un lēnām ierunājās:
- Kārtis vēsta par kādu spēku, kas iekaros šo vietu. Ja to neapturēs, daudzi tiks nogalināti. Iestāsies postaža, zeme iegrims jūrā, un starp mums pastaigāsies pats velns. Ikviens no jums ir lielās briesmās.
- Tikai tad, ja jūs atļausiet tam notikt, no tumsas atskanēja kāda balss.
Visi pagriezās, lai redzētu, kurš ir uzdrošinājies pārtraukt šo maģijas seansu. Uz augšējās guļvietas, pārkāris kājas pāri malai, sēdēja Rafa.
- Vai jūs tiešām ticat šo bilžu varai? Pastāv daudz varenāki spēki nekā tie, ko rāda metamie kauliņi vai kārtis. Jauneklis nokāpa no gultas un piegāja pie galda. Tajā, ko jūs dzirdējāt, ir iesaistīts ikviens. Jūs tik ātri noticat gariem tikai tad, kad kāds no tiem sēž uz gultas malas. Taču jūs nevēršaties pie tā, kurš patiešām var padarīt jūs brīvus.
- Kas tu tāds esi, lai runātu par brīvību? Vergs runā ar mums par brīvību! Ko tu par to zini? iejaucās vīrietis, kas sēdēja pa labi no Lendesas kundzes.