- Viss ir beidzies, triumfējoši iesaucās Pirateons. Es esmu, ES ESMU! viņš iesmējās. Riatamuss ir miris.
Tad viņš nometa keruvimu, un tas aizripoja pa akmens grīdu un nokrita Rafam pie kājām.
- Tad jau nekas, ja es nogalināšu tavu kalpu, Kreins iesaucās, uzvilkdams pistoles gaili.
Atskanēja apslāpēta dunoņa, lode lēnām izripoja no stobra un nokrita uz grīdas.
- Viss ir mainījies, Mūžības likumu tagad nosaku es. Galvaskausu kaujas uzvara ir beigusies.
Visumā valdīja pilnīgs klusums. Pirateons pavērās apkārt, nezinādams, ko darīt. Viņš tik ilgi bija gaidījis šo mirkli, bet tagad sajuta dziļas skumjas, ka viss jau beidzies. Viņu pārņēma pēkšņs un negaidīts žēlums par zaudēto Riatamusu.
Klusumu pārtrauca Keitas šņukstēšana, turot rokās nedzīvā drauga ķermeni.
- Nekas nav beidzies. Klausies, ko es saku! Nekas nav beidzies! viņa atkārtoja vēl un vēlreiz, spiezdama sev klāt drauga roku.
- Bērna raudas. Cik aizkustinoši, ka pirmais, kas man jādzird savā jaunajā pasaulē, ir bērna raudas! Pirateons noteica.
Meitenes elsas atbalsojās baznīcā.
Keitas asaras uzkrita uz keruvima. Viņa to pacēla un ielika Rafam rokās.
- Tu to sargāji visu savu dzīvi, tad paturi to arī nāvē, viņa noteica.
Negaidot mazās durtiņas, kas veda ārā no altārtelpas baznīcas dārzā, bez piepūles pāršķēla uz pusēm Meijensas zobens. Ābrams atstūma malā to, kas bija palicis no durvīm, un ienāca svētnīcā.
- Rafael! iesaucās pārsteigtais Pirateons. Vai tad tu…
- Vēl aizvien esmu dzīvs. Glašani aizturēja mani ilgāk, nekā es biju domājis. Tava iejaukšanās šoreiz ir aizgājusi par tālu, seirizim. Riatamuss būs neapmierināts.
- Riatamuss ir miris; viņš ir prom, spožā Rīta zvaigzne pēdējoreiz nomirgoja pār pasauli. Tāpēc krīti ceļos! Pirateons pieprasīja.
- Tu muļķo pats sevi. Sī nebija ne īstā vieta, ne arī laiks pēdējai sagrāvei. Tu esi iejaucies laika ritējumā. Atnāc pie klints un paskaties, kas notiek ar tavu pasauli! Ābrams sacīja, paskatīdamies uz Rafas ķermeni.
Viņš uzrunāja puisi, it kā tas būtu dzīvs:
- Man ir dāvana no tava Kunga. Viņš zināja par šo brīdi.
Ābrams nometās ceļos un uzpūta Rafam dvašu.
- Saņem to, kas lidinās virs ūdeņiem, vīrs noteica, uzlicis īkšķi Rafam pieres vidū.
Kad Keita ieraudzīja Rafas aukstajā ķermenī atgriežamies dzīvību un siltumu, viņa ieraudājās vēl gaužāk. Rafa paskatījās uz augšu.
- Tu atvedi mani atpakaļ, kad es jau tikko biju nostājies Kunga priekšā. Domāju, ka mans darbs ir padarīts, viņš sacīja.
- Kungs ir miris. Vai neviens mani nedzird? Mirisl Viss! Pirateons klaigāja.
Ābrams pacēla Meijensas zobenu un pavērsa to pret Pirateona kaklu.
- Ej uz klinti un apskati savu pasauli! viņš teica.
Viņi cits pēc cita devās laukā no baznīcas. Rafa, ar Keitas palīdzību taustīdamies garām kapakmeņiem, turēja keruvimu cieši piespiestu sev klāt. Tomass gāja aizmugurē kopā ar Demjurelu, Kreinu un Pirateonu.
