- Tas nebūs gluži par arheoloģiju, milord.
-Nē?
- Nē. Lieta ir tāda: pagājušajā gadā mēs šeit uz Termina saņēmām ziņu par kādas spēkstacijas sabrukumu uz Gamma Andromedas V planētas. Negadījuma apraksts bija ļoti skops, bez jebkāda sīkāka skaidrojuma. Varbūt jūs varētu mums pastāstīt, kas tur īsti notika?
Pirennes lūpas noraustījās. - Nesaprotu, kāpēc jūs apgrūtināt viņa gaišību ar pilnīgi neiederīgiem jautājumiem!
- Nē, nē, doktoh Pihenne! - lords kanclers viņu pārtrauca. - Viss ih kāhtībā. Lai nu kā, pah šo gadījumu nav nekā liela, ko stāstīt. Spēkstacija patiešām aizgāja bojā, un tā nudien bija īsta katasthofa. Cik zinu, hadio-aktīva avāhija. Valdība pavisam nopietni apsveh iespēju noteikt vaihākus iehobežojumus kodolspēka nepāhdo-mātai lietošanai - bet, saphotiet, tas nav plašai publikai pasniedzams jautājums.
- Saprotu, - Hardins teica. - Bet kāds bija avārijas iemesls?
- Ghūti pateikt, - lords Dorvins vienaldzīgi atbildēja. - Kas to lai zina? Spēkstacijā pihms dažiem gadiem bija hadušies bojājumi, un pastāv doma, ka hemontdahbi un labojumi nenotika atbilstošā līmenī. Šajos laikos ih ļoti ghūti athast cilvēkus, kuhi patiešām izphot mūsu enehģijas sistēmu smalkākās tehniskās detaļas! - Viņš papildināja teikto ar skumīgu tabakas šķipsniņu.
Г
- Jūs taču zināt, - sacīja Hardins, - ka Perifērijas neatkarīgās karalistes ir vispār zaudējušas jebkādu kodolenerģiju?
- Vai tiešām? Pah to es nepavisam nebhīnos. Bah-bahiskas planētas... bet, mīļais cilvēk, nesauciet tās pah neatkahīgām! Ticiet man, tādas tās nav. To teicami piehāda līgumi, kuhus mēs ah tām esam noslēguši. Tās atzīst Impehatoha suvehenitāti. Photams, tām nebija citas iespējas, jo phetējā gadījumā mēs neslēgtu ah tām līgumus.
- Droši vien tā ir, tomēr šīm karalistēm ir ievērojama rīcības brīvība.
- Jā, laikam gan. Ievēhojama. Bet tam nav lielas nozīmes. Impēhijai klājas daudz labāk, ja Pehifēhija iztiek pati ah saviem hesuhsiem, un tā tas vaihāk vai mazāk notiek. Hedziet, mums no tām nav liela labuma. Ļoti bahbahiskas planētas. Ļoti thūcīga civilizācija.
- Pagātnē tās bija civilizētas. Anakreons bija viena no bagātākajām nomales provincēm. Cik man zināms, tā varēja mēroties pat ar Veģu.
- Ak jā, Hahdin, bet tas bija pihms vaihākiem gadsimtiem. Diez vai tas ļauj izdahīt kādus secinājumus. Vecajos labajos laikos viss bija citādi. Mēs neesam tie cilvēki, kas heiz bijām! Bet vai zināt, Hahdin, jūs esat ļoti uzstājīgs. Es jau sacīju, ka šodien neghasos apsphiest phaktiskas dabas jautājumus. Doktohs Pihenne mani jau sagatavoja sahunai ah jums. Viņš teica, ka jūs centīšoties mani tihdīt, bet tādiem gājieniem es esmu khietni pah vecu. Atstāsim to uz nākamo dienu!
Un pie tā bija jāpaliek.
5.
Šī bija otrā Pilnvaroto valdes sanāksme, kurā piedalījās Hardins, ja neņem vērā valdes locekļu neformālās sarunas ar lordu Dorvinu pirms viņa prombraukšanas. Tomēr mērs jutās pilnīgi pārliecināts, ka ir notikusi vismaz vēl viena sanāksme, varbūt pat divas vai trīs, uz kurām viņš kāda iemesla dēļ nebija aicināts.
Arī par šo sanāksmi es nebūtu saņēmis ziņu, Hardins nodomāja, ja vien tā nebūtu saistīta ar ultimātu.
Vismaz dziļākajā būtībā tas bija ultimāts, kaut gan, pavirši pārlasot vizigrafisko dokumentu, to varēja noturēt par draudzīgu divu valdnieku sveicienu apmaiņu.
Hardins domīgi pārlaida tam pirkstus. Tas sākās ar izsmalcinātu sveicienu no “Dižās Majestātes Anakreona karaļa viņa draugam un brālim doktoram Luisam Pirennem, Enciklopēdijas Fonda Nr. 1 Pilnvaroto valdes priekšsēdētājam” un beidzās ar vēl krāšņāku, milzīgu, daudzkrāsainu zīmogu, kas ietvēra dziļu simbolismu.
