Reti kad Sariuss pēc kaut kā ir tik ļoti alcis. Pieci izredzētie uz platformas izskatās neievainojami. Viņš nekavējoties būtu gatavs nomainīt jebkuru no viņiem. Turklāt starp tiem ir ari viena tumsas elfa, ne tikai barbari vien. Tātad ari viņam ir iespēja. Arī viņš varētu stāvēt tur augšā. Tomēr diezin vai, būdams trijnieks.
Platformai tiek ierādīta goda vieta arēnas malā. Iekšējā apļa kauļmieki apsēžas, un pēkšņi iestājas klusums. Tikai šur tur iešvīkstas kads čuksts, kaut kas nepacietīgi iečabas, un ausīs nepārtraukti skan klusa mūzika, kas liek ātrāk sisties Sariusa sirdij.
Arēnā no nekurienes uzrodas kāds cilvēks. Viņš ir gandrīz pilnīgi kails, tērpies vienīgi gurnautā, brūni iededzis un muskuļots. Kokā garš zizlis, ar ko vīrs divas reizes uzsit pa zemi kā ceremonijineistars galmā. Sariusa uzmanību piesaista dažas dīvainības: garas, ļoti garas un spicas ausis, par kādām varētu sapņot jebkurš tumsas elfs; to galos un gar pieri matu kušķi kā pelēki vilnas kamoli, uz sāniem vērstas ūsas. Tas viss izskatās vairāk nekā neparasti, taču, l>ec Sariusa domām, visērmīgākās ir apaļās un izvelbtās gaišās acis. Ka lielas, baltas marmora bumbas, kas kuru katru mirkli draud izvell ies no galvas.
Vīrs raugās visapkārt, bolīdams no pieres izbīdītās acis. Šķiet, ka sanākušie izvairās no viņa skatiena. Kaut kas ar viņu nav kārtībā. Sariuss cieši vēro ceremonijmeistaru un pamana arī citas savādības. Kājas! Cilvēka kājas ar putna nagiem. Tomēr tas nav tas, līdztekus šīm ķēmībām ir vēl kaut kas. Neparastas detaļas ir arī šausmīgajam radījumam ar zirnekļa galvu, ko Sariuss cenšas neuzlūkot. Tomēr, par spīti atbaidoši raustīgajām zirnekļa kājām pie galvas, viņš savā veidā ir harmonisks un šeit iederas. Turpretim milzīgais Bolacis neiederas, it kā viņu kāds aiz pārskatīšanās būtu ievietojis Erebos pasaulē.
Kad vīrs ierunājas, viņa balss guldz kā ūdens.
"Likumus visi zina. Es izsaukšu cīnītājus. Aizliegts izaicināt par sevi mazāk pieredzējušu pretinieku. Sākšu ar rūķiem. Bahanior!"
Aizrit dažas sekundes, līdz izsauktais iznāk arēnas vidū. Sariuss viņa apģērbā nemana iededzinātu ciparu, tātad Bahanioram jābūt vismaz trijniekam."
"Izvēlies pretinieku!" mudina Bolacis.
Tagad Bahaniors patiešām vilcinās, griezdamies vienu, tad otru reizi pats ap savu asi un lūkodamies tumsas elfu virzienā.
Ja viņš izvēlēsies mani, tātad pats arī ir trijnieks, citādi mans līmenis viņam būtu par zemu, domā Sariuss. Nebūtu jau slikti. Ar rūķi trijnieku es tiktu galā.
Taču Bahaniors turpina rotēt, līdz sastingst, pagriezies pret kaķcilvēkiem, pēc tam pret vampīriem. Ceremonijmeistars nepacietīgi sit savu zizli pret smilšaino zemi.
"Izvēlies!"
Paiet vēl dažas sekundes. Publika sāk kļūt nemierīga, un retie izsaucieni "Vārgulis! Sīkulis! Peļu pirdiens!" pieņemas skaļumā. Sariuss pateicas liktenim, ka nav Bahaniora vietā.
"Izaicinu Blackspell," beidzot rūķis izlemj.
Straujais temps, kādā Blackspell iznāk no vampīru vidus un nostājas pretī Bahanioram, liek Sariusam domāt, ka šoreiz izaicinātājs nav izdarījis pareizo izvēli. Iespējams, ka vampīrs ir vienu vai divus līmeņus augstāk nekā rūķis un klusībā jau priecājas par iespēju Bahanioru sadalīt sastāvdaļās. Sariuss miglaini atceras, ko viņam sākumā bija stāstījis laupītājs ar lielo cepuri: Drizzel reiz bija pieveicis Blackspell un pieprasījis, lai tas viņam atdod savus trīs līmeņus. Nu jau viņš tos droši vien būs atguvis. Tā vai citādi, Drizzel vajadzētu būt šaušalīgi stipram. Viņu Sariuss neizaicinās nekādā gadījumā.
Blackspell izvelk zobenu, kas izskatās kā izliets no sarkana stikla un kā dēļ Sariuss viņu tik ļoti apskauž. Rādās, ka Bahaniors tagad vislabprātāk gribētu mežonīgā ātrumā mesties projām pāri skatītāju rindām. Līdzās pretinieka ierocim viņa zobens izskatās pēc sviesta naža.
