Jets Fulems pārlaida plaukstu savām biedējoši sarkanajām ūsām. - Tātad jūs tur saskatāt draudus?
- Un jūs ne?
- Diezin vai. - Tas izskanēja ar iecietīgu nepatiku. - Imperators...
- Augstais Visums! - Hardins neslēpa aizkaitinājumu. - Ko tas nozīmē? Ik pa brīdim kāds piesauc “Imperatoru” vai "Impēriju” tā, it kā tas būtu kāds burvju vārds! Imperators atrodas tūkstošiem parseku attālumā, un es šaubos, vai viņam par mums ir jebkāda bēda. Un pat tad, ja ir, ko viņš spēj darīt? Tā daļa no Impērijas gaisa flotes, kas kādreiz darbojās šajā apvidū, tagad atrodas Četru Karalistu rokās, un sava tiesa no tās pieder ari Anakreonam. Paklausieties, mums jāclnās ar ieročiem, nevis ar vārdiem! Saprotiet vienu! Līdz šim mēs esam ieguvuši savā labā divus mēnešus, jo pasviedām Anakreonam domu, ka mūsu rīcībā ir kodolieroči. Bet mēs visi taču zinām, ka tie ir sīki, balti meli. Mums ir kodolenerģija, bet tā tiek izmantota vienīgi komerciālām vajadzībām, un ari šim nolūkam tās ir sasodīti maz. Drīz viņi to atklās, un, ja jūs domājat, ka tāda izjokošana viņus uzjautrinās, tad jūs gauži maldāties.
- Cienījamais ser...
- Pagaidiet, es vēl neesmu beidzis! - Hardins iekarsa arvien vairāk. Viņam tas patika. - Nav jau slikti iesaistīt šajā lietā kanclerus, bet daudz labāk mums noderētu daži kārtīgi lielgabali, kas aprīkoti ar kodolgalviņām. Mēs esam pazaudējuši jau divus mēnešus, kungi, un vēl divus mēnešus diez vai varēsim atļauties zaudēt. Ko jūs ierosināt darīt?
- Ja jūs iesakāt Fonda militarizāciju, - atbildēja Landins Krasts, pikti raukdams garo degunu, - es par to negribu dzirdēt neviena vārda. Tas nozīmētu, ka mēs atklāti iesaistāmies politikas jomā. Mēs, mēra kungs, esam zinātnisks dibinājums un nekas cits!
Sāts piebilda: - Vēl vairāk: viņš nesaprot, ka bruņošanās process nozīmētu atraut cilvēkus - vērtīgus cilvēkus - no Enciklopēdijas. Tas nedrīkst notikt, lai kādi būtu apstākļi.
- Pilnīgi pareizi, - piekrita Pirenne. -Enciklopēdija ir galvenais, un tādai tai vienmēr jāpaliek.
Hardins iekšēji nostenējās. Šķita, ka Enciklopēdija ir smagi skārusi valdes smadzenes.
Viņš salti noprasīja: - Vai šai valdei jebkad ir ienācis prātā, ka Terminam varētu būt vēl kādas citas intereses ārpus Enciklopēdijas?
Pirenne atbildēja: - Man nav pieņemama doma, Hardin, ka Fondam varētu būt jebkādas intereses ārpus Enciklopēdijas.
- Es neteicu “Fondam”, es teicu “Terminam”. Baidos, ka jūs neizprotat situāciju. Šeit, uz Termina, dzīvo vismaz miljons cilvēku, un tiešajā darbā pie Enciklopēdijas ir iesaistīti ne vairāk kā simt piecdesmit tūkstoši. Mums pārējiem šīs ir mājas. Mēs šeit esam dzimuši. Mēs šeit dzīvojam. Salīdzinājumā ar mūsu mājām, laukiem un rūpnīcām Enciklopēdija mūsu dzīvē nozīmē maz. Mēs gribam būt pasargāti...
Viņu pārtrauca sašutuma saucieni.
- Enciklopēdija ir galvenais! - noskaldīja Krasts. - Mums jāpilda sava misija!
- Pie velna misiju! - atcirta Hardins. - Varbūt tā bija spēkā pirms piecdesmit gadiem. Bet tagad ir izaugusi jauna paaudze!
- Tam nav nekāda sakara ar paaudzēm, - paziņoja Pirenne. - Mēs esam zinātnieki.
Hardins izmantoja šo pavedienu. - Vai tiešām esat? Patīkama halucinācija, vai ne? Jūsu brālība ir teicams piemērs visas Galaktikas aplami virzītajai darbībai tūkstošiem gadu garumā. Kas tā par zinātni, kura ir gadu simteņiem atgrūsta šeit, nomalē, lai klasificētu zinātnieku pēdējā gadu tūkstoša darbu? Vai jūs jebkad esat domājuši par to, kā virzīt darbu uz priekšu, paplašināt šis zināšanas un gūt no tām labumu? Nē! Jūs jūtaties ļoti apmierināti savā stagnācijā! Tādā pašā apmierinātībā gozējas visa Galaktika, un Visums vien zina, cik ilgi tas jau velkas! Tieši tāpēc Perifērija ir sākusi dumpoties; tieši tāpēc izzūd normāli sakari; tieši tāpēc plašumā vēršas sīkumaini kari; tieši tāpēc veselas sistēmas zaudē kodolenerģiju un atgriežas pie barbariskiem ķīmiskiem spēkiem! Ja gribat zināt manas domas, - viņš skaļi iesaucās, - Galaktikas Impērija mirst!
