Urtāns V., 1968a. Daugmales ekspedīcijas rezultāti 1967. gadā. — RT, 1967.
Urtāns V., 1968b. Latvijas iedzīvotāju sakari ar slāviem I g. t. otrajā pusē. — AE, VIII.
Urtāns V., 1969a. Arheoloģiskie pētījumi Daugmalc. — In: Muzeji un kultūras pieminekli. Rīgā.
Urtāns V., 1969b. Daugmales ekspedīcijas rezultāti 1968. gadā. — RT, 1968.
Urtāns V., 1970a. Daugmales ekspedīcijas rezultāti 1969. gadā. — RT, 1969.
Urtāns V., 1970b. Etniskās atsķirības apbedisanas tradīcijās un kapu inventārā Latvijā 5.-9. gs. — AE, IX.
Urtāns V., 1971. Daugmales ekspedīcijas rezultāti 1970. gadā. — RT, 1970.
Urtāns V., 1972. Aizkraukles arheoloģiskās ekspedīcijas guvumi 1971. gadā. — Mat. 1971.
Urtāns V., 1973. Aizkraukles arheoloģiskās ekspedīcijas 1972. gadā darba rezultāti. — Mat., 1972.
Urtāns V., 1974a. Izrakumi Aizkraukles senvilu kompleksā. — Mat. 1973.
Urtāns V., 1974b. Seni pagāniskā kulta vietu arheoloģiskā izpēte. — Mat. 1973.
Urtāns V., 1976. Pētījumi Aizkraukles pilskalnā, priekšpilī un Lejasžagaru kapulaukā 1975. gadā. — Mat. 1975.
Urtāns V., 1977a. Izrakumi Aizkraukles pilskalnā 1976. gadā. — Mat. 1976.
Urtāns V., 1977b. Senākie depozīti Latvijā (līdz 1200 g.). Rīgā.
Urtāns V., 1979. Izrakumi Madalānu pilskalnā un kapulaukā 1978 gadā. — Mat. 1978.
Urtāns V., 1980. Izrakumi Madalānu pilskalnā 1979. gadā. — Mat. 1979.
Urtāns V., 1982. Madalānu pilskalns un Madalānu kapulaukā pētījumi 1980 un 1981. gadā. — Mat. 1980/81.
Urtāns V., Briede I., Urtāns J., 1975. Aizkraukles ekpedīcijas darbs 1974. gadā. — Mat. 1974.
Vaitkunskiené L., 1978. Socialinés nelygybés atspiudziai zemaiciai laidojimo paminkluose (Zqsino kapinynas, Silalés raj.) — Lietuvos istorijos metrastis. 1977. Vilnius.
Vaitkunskiené L., 1981. XII a. Graužių auksakalys (1. Auksakalio kapo tyrinéjimai). — MAD, 1.
Vaitkunskiené L., 1982. XII a. Graužių auksakalys (2. Auksakalio gaminiai). — MAD, 1.
Vaitkunskiené L., Merkevičius A., 1978. Spalvotųjų metalų dirbiniai ir jų gamyba. — In: Lictuvių materialiné kultūra IX–XIII amžiuje. I. Vilnius.
Valatka V., 1969. Gargždo lauko kapinynas. — In: Muziejai ir paminklai. 1969. Vilnius.
Valatka V., 1970. Gintališkés kapinyno, Plungés raj., tyrinéjimai 1968 ir 1969 metais. — AETL, 1968 ir 1969 m.
Valatka V., 1974. Paragaudžio (Šilalés raj.) senkapis. — AETL, 1972 ir 1973 m.
Vāle E., 1928. Izrakumi Rucava un Bauska. — In: Picmineklu valdes materiālu krājumi. Arhaioloģijas raksti, 1–2. Rīgā.
Vankina L., 1962. Arheoloģiskie izrakumi Boķu kapulaukā 1961. gadā. — RT, 1961.
Vasks A., 1973. Aizsardzības izrakumi Dzērvju kapulauka Ludzas rajonā. — Mat. 1972.
Vasks A., 1974. Izrakumi Vaidu kapos. — Mat. 1973.
Vasks A., 1979. Brikulu nocietinātā apmetnē. — Mat. 1978.
Vasks A., 1980. Darbu nobeigums Brikulu nocietinātajā apmetnē. — Mat. 1979.
Vasmer M., 1932. Beitrage zur historischen Völkerkunde Osteuropas. I. Die Ostgrenze der baltischen Stämme. — Sitzungsberichte der Preussischen Akademie der Wissenschaften. Philosophische-historische Klasse. Berlin.