"Par ko jūs cīnīsieties?"
Bahaniors neizlēmīgi mīņājas no vienas kājas uz otru.
"Ja es uzvarēšu, es no Blackspell saņemšu vienu līmeni un… 20 zelta gabalus."
"Tas ir pārāk maz," atbild vampīrs. "Divus līmeņus un 30 zelta gabalus."
"Vai tu esi ar mieru?" grib zināt ceremonijmeistars.
"Man ir tikai 25 zelta gabali," atzīstas Bahaniors.
Par to viņi arī vienojas. Divi līmeņi, 25 zelta gabali. Sariuss ir pārliecināts, ka Bahaniors to nevar atļauties.
"Cīnieties!" uzsauc Bolacis.
Bahaniors nekavējoties atkāpjas trīs soļus. Blackspell dzenas pakaļ, turēdams vairogu brīvi gar sāniem, kā provocēdams rūķi uzbrukumam.
Tuktuktuk! Skaņa no citas pasaules.
Fuck! Ne jau tagad! Nu, lūdzu, ne tagad!
Nenoņēmis austiņas, Niks pielēca no krēsla un pāri plecam redzēja veramies durvis. Tas bija tēvs nu kāpēc tas viņu nelika mierā?
Niks mēģināja ar augumu piesegt ekrānu; reizē pats saprazdams, cik muļķīgi tas izskatījās. Pēkšņas iedomas vadīts, viņš izslēdza monitoru un atvēra ķīmijas grāmatu, bezmērķīgi, vienalga, kurā lappusē. Ausīs viņam turpināja skanēt zobenu šķinda.
"Mēs ar mammu gribam aiziet uz kino. Varam pagūt uz pēcpusdienas seansu tieši pirms manas dežūras. Nāksi līdzi? Mēs veselu mūžību nekur neesam bijuši kopā."
Austiņās ieskanējās sāpīgs vaids. Tas bija Bahaniors, garantēti. Nosvelpj gaiss, trieciens.
"Puika, es tev kaut ko jautāju! Esi tik laipns un noņem austiņas! Domā, es tev ticēšu, ka tu mācies, kamēr pašam galvu piedārdina mūzika?" Tēva seja bija ieguvusi sārtu nokrāsu.
Nolādēts, nolādēts, nolādēts! Niks noņēma austiņas.
"Tā ir labāk. Tātad uz kino jā vai nē?"
"Es domāju, ka nē, tēt. Man vēl jāmācās, tas ir grūtāk, nekā man šķita."
Viljams Denmors neticīgi šūpoja galvu. "Vai tiešām nav iespējams uztaisīt divu stundu pārtraukumu? Tu pat nepajautāji, uz kuru filmu iesim."
Nu jau cīņa droši vien bija galā. Blackspell noteikti bija uzvarējis, bet kā to tagad uzzināt? Un ja nu Bolacis kā nākamo izaicinātāju izsauc Sariusu, bet viņš paliek nekustīgi stāvam pūlī? Kas tad notiks? Šobrīd Niks patiešām vairāk par visu vēlējās aizšaut tēvu uz Mēnesi.
"Filmai nav nozīmes, tēt. Es palikšu mājās, okay?"
Tēva skatiens neticīgi slīdēja pāri rakstāmgaldam, datoram, grāmatai.
"Ā, tu laikam jūties pārāk liels, lai kopā ar vecākiem ietu uz kino, vai ne?"
Bet maksāt gan mēs par visu drīkstam, tā varētu skanēt nākamais teikums, bleķot, bleķot un bleķot, bet vai pretī mēs kaut ko saņemam? Reizēm tēvu pārņēma šāda noskaņa. Nu kāpēc šodien? Kāpēc tieši šodien?
Niks pasmaidīja, un tas nebūt nenācās viegli.
"Tici, es patiešām baigi gribētu kopā ar jums iet uz kino, tas būtu daudz labāk nekā noņemties ar to nolādēto ķīmijas mājasdarbu. Taču šī viela ir patiešām grūta. Pagājušajā naktī es nenormāli slikti gulēju." Vistīrākā patiesība.
Iespējams, tā bija lādēšanās, kas pārliecināja tēvu viņam ticēt. "Kas lādējās, tas nemelo," viņš mēdza teikt. Tjā, kā var tā kļūdīties!
"Hm. Nu, ja tas ir tik nopietni… Man gan jāatzīst, ka es par to linnos. Cerams, tava centība izpaudīsies ari rezultātos."
Diemžēl tas ir mazticams. "Ari es uz to ceru."
"Nu tad čau, profesor! Lai labi veicas!"
Bahaniors ir pazudis no arēnas, arī Blackspell nekur nav manāms. Kadam no viņiem taču vajadzēja uzvarēt, vai tad ne? Tagad cīnās lumsas elfs ar ķirzaksievieti. Sariuss viņus nepazīst. Viņš pats joprojām stāv turpat lidzās Xohoo un labprāt pajautātu, ko ir nokavējis. Sariuss mēģina, bet nekas neizdodas. Šķiet, ka arēnā nav atļauts s,irunāties. Droši vien tā ari ir labāk. Ja neviens nav pamanījis viņa prombūtni, neviens par to nevar sūdzēties.