Rogaļevu es nepazīstu un redzu viņu pirmo reizi, tomēr nojaušu, uz kuru pusi "velk" daži tendenciozi jautājumi: kādam ir ļoti vajadzīgs, lai mūsu ceļi kaut kad un kaut kur būtu jau krustojušies. To kategoriski noliedzu un pastāstu, kādā ceļā no manis ir izsista "atzīšanās".
Man uzdod jautājumu, kāpēc atrodos slimnīcā, un dzirdu repliku no zāles: viņš nevarot 24 stundas diennaktī nogulēt - miegs nenākot…
Kādēļ mani šurp atveduši - lai paņirgātos? Ko es varu liecināt Rogaļeva lietā, ja nezinu par šo vīru ne laba, ne slikta? Manī aug nepatika, un es esmu priecīgs, kad atgriežos slimnīcas kamerā.
Jau vēlāk, kad pēc mana lūguma cietuma "likumīgā" sabiedrība ievāca informāciju, noskaidrojās, ka manai piesaistei pie "Rogaļeva lietas" daži spēki Iekšlietu ministrijā bija izplānojuši veselu spiegu filmas cienīgu operāciju. Līdzās Rogaļevam uz apsūdzēto sola atradās arī divi viņa līdzdalībnieki, bet bijusi tur sagatavota vieta arī man. Varu iedomāties, kā jutās Stasika Rogaļeva aizbildņi no IeM, kad šis spītīgais "auna piere" tiesā kategoriski noliedza mūsu abu jebkādu iepriekšēju pazīšanos.
Lietā tikusi likta gan uzpirkšana, gan iebiedēšana, lai "iegrozītu smadzenes" abiem Rogaļeva līdzdalībniekiem. Vienīgi no fiziskās apstrādes viņus paglāba manas lietas jau skaļā sabiedriskā rezonanse.
Prasība bijusi viena: viņiem vajadzēja apliecināt, ka mēs ar Rogaļevu agrāk esam bijuši pazīstami, ka viņiem nejauši izdevies uzzināt, it kā mēs Aizkrauklē ar Rogaļevu esam bijuši kopā.
No cietuma "hozbandītiem" uzzinu: ir mēģināts sarunāt "lieciniekus", kas it kā redzējuši, ka es, vēl atrazdamies 4. korpusā, esot Rogaļevam nosūtījis zīmītes. Bet atkal laikam atturēja bailes par jau sasmirdušo milicijas mundieri - tad taču būtu jāsoda dežurējošie virsnieki un korpusa personāls, kas pieļāvuši informācijas noplūdi no nāvinieku kamerām…
Vēlāk ne reizi vien ir atkal un atkal vilktas dienas gaismā kaut kādas "neskaidrības" Rogaļeva lietas sakarā un izteikti mājieni par mūsu abu it kā iespējamo pazīšanos. Tas darīts ne tikai manis dēļ - arī tāpēc, lai pamēģinātu sakompromitēt tos IeM un prokuratūras darbiniekus, kuri toreiz nebaidījās izvandīt šo sasmirdušo faraonu pūzni.
Politiskās varas līķi taču joprojām neliekas mierā. Tāpēc vēl šodien atrodas arī pērkami "autori", kuri, publicēdami šķietami sensacionālas grāmateles par "Lietu numur viens", ar visiem spēkiem cenšas novelt vainu no slimās galvas uz veselo, uzveļot atbildību pat tādiem cilvēkiem, kuri toreizējiem notikumiem ij tuvumā nav bijuši. Un laikam vēl ilgi dažā galvā mājos cerība, ka beidzot taču varbūt izdosies kaut kā sasaistīt mani ar Rogaļevu vienā valdziņā…
Provokācija.
Mūsu nodaļā papildinājums - vēl viens Zigis. No Valmieras. Rekomendēts kā labs krāsotājs. Tā kā arī es esmu strādājis telpu apdares darbos, Krjasņanskis mūs abus noliek pie nodaļas remonta un krāsošanas darbiem.
Vienu vakaru, kad strādājam ārsta kabinetā, Zigis ienes iesāktu šņabja pudeli. Esot nospēris no korpusa dežuranta galda. Viņš savu šļuku jau ierāvis un dod tagad iedzert man. Neko ļaunu nedomādams, ierauju glāzi un… dabūju kā ar smilšu maisu pa smadzenēm. Sākas reiboņi, vājums, vemšanas krampji. Gribu aizvilkties līdz kamerai, bet zaudēju samaņu.
Naktī man bija skalojuši kuņģi. No rīta moka nelabums un krata drebuļi. Jautāju dežurantei Olgai, kur Zigis. Atbild: jau naktī ar limuzīnu aizveduši Iekšlietu ministrijas darbinieki…
Krjasņanskis mani lamā par naivu stulbeni - viņš taču mani jau brīdinājis.
Tikai tagad pa īstam aptveru, ka sākusies neganta cīņa: kurš kuru?
Atceros čekista brīdinošos vārdus - līdz brīvībai vēl jānodzīvo…
Nedēļu vēlāk.
Pēc saindēšanās dzīvoju kamerā. Esam trīs ārstēšanās kandidāti: es, Vladimirs no Šķirotavas un Aigars no Valmieras.
Vladimirs ir narkomāns, kas indējies jau brīvībā, kur nu vēl tikt vaļā no slimības ieslodzījumā!
Vispār šī ir unikāla valsts: to, ko citur pasaulē uzskata par slimību un ārstē, pie mums sauc par kriminālnoziegumu un liek sēdēt cietumā. Ir pilnīgi vienalga, vai tu esi narkomāns vai alkoholiķis, tev piemēro KK 57. pantu, un 2 gadus nodzīvo zonā. It kā šinī laikā tu pats izārstēsies.
Vienīgais - uz tevis var izmēģināt jaunus preparātus, ar kuriem, ja tie kaut ko līdzēs, pēc tam ārstēs citus - nodzērušos elites dūžus. Šādu izmēģinājuma trusīšu ir papilnam stingrā režīma zonā Brasā •
1981. g. 13. septembri viņu aresteja. Tad viņš vel nezināja, ka tas ir tikai sākums…
Kamera Nr. 8 Stučkas milicijā, kur 110 viņa izsita "atzīšanos". Uzņēmums izdarīts 1983. gadā, jau liecību pārbaudes laikā
Ciezdams fiziskas mokas un morālus pazemojumus, viņš ieskrāpēja šos uzrakstus lāviņas galvgalī. Diezgan padzisis ir uzraksts: "Mammu, es neesmu vainīgs…"
Nāvinieku kamera un.
..Dreimanis drīz pēc iznākšanas no tas
Spīdzinātāju atpazīšana republikas prokuraturā 1983. gada
Grāmatas autors Z. Dreimanis 1992. gada
Ar dzīvesbiedri Guntu un berniem Robertu, Lieni, Ievu un Ligu
un vispārējā režīmā Valmierā. Citās iestādēs ārstēšanās ir paša slimā personiska darīšana.
Volodja bija kolonijā Šķirotavā, kur arī ārstējās, kā prata. Kamēr bija nauda, ko ar "zirga" palīdzību saņēma no vecākiem, pirka "riteņus" (tabletes ar narkotiskām piedevām: efedrīnu, teofedrīnu, barbamilu, sulfedīnu, ciklodolu), ja palaimējās, varēja dabūt ampulas. Augstākās proves ieslodzītie, kuriem ir līdzekli un vēlēšanās, "sēž tikai uz adatas", lieto morfiju vai citas injicējamās narkotikas.