Viņš apklusa un atkrita krēslā, lai atvilktu elpu, nepievērsdams uzmanību diviem vai trim sapulces dalībniekiem, kuri vienlaikus mēģināja viņam atbildēt.
Virsroku ieguva Krasts. - Es nezinu, ko jūs cenšaties iegūt ar saviem histēriskajiem izteikumiem, mēra kungs. Lai nu kā, jūs pavisam noteikti neienesat šajā diskusijā neko konstruktīvu. Priekšsēdētāja kungs, es ierosinu, lai šie izteikumi tiktu klasificēti kā ārpuskārtas iejaukšanās un diskusija atsāktos no vietas, kurā tā tika pārtraukta.
Tad pirmoreiz sakustējās Džords Fara. Līdz šim brīdim viņš nebija iesaistījies pat pārrunu karstākajā brīdī. Bet tagad viņa smagnējā balss, tikpat smagnēja kā trīssimt mārciņu smagais augums, nodārdināja sulīgā basā:
- Vai mēs kaut ko neesam aizmirsuši, kungi?
- Ko? - ērcīgi atjautāja Pirenne.
- To, ka pēc mēneša mēs atzīmēsim savu piecdesmito gadadienu. - Faram piemita prasme iespaidīgi pateikt viszināmākās patiesības.
- Nu un tad?
- Un šajā gadadienā tiks atvērta Hari Seldona Velve. Vai esat kādreiz domājuši, kas varētu glabāties šajā velvē?
- Nezinu. Kārtējie materiāli. Varbūt iepriekš sagatavota apsveikuma runa. Nedomāju, ka Velvei būtu jāpiešķir īpaša nozīme, kaut arī... - Pirenne nikni paskatījās uz Hardinu, kas atbildēja ar smīnu, - ...kaut arī “Žurnāls” centās pasniegt to kā īpašu notikumu. To es apturēju.
- Ā! - atsaucās Fara. - Bet varbūt jūs maldāties. Vai neesat pamanījis, - viņš piespieda pirkstu pie mazā, apaļā deguna, - ka Velve tiek atvērta ļoti izdevīgā laikā?
- Ļoti neizdevīgā laikā, jūs gribējāt teikt, - norūca Fulems. - Mums ir pietiekami daudz citu raižu.
- Nopietnākas par vēstījumu, kuru atstājis Hari Sel-dons? Diezin vai! - Faras tonis kļuva arvien pārliecinātāks, un Hardins pievērsa viņam domīgu skatienu. Uz ko šis cilvēks tēmē?
- Patiesībā šķiet, ka jūs visi kaut ko piemirstat, -Fara apmierināts paziņoja. - Proti, to, ka Seldons bija mūsdienu izcilākais psihologs un mūsu Fonda dibinātājs. Būtu saprātīgi pieļaut, ka viņš izmantoja savas zināšanas, lai noteiktu iespējamo vēstures gaitu tuvākajā nākotnē. Ja viņš būtu to darījis, un es atkārtoju, ka tas liekas ļoti ticami, viņš noteikti būtu atradis iespēju brīdināt mūs par briesmām un varbūt arī piedāvāt risinājumu. Kā zināt, Enciklopēdija viņam bija ļoti pie sirds.
Gaisotni piesātināja mulsums un šaubas. Pirenne domīgi novilka: - Nu, es nezinu gan. Psiholoģija ir izcila zinātne, bet pašlaik, ja nemaldos, mūsu vidū nav psihologu. Es teiktu, ka tas ir nedrošs pamats.
Fara pievērsās Hardinam: - Vai jūs nestudējāt psiholoģiju pie Alurina?
Hardins šķita aizmaldījies domās. - Jā, bet es nepabeidzu studijas. Teorija mani nogurdināja. Es gribēju kļūt par inženierpsihologu, bet mums trūka nepieciešamā aprīkojuma, tāpēc izvēlējos tuvāko iespēju un iesaistījos politikā. Būtībā tas ir viens un tas pats.
- Nu, un ko jūs domājat par Seldona Velvi?
- Es nezinu, - Hardins piesardzīgi atbildēja.
Atlikušajā sapulces laikā viņš vairs neizteica ne
vārda - pat tad, kad saruna vēlreiz pievērsās Impērijas kancleram.
Patiesībā viņš pat neklausījās. Viņš bija ieraudzījis jaunu taku, un fragmenti lēnām un pamazām iegrozījās savās vietās. Daži nelieli leņķi savienojās un sakļāvās kopā.
Un atslēga visam bija psiholoģija. Par to viņš nešaubījās.
Hardins izmisīgi pūlējās atcerēties psiholoģijas teoriju, ko savulaik tika mācījies, un viens apstāklis viņam tūlīt kļuva skaidrs.