Nikam bija pilna mute, un tas viņam uzdāvināja sekundi pārdomām. "Es jau labprāt," viņš teica, ieliekot balsi pēc iespējas lielāku nožēlu, "bet man pēc pāris dienām jānodod nenormāli grūts darbs ķīmijā es nejustos labi, ja to tagad atliktu. Biju domājis šodien…"
Mamma viņā skatījās reizē uzjautrināti un vērīgi. "Tu gribi mācīties ķīmiju, nevis iet uz sporta laukumu vai kino?"
"Es zvēru. Šodien nevar būt ne runas par sporta laukumu vai kino." Niks uzsmaidīja mammai, un viņa sirdsapziņa bija tīra kā tikko uzsnidzis sniegs. Katrs vārds pēdējā teikumā bija patiesība.
8
Dators ieslēgts. DVD ielikts. Austiņas uzliktas. Saspringti mirkļi, līdz programma sāk darboties.
"Sarius," čukst spokaina balss.
Viņš ir alā, kur iepriekšējā naktī tikās ar Vēstnesi. Taču atšķirībā no vakarnakts tagad sienas izstaro gaismu, ir dzidras un slīpētas kā kristāls. Vēlmju kristāls?
Sariuss noliecas pacelt priekšmetu, kas izskatās pēc zelta monētas, kad atveras alas ieeja un tajā ienāk Vēstnesis. Viņa dzeltenās acis pēta Sariusu.
"Tu izpildīji manu uzdevumu," viņš saka.
"Jā."
"Interesanti, kas vēl bija rakstīts uz kastes, izņemot Galaris"?
"Skaitļi. 18.03."
"Ļoti labi. Lūk, tavs jaunais ekipējums. Krūšu bruņas, ķivere un kārtīgs zobens. Esmu ar tevi apmierināts, Sarius." Vēstnesis norāda uz galdam līdzīgu klintsbluķi pie kristāla sienas.
Ziņkāre spiež Sariusu nekavējoties doties turp. Ķivere mirdz kapara krāsā, tajā iegravēta vilka galva ar atņirgtiem zobiem. Sariuss ir laimīgs: vilki ir viņa mīļākie dzīvnieki. Viņš uzliek bruņas 9. stiprības pakāpe! un sniedzas pēc zobena, kas ir garāks un no tumšāka metāla nekā viņa iepriekšējais zobens. Cita lieta! Kā sevi kronēdams, viņš vēl uzliek ķiveri.
"Vai esi apmierināts?" vaicā Vēstnesis.
Sariuss to apliecina no visas sirds. Viņš ir otrajā līmenī un izskatās krūti.
"Tas vēl nav viss."
Vēstnesis savelk ciešāk mēteli ap savu kalsno stāvu.
"Šis ir Erebos. Tu vēl piedzīvosi, ka uzticami pakalpojumi ir tā vērti. Izstāsti Nikam Denmoram: viņam tagad jāparūpējas par to, lai telpā neiekļūst neviena nepiederoša persona, pēc tam viņam jāaiziet uz kaimiņmājas iekšpagalmu. Vienai no ventilācijas lūkām ir vaļīgs režģis. To noņēmis un iebāzis roku šahtā, viņš kaut ko atradīs."
Kaut ko atradīs? Patiesībā Sariuss šobrīd par visu mazāk vēlas pārtraukumu, viņš grib doties cīņā un izmēģināt jauno zobenu.
"Tagad, tūlīt?" viņš pārjautā.
"Protams. Es tikmēr pagaidīšu."
Vēstnesis atspiežas pret kristāla sienu un sakrusto rokas virs krūtīm.
Kavēklis pēc kavēkļa. Niks noņēma austiņas. Viņam nāksies aizslēgt durvis drošības dēļ. Taču, ja mamma to pamanīs, viņa noteikti uzdos jautājumus. Un vispār vēl bija jātiek tai garām, un, ja nu mamma pajautās, kurp viņš dodas, Niks nevarēs sniegt nekādu prātīgu paskaidrojumu.
Vislabākais bija nodarīt, kas darāms, pēc iespējas ātri. Viņš izslīdēja pa durvīm, klusi tās aizslēdza un ieklausījās trokšņos dzīvoklī. No virtuves atskanēja mammas balss viņa runāja pa telefonu. Kada negaidīta veiksme! Niks aizlavījās līdz dzīvokļa durvīm, iekāpa sporta kurpēs, paķēra jaku un ārā bija.
Kaimiņu mājas iekšpagalms izstaroja miermīlīgu pamestību. Kāds reiz bija mēģinājis mazajā, zaļajā laukumiņā iestādīt puķes, kas tagad lielākoties bija nokaltušas. Taču pāri palikušās bija mežonīgi savairojušās.
Tur bija trīs aizrestotas ventilācijas lūkas, visas apmēram ceļgalu augstumā. Pirmā bija kārtīgi nostiprināta. Niks to mazliet paraustīja, taču velti. Viņš palūrēja cauri kvadrātveida režģa caurumiem, bet manīja vien tumsu un saoda sastāvējušos pagraba gaisu.
