Iztēle un vēstulē pirmais liesmojošais sārts . . . 132
«Es esmu jūds, dzimis Tarsā» ……. 136
Dzīve izrādījās spēcīgāka…………………………………………. 143
Pāvils trešajās debesīs ……… 151
Pretrunu un paradoksālu noskaņojumu pilnais cilvēks . 154
Dzejojums un patiesība ……… 157
Ceturtā nodaļa. Jēzus — noslēpumaina persona . 169
Kāds izskatījās Jēzus?……………………………………………………….. 169
Kur un kad dzimis Jēzus? …….. 177
25. decembris un citas teiksmas par Jēzus dzimšanas
dienu , ■ ………. 185
Jēzus un viņa ģimene…………………………………………………….. 193
Jēzus un Jānis Kristītājs . ……………………………………………… 214
Eļļas kalnā , ……………………………………………………………….. 222
Tiesa . , , ……………………………………………………………………. 233
Krusta nāve…………………………………………………………… 255
Augšāmcelšanās . . ………………………………… 266
Piektā nodaļa. Pie kristietības avotiem , , , 281
Vēsturiskā Jēzus meklējumos…………………………………… 281
Biblistikas Koperniks , . , , 287
Jēzus un viņa laikmets…………………………………. 290
Pravieši paredzēja visu 298
Vai Jānis Kristītājs un Jēzus bija esēni? …. 309
Helēnisma orbītā , , , ……………………………………………………. 316
I. Svencicka. Pēcvārds. , , . , , ( , . 337
īpašvārdu rādītājs 315
3енон Косидовский СКАЗАНИЯ ЕВАНГЕЛИСТОВ Серия «Апварснис» («Кругозор»)
Издательство «Зинатне» Рига 1982 На латышском языке Перевод с польского В. Мелиновского Послесловие И. Свенцицкой
l. Kosidovskis EVAŅĢĒLISTU STĀSTI
Redaktors C. Sklenniks. Mākslinieks G. Krutojs. Mākslinieciskā redaktore E. Burova. Tehniskā redaktore A. Pelikša. Korektore M, Slaukstiņa.
HE N> 854
Nodota salikšanai 14.09.81. Parakstīta iespiešanai 26.01.82. Formāts 84x108,32. Avīžu papīrs. Baltikas garnitūra. Augstspiedes tehnika, li,75 fiz. iespiedi.; 19,74 uzsk. iespiedi.; 20.88 izdevn. 1. Metiens 65 000 eks. Pašūt. Nr. 1754-D. Maksā 1. r. 10 k. Izdevniecība «Zinātne», 226018 Rīgā. Turgeņeva ielā 19. Iespiesta Latvijas PSR Valsts Izdevniecību. poligrāfijas un gramatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Cīņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40,
DAŽI PASKAIDROJUMI
[1] Šeit ļ un citur nesakritību reizēs hronoloģiskie dati sniegti pēc kosidovska grāmatas izdevuma krievu tulkojumā. — tulk.
[2] pēc «international Herald Tribune» Parīzes izdevuma ziņām, 1978. gadā nodibināta speciāla zinātnieku komisija, lai noskaidrotu, vai Turīnas līķauts ir viltojums vai patiesa relikvija. 1980. gadā šīs komisijas loceklis Čikāgas zinātnieks doktors V. Mekkrouns paziņojis, ka, pēc viņa domām, tas esot viltojums. Pakļaujot mikroskopiskai analīzei krāsu, ar ko līķauts noklāts, izrādījies, ka tas izgatavots 14. gadsimtā, tātad vairāk nekā tūkstoš gadu pēc Jēzus nāves Golgātā. (Tulkotāja piezīme).
[3] tuvāk par šo tekstu skat.: M. M. Ky6AanoB. B03HHKH0Benne xpHCTHaHCTBa. M., 1974, č. 67—69; M. 4- AMycun. 06 oahoh 3a5biToi pyKonncB TapīycKoro npocfceccopa Aj\eKcaHApa BaciiAteBa. — TpyAW no 3HaKOBMM cncTGMaM, VII. TapTy, 1975,
[4] tuvāk par šo teoriju skat.: li. A. Kpune,%'-B. IlcTopiM peAHrnn, t. 1. M„ 1975.
[5] atsevišķi evaņģēliji bija jūdeokristiešiem un kristiešu gnosti- ķiem. No pēdējiem līdz mūsu dienām pilnībā saglabājušies trīs: Toma evaņģēlijs, Vīlipa evaņģēlijs un Patiesības evaņģēlijs. Tie atrasti Ēģiptē Nag-Hamadi rajonā mūsu gadsimta 40. gados.
[6] sā evaņģēlija tulkojumu skat.: M K. TporpuMona. PyKoimcH H3 Har-MaMaftH. — Ahthmhoctl h coBpeMeHHoc-rb. M., 1972.
[7] evaņģēliju tapšana iztirzāta grāmatās: H. A. AeHU,MūH. CpaBHH- Basi ebanreausi. M., 1967; M. M. Ky6AcnoB. Hobhh 3aBeT: noncKH h Ha- xoakh. M., 1968.