Un tomēr tas bija ultimāts.
Hardins teica: - Izrādās, ka mums tomēr nebija daudz laika - tikai trīs mēneši. Bet, lai cik īss būtu bijis šis laiks, mēs to aizlaidām neizmantotu. Šī vēstule atvēl mums vienu nedēļu. Ko mēs tagad darīsim?
Pirenne noraizējies rauca pieri. - Ir jābūt kādai izejai. Pēc visa, ko lords Dorvins mums apgalvoja par
Imperatora un Impērijas attieksmi, ir pilnīgi neiespējami, ka Anakreons spētu ķerties pie galējiem līdzekļiem.
Hardins izslējās taisni. - Saprotu. Vai esat informējis Anakreona karali par šo dēvēto attieksmi?
- Jā, pēc tam kad biju nodevis priekšlikumu valdes balsošanai un saņēmis vienbalsīgu piekrišanu.
- Un kad notika šis balsojums?
Pirenne centās sakopot pašcieņu. - Nedomāju, ka man jums par kaut ko jāatskaitās, mēr Hardin.
- Lai tā būtu! Tas mani nemaz tik ļoti neinteresē. Es tikai domāju, ka tieši jūsu diplomātiskais ziņojums par lorda Dorvina vērtīgo ieguldījumu šajā situācijā... -viņa lūpu kaktiņi savilkās skopā, sājā smaidā, - ...bija šīs draudzīgās vēstules īstenais iemesls. Citādi viņi, iespējams, būtu vēl mazliet to novilcinājuši. Tiesa gan, diez vai papildu laiks būtu Terminam palīdzējis, ja ņem vērā valdes attieksmi.
- Un kā jūs nonācāt pie šī spožā secinājuma, mēra kungs? - noprasīja Jets Fulems.
- Diezgan vienkārši. Vajadzēja tikai likt lietā kādu gauži novārtā pamestu vērtību, proti, veselo saprātu. Redziet, pastāv tāda cilvēku zināšanu nozare, kuru sauc par simbolisko loģiku un kuru iespējams izmantot, lai atbrīvotos no jebkāda liekā balasta, kas pieblīvē cilvēku valodu.
- Un tālāk? - Fulems skubināja.
- Es to izmantoju. Gan citur, gan attiecībā uz šo dokumentu. Man pašam tas īstenībā nebija vajadzīgs, jo es gluži labi sapratu, par ko ir runa, bet šķiet, ka pieciem eksakto zinātņu speciālistiem es to vieglāk varēšu paskaidrot ar simboliem nekā ar vārdiem.
Hardins izņēma no padusē iespiestā bloknota vairākas papīra lapas un nolika tās priekšā uz galda.
- Starp citu, es to nedarīju pats, - viņš teica. - Šīs analīzes, kā redzat, ir parakstījis Mailers Hoiks no Loģikas nodaļas.
Pirenne pārliecās pāri galdam, lai labāk redzētu rakstīto, un Hardins turpināja: - Ziņojums no Anakreona, protams, bija vienkāršs gadījums, jo cilvēki, kuri to rakstīja, drīzāk ir rīcības cilvēki, nevis vārdu meistari. Tāpēc rakstītais viegli un bez problēmām ir pārveidojams skaidrā izteikumā, kas simbolos izskatās tāds, kā jūs redzat, un, vārdos pārtulkots, skan apmēram tā: “Nedēļas laikā jūs dosiet mums to, ko mēs gribam, vai arī mēs paņemsim to ar varu.”
Kādu laiku pieci valdes locekļi klusēdami pētīja simbolu virkni, un tad Pirenne apsēdās un neveikli noklepojās.
- Skaidri un bez aplinkiem, doktor Pirenne, vai ne?
- Šķiet, ka jā.
- Lūk, tā! - Hardins nolika uz galda citas lapas.
- Tagad jūs savā priekšā redzat līgumu, kas noslēgts starp Impēriju un Anakreonu - starp citu, šo līgumu Imperatora vārdā ir parakstījis tas pats lords Dorvins, kas mūs apciemoja pagājušajā nedēļā, - un blakus tā simbolisko analīzi.
Līgums sīkā drukā bija uzrakstīts uz piecām lappusēm; analīze aizņēma mazāk par pusi no lappuses.
- Kā redzat, kungi, analīzē pazūd apmēram deviņdesmit procentu no līguma, jo tā ir pilnīgi bezsaturīga daļa, un galarezultātā mēs iegūstam, lūk, šādu interesantu vēsti:
“Anakreona pienākumi pret Impēriju: nepastāvi”
"Impērijas vara pār Anakreonu: nepastāv!”
Visi pieci viri atkal norūpējušies pētīja analīzi, rūpīgi salīdzinādami simbolus ar līguma eksemplāru, un, kad tas bija izdarīts, Pirenne raižpilnā balsi teica: - Šķiet, viss ir pareizi.
- Tātad jūs atzīstat, ka šis līgums nav nekas cits kā Anakreona pilnīgas neatkarības deklarācija un šī statusa apstiprinājums no Impērijas puses?