Taču otrs režģis bija meklētais, tas nebija labi nostiprināts un bija noņemams bez mazākās piepūles.
Tikai tagad Niks aizdomājās: kas gan tur varētu būt? Vai atkal kaste ar dzimšanas datumu? Nākamais uzdevums? Vai ari tiešām balva, kā bija licis noprast Vēstnesis?
Šokolāde, Niks domāja. Vai gumijas lācīši labākais rijamais ilgām Erebos naktīm. Viņš iztaustīja četrkantaino atvērumu un atkal izvilka roku.
Gļēvulis. Nu kas ir? Bail no žurkām? Saņemies, šī ir īstā pasaule!
Bāžot roku nišā vēlreiz, Nikam pār muguru tomēr skrēja sīkas trīsas. Sākumā viņš taustījās tikai pa netīrumiem, taču tad uzgāja ko vairāk, saķēra un izvilka Seļfridges maisiņu, kurā atradās kaut kas mīksts. Pirmajā mirklī Niks iedomājās, ka tā būs kāda Erebos uniforma, ko drīkstēja valkāt spēlētāji, sākot no otrā līmeņa. Tas, protams, bija smieklīgi, tomēr saprotamāk nekā tas, ko viņš izņēma no maisiņa.
Hell Froze Over bija ziliem burtiem rakstīts uz melnā krekla un zem uzraksta smīnoša, apledojusi velna galva.
Niks uz dažām sekundēm sastinga. Tas nevarēja būt! HFO bija viņa un brāļa darīšana, par kreklu zināja vienīgi Fins un viņš pats. Niks bija pārliecināts, ka nebija par to stāstījis Vēstnesim un vispār nevienam nebija stāstījis. Viņš uzmeta skatienu izmēram: XXL. Tātad tos tomēr varēja dabūt.
Viņš piezvanīs Finam. Protams, bija jābūt kādam izskaidrojumam. Gan jau kreklu šeit bija paslēpis pats Fins. Niks to pasmaržoja vai tas oda pēc cigarešu dūmiem Fina dzīvoklī? Nē, tikai pēc veļas pulvera un mazliet pēc mitra pagraba.
Vai bija iespējams, ka Fins arī spēlēja Erebos? Noteikti! Kāpēc ne? Reizēm gadījās visdīvainākās sakritības.
"Kur tu biji?" vaicāja mamma, kad Niks iemetās atpakaļ dzīvoklī. Cik labi, ka bija bijis tik gudrs un pabāzis kreklu zem savas jakas.
"Es tepat. Ātri kioskā nopirku košļeni."
Viņam pat kabatā bija aizsākta paciņa, bet mamma nepārbaudīja.
Ticis atpakaļ savā istabā, Niks steidzīgi pārliecinājās, ka Vēstnesis joprojām stāvēja turpat, pirms paņēma mobilo no naktsgaldiņa un piezvanīja Finam.
"Čau, sikais. Forši, ka piezvanīji. Kas jauns?"
"Fin, tu tomēr dabūji to HFO kreklu?"
īsa pauze.
"Nē, es taču tev rakstīju. Šobrīd tas vienkārši nav dabūjams, bet es darīšu visu, kas manos spēkos, okay1 Nemaz nezināju, ka tas tev ir tik svarīgi."
"Nē, nē, ir jau labi. Tāpēc nav jāstreso."
Fins nemeloja. Protams, ne. Kāpēc lai viņš to darītu?
"Nebēdā! Nikij, man tagad jābeidz. Veikals ir pilns cilvēku."
"Okay. Pagaidi: vai tu pēdējā laikā spēlē datorspēles? Adventures?"
"Nemaz. Nav jau laika tāda ir tā privātuzņēmēja dzīve!" Fins nosmēja, pārtraukdams sarunu un atstādams Niku vēl lielākā neizpratnē nekā pirms tam.
Vēstnesis neizskatās nepacietīgs, gluži pretēji. Tas lēni atraujas no sienas, it kā viņam piederētu viss pasaules laiks, tiklīdz Sariuss atkal pakustas.
"Vai balvu atradi?"
"Jā, paldies."
"Es ceru, ka tā tev patīk un sagādā prieku."
"Protams, un kā vēl. Vai drīkstu ko jautāt?"
Izskatās, ka Vēstnesis vilcinās ar atbildi.
"Protams, jautā!"
"Kā jūs zināt, ko es vēlos? Jūs taču to nemaz nevarat zināt."
"Tā ir Erebos vara. Priecājies, ka tā tev ir labvēlīga."
Vēstnesis piešķiebj galvu, un kalsnajā sejā parādās nepatīkams smaids.
"Nepievil mūs, un tāda tā arī paliks. Bet tagad stāsti, ko gribi darīt. Tu vari palīdzēt sagraut orku ciemu tur var iegūt daudz zelta. Vai arī meklēt slepeno eju uz Balto pilsētu. Tur rīt notiks
Arēnas cīņas. Laba iespēja no otrā līmeņa pāriet trešajā. Vai pat ceturtajā."