Manninen J., 1932. Die finnisch-ugrischen Völker. Leipzig.
Mark K., 1970. Zur Herkunft der finnisch-ugrischen Völker vom Standpunkt der Anthropologie. Tallinn.
Mažiulis V., 1966. Prūsų kalbos paminklai. Vilnius.
Mažiulis V., 1970. Baltų ir kitų indoeuropečių kalbų santykiai. Vilnius.
Meinander C.F., 1950. Etelä-Pohjanmaan historia I. Esihistoria. Helsinki.
Merkevičius A., 1974. Sauginių (Šiaulių raj.) senkapio tyrinéjimai 1973 m. — AETL, 1972 ir 1973 m.
Metsar L., 1949. Randvere kalmistu. Tartu.
Michelbertas M., 1968. Rūdaičiu I kapinynas. — In: Lietuvos archeologiniai paminklai. Lietuvos pajūrio I–VII a. kapinynai. Vilnius.
Michelbertas M., 1972a. Berklainių pilkapio (Pasvalio raj.) ryrinejimai 1970 m. — AETL, 1970 ir 1971 m.
Michelbertas M., 1972b. Daujénų pilkapių (Pasvalio raj.) tyrinéjimai 1970 m. — AETL, 1970 ir 1971 m.
Michelbertas M., 1972c. V m. e. a. Daujénų apgalvis. — Istorija XIII, 1. Vilnius.
Miller K., 1888. Weltkarte des Castorius genant die Peutingerichte Tafel. Ravensburg.
Moora A., 1964. Peipsimaa etnilisest ajaloost. Tallinn.
Moora H., 1928. Senā dzelzslaikmeta uzkalniņu kapu izrakumi Jēkabpils apriņķi. — Piemineklu valdes materiālu krājumi. Arheologijās raksti, I. Rīgā.
Moora H., 1929a. Die Eisenzeit in Lettland bis etwa 500 n. Chr., I. Dorpat.
Moora H., 1929b. Wotische Altertümer aus Estland. — ESA, IV.
Moora H., 1932. Die Vorzeit Estlands. Tartu.
Moora H., 1938. Die Eisenzeit in Lettland bis etwa 500 n. Chr., II, Tartu.
Moora H., 1952. Pirmatnējā kopienas iekārta un agrā feodālā sabiedriba Latvijas PSR leritorija. Rīgā.
Moora H., 1953. Tallinna tekkimisest ja vanusest. (О возникновении города Таллина). — Изв. АН ЭССР. Обществ, науки, 2.
Moora H., 1955. Muistsete linnuste uurimise tulemustest Eesti NSV-s. — In: Muistsed asulad ja linnused. Tallinn.
Moora H., 1964. Sinialliku. Tallinn.
Moora H., 1967. Einige Ergebnisse der Burgbergforschung in Ostbaltikum. — Suomen Museo. Helsinki.
Moora H., Saadre O., 1939. Lõhavere linnamaagi. — In: Muistse Eesti linnused. 1936–1938. a. uurimiste tulemused. Tartu.
Mugurēvičs Ē., 1961. Svarigākie celu lībiešu un latgalu terotorijā. — AE, III.
Mugurēvičs Ē., 1964. Kurzemes ekspedīcijas darbs 1963. gadā. — RT, 1963.
Mugurēvičs Ē., 1965. Kurzemes ekspedīcijas darbs 1964. gadā. — RT, 1964.
Mugurēvičs Ē., 1966. Arheoloģiskie izrakumi Matkules pilskalnā 1965. gadā. — RT, 1965.
Mugurēvičs Ē., 1967. Izrakumi Mārtiņsals senā ciema teritorijā. — RT, 1966.
Mugurēvičs Ē., 1968a. Arheologisko piemineklu apzināšana Kurzemē 1967 g. — RT, 1967.
Mugurēvičs Ē., 1968b. Kapu veidi Kurzeme agra feodālisma periodā. — RT, 1967.
Mugurēvičs Ē., 1968c. Mārtiņsals pils un baznica (1967 g. izrakumi). — RT, 1967.
Mugurēvičs Ē., 1969. Arheoloģiskie izrakumi Mārtiņsalā 1968 g. — RT, 1968.
Mugurēvičs Ē., 1970. Arheoloģiskie izrakumi Mārtiņsalā 1969. gadā. — RT, 1969.
Mugurēvičs Ē., 1971a. Arheoloģiskie izrakumi Mārtiņsalā 1970. gadā. — RT, 1970.
