Zigurds, godīgi sakot, ir laimes bērns. Gan tāpēc, ka piedzimis fiziski un garīgi izturīgs. Šo iedzimto veselīgumu nespēja salauzt ikdienas piekaušanas un ņirgāšanās nedz izmeklēšanas laikā, nedz cietumā pavadītajos mēnešos. Veicās ari tāpēc, ka īstais slepkava - Staņislavs Rogaļevs ^ tikat'ate"1 turēts pirms jau piespriestā nāvessoda izpildīšanas. Un beidzot - PSRS pie varas tieši tajā laikā nokļuva VDK bijušais šefs J. Andropovs. Viņa ļaudis labi pārzināja ne tikai savu saimniecību, bet ari milicijas "dārziņu". Sākās konkurējošās organizācijas rindu tīrīšana. Maskavā nošāvās PSRS iekšlietu ministrs. Vidusāzijā atmaskoja korumpētos "tamerlanus", bet diedziņš stiepās uz centru. Vēlāk tas aizveda pie "dārgā Iļjiča" znota J. Čurbanova, kas vēl tagad atrodas apcietinājumā. Latvijā savukārt uzpeldēja "Rogaļeva lieta". Un šis varbūt ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad "drošībnieki" izdarīja kaut ko labu. Protams, ne jau žēlsirdības rinātu" pārāk izlaidušos milicijas darboņus.
Autors grāmatiņā raksta: "Es nevaru teikt, ka jebkad būtu alcis atriebības par man nodarīto pārestību. Taisnības triumfu - to gan es esmu vēlējies," un pūlas paskatīties uz notikušo ar savu mocītāju acīm. Daudziem viņa secinājumiem-var-piekrist. Plāna izpildes pieprasījums no likumaizsardzības iestādēm - vai var iedomāties kaut ko plānprātīgāku? Tāpēc radās sasteigtas lietas, notika: atzīšanās izdauzīšana no aizturētajiem, izmeklēšanas datu falsifikācija. Sarežģītāks ir jautājums par tiem cietumsargiem, kas izklaidējās, nežēlīgi piekaudami ieslodzītos. Tas nav tikai bijušo PSRS sistēmu raksturojošs fakts - tā notiek arī daudz labklājīgākās zemēs. Acīmredzot ilgstošā uzrauga loma nepaliek bez pēdām paša apsarga psihē. Viens vēršas sadistā, cits kļūst par žūpu. Interesanti, cik bieži cietumsargus pārbauda psihiatri un psihologi? Varbūt to dara tie paši cietuma ārsti, kam ari viss sen ir apriebies…
nedz tiesnešu, nedz uzraugu rīcība mūsu cietumos nepārsteidz. Izbrīni viens vienīgs cilvēks Zigurda Dreimaņa lietā - galvenā lieciniece Skaidrīte Baikova. Kāpēc viņa piekrita melot? Nevar būt, ka visā PSRS un pat pasaulē pazīstamai sportistei, daudzu sacensību medaļniecei bija par maz slavas. Varbūt viņa tika pārliecināta? Viņai stāstīja, teiksim, par taisnības uzvaras nepieciešamību, un S. Baikova piekrita veicināt šīs uzvaras sasniegšanu? Kā ņirgāšanās izklausās kādā no pēcprāvas mēnešos publicētajiem rakstiem skanošie liecinieces vārdi: "Es pati ar interesi klausos, ko esmu redzējusi…" Smieklīgi un… pretīgi.
Šie raksti vedina pārdomāt arī žurnālistu lomu krimināllietu atspoguļošanā. Pārlieka emocionalitāte neder. Preses pārstāvim acīmredzot jāatspoguļo fakti (it sevišķi, ja notiesāto gaida nāve), nevis jāuzmetas par morālu soģi. "Ciniķa daba", "nelietis" - arī bez šiem apzīmējumiem sabiedrībai būtu skaidrs, ka rakstītājs neatbalsta apsūdzēto, kas vēlāk izrādījās tikai šķietams noziedznieks.
labs… Toreizējais iekšlietu ministra vietnieks un Rogaļeva personiskais "aizgādnis" Anrī Kavalieris drīzumā izvadīšot tautās kārtējo kursu Viļņas Policijas akadēmijā… Tātad gatavo jauno maiņu, bet par pagātni viņam droši vien neviens neatgādina.
Var jau teikt, ka viss grāmatā aprakstītais ir tāda pati vēsture kā "Gulaga ar- hipelāgs". Vai patiesi? Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta rīcībā esošā statistika liecina, ka "šogad Latvijā pie kriminālatbildības ir nepamatoti saukti 29 cilvēki". Un vēl. 1992. gada sākumā Iekšlietu ministrijā tika izveidota īpaša nodaļa - galvenā inspekcija. Tās uzdevums - cīņa pret policistu pieļautajiem pārkāpumiem, jau izdarīto nelikumību izmeklēšana. Šīs nodaļas priekšniekam Guntim Rutkim gluži atklāti jautāju, vai viņš pieļauj iespēju, ka "Rogaļeva lietā" notikušās nelikumības varētu atkārtoties ari šodien. Guntis Rutkis: - Es pilnīgi pieļauju, ka šādi pārkāpumi joprojām var gadīties… Tātad Zigurda Dreimaņa stāstu ir par agru novēlēt vēsturei.
Starp citu, autors attaisnojis vēl tiesas laikā gūto raksturojumu: gudrs, talantīgs cilvēks. Nebūdams profesionāls literāts, viņš uzrakstījis patiesi cilvēcīgu, interesantu, aizkustinošu un arī pamācošu grāmatu. To pašlaik var iegādāties Latvijas pasta nodaļās.
Guntis KOKARS
ATTĒLĀ: Zigurds ir kļuvis par
Daži no grāmatiņas varoņiem, pareizāk sakot, ne-varoņiem šobrīd mierīgi sagaida vecumdienas. Piemēram, leM kriminālmeklēšanas nodaļas priekšnieks Nikolajs Šestopalovs šovasar tika aizvadīts pensijā. Šo rindu autors dzirdēja cildinošu atsauksmi: "Ļoti labs un pieredzējis kriminālists."
[1] Tīša slepkavība pastiprinošos apstākļos - aiz mantkārības un huligāniskam tieksmēm un izdarīta ar sevišķu cietsirdību.
[2] Laupīšana grupa pec iepriekšējas norunas.
[3] Valsts un sabiedriskas mantas zādzība, kas izdarīta atkārtoti.