Visapkārt valdīja tik bieza tumsa, ka tā spiedās viņiem virsū kā melns ūdens.
Bariņš, neko neredzot, taustījās no viena kapakmens pie nākamā, līdz izdzirda Ābrama balsi, kurš sauca tos pienākt tuvāk. Demjurels līda uz priekšu kā vecs suns, ko sauc saimnieka balss.
Debesīs nemanīja nevienu zvaigzni. Spožais mākonis bija pazudis, un mēness vairs nespīdēja. Tumsā skanēja izbiedēto cilvēku kliedzieni. Zemi klāja pilnīga tumsa.
Ābrams apstājās klints malā. Viņš izstaroja gaismu, un tas bija vienīgais saskatāmais gaismas avots. Viņa drēbes spīdēja kā zelts, pārāk spoži, lai tās uzlūkotu.
- Redziet, sacīja Pirateons, ir tieši tā, kā es teicu. Pasaules gaisma ir zudusi uz mūžiem. Vai vēl kāds tic, ka Riatamuss ir dzīvs?
- Tu māni pats sevi, un tevī nav patiesības, seirizim. Paskaties, seko manas rokas gaismai!
Tālumā melnajā tumsā sāka parādīties mazs gaismas pleķītis, skaidras, baltas gaismas punkts. Tas lēnām auga virs apvāršņa un pletās ar pieaugošu mirdzumu kā austoša saule.
- Redzi, seirizim, tu tikai spēlējies ar laiku. Keruvims nekad nebūs tavējais. Kamēr Rafa bija miris, tam nebija īsta spēka. Tev nepieciešami viņi abi, bet tevi pievīla paša dusmas, aprija bauda nogalināt. Tumsā spīd gaisma, un tumsa nekad neuzvarēs Viņu. Redzi, Viņš nāk, spožā Rīta zvaigzne spīd pār zemi, un tavas dienas ir skaitītas.
Ābrams pacēla zobenu un cirta Pirateonam, bet tas bija pazudis. Tāpat arī varigali un Demjurels. Kamēr visi bija noraudzījusies austošajā saulē, tie tumsas aizsegā bija aizslīdējuši prom.
Tev nekas vairāk nav jāsaka, ierunājās ercenģelis. Aizved šos cilvēkus prom no šīs zemes. Ātri, citādi Pirateons mēģinās vēlreiz, bet keruvimam ir jāatgriežas savā vietā. Tagad ejiet!
To teicis, Ābrams viņu acu priekšā pārvērtās. Viņa drēbes kvēloja debesu spožumā, mati vizēja zeltā. Viņa pieri aizskāra viens vienīgs stars, un vienā mirklī tas bija prom.
"Magenta" izlauzās no piestātnes un izslīdēja brīvā ūdenī. Debesis bija skaidras, un pūta svaigs vējiņš. Trīs draugi stāvēja uz kuģa klāja, atskatīdamies uz klintīm, klostera drupām un baznīcu kalna galā. Kreins stāvēja aiz trijotnes un smaidīja. Viņš nezināja, kas to sagaida, bet sirdī bija kļuvis cits cilvēks.
Tālumā jūra sāka lēnām burbuļot, no apvāršņa virsū vēlās biezs, brūns miglas aizkars. Cauri kaiju brēcieniem tikko jaušami atskanēja selotu dziedāšana…
G. P. Teilors ĒNU PAVĒLNIEKS
Redaktore Iveta Polkmane
Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. L-1885. A/s "Poligrāfists", K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010.
[1] 1 jūdze = 1,61 km.
[2] 1 jards = 0,91 m.
[3] 1 pēda = 0,30 m.
[4] 1 colla = 2,5 cm.
[5] 1 unce = 28 g.
[6] laiki mainās (latīņu vai.). Tulk. piez.
[7] Zālē slēpjas čūska (latiņu vai.). Tulk. piez.
[8] dzīves patiesība (latiņu vai.). Tulk. piez.