Mugurēvičs Ē., 1971b. Kurzemes ekspedīcijas darbs 1970. gadā. — RT, 1970.
Mugurēvičs Ē., 1972. Izrakumi Mārtiņsalā 1971. gadā. — Mat. 1971.
Mugurēvičs Ē., 1973a. Arheoloģiskie izrakumi Märtipsalä 1972. gadā. — Mat. 1972.
Mugurēvičs Ē., 1973b. Kurzemes ekspedīcijas darbs 1972. gadā. — Mat. 1972.
Mugurēvičs Ē., 1974a. Arheoloģiskie izrakumi Mārtiņsalā 1973. gadā. — Mat. 1973.
Mugurēvičs Ē., 1974b. Ciems un pils Mārtiņsalā (izrakumu rezultātu kopsavilkums). — Mat. 1973.
Mugurēvičs Ē., 1975. Izrakumi Mārtiņsalā. — Mat. 1974.
Mugurēvičs Ē., 1976. Izrakumi Sabiles pilskalna un senpilsēta. — Mat. 1975.
Mugurēvičs Ē., 1977a. Izrakumi Sabilē un Tojātos. — Mat. 1976.
Mugurēvičs Ē., 1977b. Olinkalna un Lokstenes pilsnovadi, 3.-15. gs. arheologiskie pieminekli. Rīgā.
Mugurēvičs Ē., 1977c. Piltenes biskaps pils un täs arheologiska izpēte. — Mat. 1976.
Mugurēvičs Ē., 1978a. Izrakumi Sabilē 1977. gadā. — Mat. 1977.
Mugurēvičs Ē., 1978b. Slīteres-Piltenes ekspedīcija 1977. gadā. — Mat. 1977.
Mugurēvičs Ē., 1979a. Arheologisko piemineklu apzināšana Ventspils und Kuldīgas rajonā. — Mat. 1978.
Mugurēvičs Ē., 1979b. Sabiles ekspedīcijas darbs 1978. gadā. — Mat. 1978.
Mugurēvičs Ē., 1980. Arheologisko izrakumu rezultāti Sabiles Senpilsētā. — Mat. 1979.
Mugurēvičs Ē., 1982a. Arheoloģiskie izrakumi Dundagas pilī. — Mat. 1980/81.
Mugurēvičs Ē., 1982b. Arheoloģiskie izrakumi Rezeknes pilskalnā. — Mat. 1980/81.
Muistse Eesti, 1939. Muistse Eesti linnused. Tartu.
Munkacsi B., 1904 Alanische Sprachdenkmäler. — Keleti Szemle, V-l. Budapest.
Nagevičius V., 1909. «Kirminų kalno» kapinés. — Lietuvių tauta, kn. 1, d. 3. Vilnius.
Nagevičius V., 1931. Das Gräberfeld von Prižmonti. — Congressus Secundus Archaeologorum Balticorum Rigae. Rīgā.
Nagevičius V., 1935. Mūsų pajūrio medžiagine kultūra VIII–XIII amž. — Senovē, 1, Kaunas.
Nakaité L., 1959. Juodonių gyvenvietes (Rokiskio raj.) archeologinitj tyrinejimų duomenys. — ILK1, II.
Nakaité L., 1964. Miniatiūrinés IX–XIII amžiu ikapés Lietuvoje. — MAD, 2 (17).
Nakaité L., 1970a. Šilutés raj. Vi Ikų Kampo kaimo «Kapų kalno» tyrinéjimai. — Тр. АН Лит. ССР, серия А, вып. 3 (34).
Nakaité L., 1970b. Vi Ikų kampo, Šilutés raj., kapinyno tyrinéjimai 1968 metais. — AETL 1968 ir 1968 m.
Nakaité L., 1971. Senovinis moterų galvos papuošalas. — In: Kraštotyra. 1972. Vilnius.
Nakaité L., 1972. Jurgaičiu kapinyno VII–VIII a. kapai. — Тр. АН Лит. ССР, серия А, вып. 4 (41).
Nalepa J., 1964. Jaćwięgowie. Nazwa j lokalizacja. Białystok.
Narbutt T., 1842. Dzieje staroźytne narodu litewskiego, II, — Wilno.
Navickailé O., 1957. Veršvų kapinyno laidojimo papročiai. — MAD, 2.
Navickailé O., 1958. Žirgo apranga Veršvų kapinyne. — ILKI, I.
Navickailé O., 1961. Plokštinių kapinynų tyrinéjimai Lietuvoje 1948–1959 m. — ILKI, III.