Alseikaité-Gimbutiené M., 1946. Die Bestattung in Litauen in der vorgeschichtlichen Zeit. Tübingen.
Ancient cultures…, 1976. Ancient cullures of the Uralian peoples. Budapest.
Ancītis K. un Jansоns A., 1963. Vidzemes elniskās vēstures jautājumi. — AE, V.
Andrašiunaite D., 1972. Mustenių-Baubonių pilkapių (Trakų raj.) tyrinejimaī 1970 m. — AETL, 1970 ir 1971 m.
Antanavičius J., 1969. X–XIII a. žirgų kamanos iš Pakalniškių. — Kraštotyra. 1969. Vilnius.
Antanavičius J., 1971. Pakapių kaimo žirgų kapai. — Kraštotyra, 1971. Vilnius.
Antanavičius J., 1972a. Kejenų (Raseinių raj.) pilkapių ir senkapio kasinejimai 1970 m. — AETL 1970 ir 1971 m.
Antanavičius J., 1972b. Pakalniškių kapinyno (Šakių raj) tyriejimai 1971 m. — AETL, 1970 ir 1971 m.
Antanavičius J., 1974 Pakalniškių (Šakių raj.) senkapio kasinejimai 1972 ir 1973 metais. — AETL, 1972 ir 1973 m. Vilnius.
Antanavičius J., 1975. Geležiniai žirgo aprangos dirbiniai. — Kraštotyra. 1975. Vilnius.
Antanavičius J., 1976. Balno kilpos Lietuvoje X–XIV a. — MAD, 1.
Antanavičius J., 1978. Pakalniškių (Šakių raj.) kapinynas. — In: Archeologiniai tyrinéjimai Lietuvoje 1974 ir 1955 metais. Vilnius.
Anteins A., 1957. Ķentes pilskalna dzelzs un terauda izstrādājumu struktūras, īpašibas un izgatavošanas tehnologija. — Arheologija un etnogrāfija, 1. Rīgā.
Antoniewicz W., 1920. Wykopaliska z kurhanu póžno rzymskiego (we wsi Urdomin w pow. Kalwaryjskim, gub. Suwałska) — Przegląd archeologiczny, I, z. 2–3. Poznań.
Apala Z., 1978. Arheoloģiskie izrakumi Cēsu pilsdrupās 1977. gadā. — Mat. 1977.
Apala Z., 1979. Arheoloģiskie izrakumi Cēsu pilsdrupās 1978. gadā. — Mat. 1978.
Apala Z., 1980. Cēsu arheologiskas ekspedīcijas darbs 1979. gadā. — Mat. 1979.
Apala Z., 1982. Cēsu arheologiskas ekspedīcijas darbs. — Mat. 1980/81.
Apals J., 1965a. Hidroarheologisko pieminekju apzināšana 1964. gadā. — RT, 1964.
Apals J., 1965b. Klāstu mitnes Lalvijas PSR teritorija. — Изв. АН Латв. ССР, № 5.
Apals J., 1966. Hidroarheologiskus ekspedīcijas darbs 1965. gadā. — RT, 1965.
Apals J., 1968a. Hidroarheologiskas ekspedīcijas darbs 1967. gadā. — RT, 1967.
Apals J., 1968b. Saar Āraiši jārves — Horisont. Tallinn, 6.
Apals J., 1971. Āraišu ezera pils izrakumu rezultati (1965-1969g.). — Изв. АН Лат ССР, № 12.
Apals J., 1972. 1971. gadā izrakumi Drabešu Liepņās. — Mat. 1971.
Apals J., 1974. Āraišu ezera pils dzīvojamās ēkas. — AE, XI.
Apals J., 1982. Izrakumi Gēsu Riekstu kalnā. — Mat. 1980/81.
Apals J., Apala Z., 1973. Āraišu arheologiskas ekspedīcijas izrakumi 1972. gadā. Mat. 1972.
Appelgren Hj., 1891. Suomen muinaislinnat. — SMYA, XII.
Appelgren Hj., 1905. Die vielrcihigen silbernen Gliederketten in finnländisclien Funden. — SMYA, XXIII.
Appelgren-Kivalo Hj., 1910. Romanische Ornamentik. — Suomen Museo. XVII. Helsinki.
Ariste P., 1935. Wotische Sprachproben. Tartu.
Ariste P., 1960. Tänapäeva vadjalaslest. — Etnograafia Muuseumi Aastaraamat, XVII. Tartu.