Vasmer M., 1934. Beiträge zur historischen Völkerkunde Osteuropas II. Die ehemalige Ausbreitung der Westfinnen in den heitegen slavischen Ländern. — Sitzungsberichte der Preussischen Akademie der Wissenschaften. Philosophische-historische Klasse. Berlin.
Vasmer M., 1935. Beiträge zur historischen Völkerkunde Osteuropas III. Merja und Tscheremissen. — Sitzungsberichte der Preussischen Akademie der Wissenschaften. Philosophischc-historische Klasse. Berlin.
Vassar A., 1939. Iru Linnapära. — In: Muistse Eesti linnused. 1936-1938a. uurimiste tulemused. Tartu.
Vilsone M., 1965. Rīgās vēstures sākumi. — In: Rīgā. Apcerējumi par pelsētas vēsturi. Rīgā.
Virchow R., 1877. Bericht über eine archäologische Reise nach Livland. — Verhandlungen der Berliner Gesellschaft für Anthropologie, Ethnologie und Vorgeschichte. Berlin.
Voigt Y., 1827. Geschichte Preussens, Bd. I. Königsberg.
Voigt Y., 1829. Geschichte. Preussens. Bd. II. Königsberg.
Volkaité-Kulikauskiené R., 1951. Linksmučių (Pakruojo raj., Šioulių srit.) kapinyno 1948 m. tyrinéjimų duomenys. — In: Lietuvos istorijos instituto darbai. 1. Vilnius.
Volkaité-Kulikauskiené R., 1958a. Lietuvos archeologiniai paminklai ir jų tyrinéjimai. Vilnius.
Volkaité-Kulikauskiené R., 1958b. Migonių (Jiezno raj.) archeologiniai paminklai. — ILKI.I.
Volkaité-Kulikauskiené R., 1959. Miniatūrinių piliakalnių Lietuvoje klausimu. — ILKI, II.
Volkaité-Kulikauskiené R., 1964a. Nauji duomenys apie Vakarų Lietuvos moterų galvos dangą ankstyvojo feodalizmo laikotarpiu. — MAD, 2 (17).
Volkaité-Kulikauskiené R., 1964b. IX–XII amžių kalavijai Lietuvoje. — In: Iš lietuvių kultūros istorijos, IV. Vilnius.
Volkaité-Kulikauskiené R., 1970. Lietuviai IX–XII amžias. VII nius.
Volkaité-Kulikauskiené R., 1974. Nauji duomenys apie žemdirbystę ir gyvulininkystę rulų Lietuvoje XIII–XV amžiai. — MAD, 3.
Volkaité-Kulikauskiené R., 1975. Kai kurių VIII–XI a. rytų Lietuvos moterų galvos papuošalų klausimu. — MAD, 4.
Volkaité-Kulikauskiené R., 1978. Žemdirbysté, gyvulininkysté ir medžiokle. — In: Lietuvių materialiné kultūra IX–XIII amžiuie. I. Vilnius.
Volter E.A., 1895. Die Litauer im Kreise Slonim (Zur litauische Dialektenkunde). — In: Mitteilungen der litauischen literarischen Gesellschaft, IV, 2. Tilsit; Heidelberg.
Volteris E., 1933. Apuolé. — Praetis. II. Kaunas.
Vuorela T., 1964. The Finno-Ugrie Peoples. Bloomington.
Waetzold D., 1939. Zur Tracht der Bewohner des Memelgebietes in der Eisenzeit. — Altpreussen, 4. Königsberg.
Zaborski A., 1905. Cmentarzysko w Poszuszwiu w pow. i gub. Kowieńskiej. — Swiatowit. VI. Warszawa.
Zakkarov A., Arendt W., 1934. Studia Levedica archeologischer Beitrag zur Geschichte der Altungarn im IX Jh. — Archaeologia Hungarica, 16. Budapest.
Zariņa А., 1960. Latgalu vainagi laikā no 6. Līdz 13. gadsimtam. — AE II.
Zariņa А., 1968. 1967. gadā. arheologiskie izrakumi Salaspils Laukskolā. — RT, 1967.
Zariņa А., 1969. Salaspils Laukskolas arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1968. gadā. — RT, 1968.
Zariņa А., 1970a. Arheoloģiskie izrakumi Salaspils Laukskolā 1969. gadā. — RT, 1969.