Ariste P., 1965. Vadja kohanimedes. — In: Slaavi-läänemeresoome suliete ajaloost. Tallinn.
Arne T.J., 1914. La Suéde et l’Orient. Uppsala.
Arne T.J., 1935. Barsoff Gorodok. Stockholm.
Aspelin J.R., 1875. Suomalais-Ugrilaisen muinaistutkinnon alkeita kirjoltanut. Helsingissä.
Aspelin J.R., 1876. Eludes archéologiques sur le Nord Finno-Ougrien. — In: Gongress International d’antropologie et d’archeologie préhistorique à Stockholm 1874. Stockholm.
Aspelin J.R., 1877. Antiquités du Nord Finno-Ougrien, II. L’age du fer. Antiquités Permiennes. Helsingfors.
Aspelin J.R., 1878. Antiquités du Nord Finno-Ougrien, III. L’age du fer. Antiquités Morduines, Mériennes et Tschoudes. Helsingfors.
Aspelin J.R., 1880. Antiquités du Nord Finno-Ougrien, IV. L’age du fer. Antiquités de la Finlande.
Aspelin J.R., 1884. Antiquités du Nord Finno-Ougrien, V. L’age du fer. Antiquités des Provinces Baltiques. Helsingfors.
Atgāzis M., 1966. Arheologisko piemineklų apzināšana Zemgalē 1965. gadā. — RT, 1965.
Atgāzis M., 1967. Arheologisko piemineklų apzināšana Zemgalē 1966. gadā. — RT, 1966.
Atgāzis M., 1968a. Arheologisko piemineklų apzināšana Zemgalē. — RT, 1967.
Atgāzis M., 1968b. 1967.g. izrakumi Vecdolē. — RT, 1967.
Atgāzis M., 1969a. Arheologisko piemineklų apzināšana Zemgalē 1968. gadā. — RT, 1968.
Atgāzis M., 1969b. 1968.g. izrakumi Naripos, Strautniekos un Vecdolē. — RT, 1968.
Atgāzis M., 1970a. Arheologisko piemineklų apzināšana Zemgalē 1969. gadā. — RT, 1969.
Atgāzis M., 1970b. Mežotnes arheologiskas ekspedīcijas darbs 1969. gadā. — RT, 1969.
Atgāzis M., 1971a. Arheologisko piemineklų apzināšana Zemgalē 1970. gadā. — RT, 1970.
Atgāzis M., 1971b. Mežotnes arheologiskas ekspedīcijas darhs 1970. gadā. — RT, 1970.
Atgāzis M., 1973. Arheologisko piemineklų apzināšana Zemgalē. — RT, 1972.
Atgāzis M., 1974. Dzelzs iedzītņa šķēpu gali ar atkarpēm Latvijā. — AE, XI.
Atgāzis M., 1979. Izrakumi Alūksnes pilī. — Mat. 1978.
Atgāzis M., 1980. Israkumi Alūksnes pilī un Spieķu senkapos. — Mat. 1979.
Atgāzis M., 1982. Pētījumi Alūksnes pilī. — Mat. 1980/81.
Atlasas, 1975. Lieluvos TSR archeologijos atlasas, II. Piliakalniai. Vilnius.
Atlasas, 1977. Lietuvos TSR archeologijos atlasas, III. I–XIII a. pilkapynai ir senkapiai. Vilnius.
Atlasas, 1978. Lietuvos TSR archeologijos atlasas, IV. Vilnius.
Aun M., 1975. Unipiha linnuse uurimise tulemustcst. — Изв. АН Эст. CCP, обществ, науки, 4.
Auns M., 1982. Senās Latgales politiskā struklūra 12. gs. — 13. gs. sākumā. — Lalvijas PSR zinātņu Akadēmijas vēstis, 9.
Balinski M., 1846. Staroźylna Polska, II, cz. 2. Warszawa.
Balodis Fr., 1928. Tanisa kalna izdaritie izrakumi un konstatēto mitņu slānų datējums. — In: Piemineklų valdes materiālu krājumi. Arhaeologijas raksti, 1. Rīgā.
Balodis Fr., 1930. Letten und lettische Kultur in vorgeschichtlicher Zeit. — Geografiska Annaler, 1929, 3–4 Stockholm.
Balodis Fr. 1933. Die baltisch-finnisch Grenze in Lettland in vorgeschichtlicher Zeit. — Mémoires de la Société Finno-Ougrienne, LXVII. Helsinki.