- Tā izskatās.
- Un vai jūs domājat, ka Anakreons to nesaprot un necentīsies apliecināt savu neatkarīgo stāvokli? Pilnīgi skaidrs, ka tas ar nepatiku uztvertu jebkādus varbūtējus draudus no Impērijas puses. Jo vairāk tāpēc, ka skaidri redzams: Impērija nav spējīga piepildīt šādus draudus, citādi tā nekad nebūtu pieļāvusi šo neatkarību.
- Bet es gribētu zināt, - iejaucās Sāts, - kā mērs Hardins tādā gadījumā izskaidro lorda Dorvina apgalvojumus par Impērijas atbalstu? Tie izklausījās... -
Viņš paraustīja plecus. - Tie izklausījās pārliecinoši.
Hardins atspiedās pret krēsla atzveltni. - Vai zināt, tā šajos notikumos ir pati interesantākā daļa. Man jāatzīstas, pirmajā tikšanās reizē es noturēju lordu Dor-vinu par izcilu ēzeli, taču izrādījās, ka viņš patiesībā ir izsmalcināts diplomāts un ļoti gudrs virs. Es atļāvos ierakstīt lentē visus viņa apgalvojumus.
Istabu pāršalca sašutuma kņada, un Pirenne sastinga šausmās pavērtu muti.
- Un kas par to? - Hardins noprasīja. - Protams, es zinu, ka tas bija smags viesmīlības pārkāpums, ko neatļautos neviens tā dēvētais džentlmenis. Un, ja viņa gaišība būtu to pamanījis, stāvoklis būtu ļoti pasliktinājies, bet viņš to nepamanīja, un šis ieraksts tagad ir manā rīcībā. Es to nokopēju un aizsūtīju Holkam, lai viņš uzraksta analīzi arī tam.
- Un kur ir šī analīze? - jautāja Landins Krasts.
- Lūk, tas ir pats interesantākais! - Hardins atbildēja. - Šī analīze bija neapšaubāmi grūtākā no visām trim. Kad Hoiks pēc divu dienu pamatīga darba beidzot likvidēja bezsaturīgos elementus, miglainos, tukšos, nelietderīgos izteikumus - īsāk sakot, izspieda lieko ūdeni -, viņš secināja, ka vairāk nekā nav! Viss bija izdzēsts. Lords Dorvins, šis cienījamais kungs, piecu dienu pārrunās nepateica nevienu būtisku vārdu un izdarīja to tā, ka jūs neko nepamanījāt. Šīs, lūk, ir garantijas, kuras jūs saņēmāt no savas dārgās Impērijas.
Ja Hardins būtu uzlicis uz galda aktivizētu bumbu, kas izplata smirdoņu, diez vai viņš būtu sacēlis lielāku jucekli par to, kas sākās pēc šī paziņojuma. Gurdā pacietībā viņš gaidīja, kad tracis pierims.
- Tātad, nosūtīdami draudus attiecībā uz Impērijas vēršanos pret Anakreonu, un nekas cits tas nebija kā draudi, - viņš turpināja, - jūs tikai aizkaitinājāt valdnieku, kas labi pārzina situāciju. Gluži saprotams, ka viņa ego prasīja tūlītēju rīcību, un rezultāts ir šis ultimāts. Tādējādi es atgriežos pie sava sākotnējā jautājuma. Mūsu rīcībā ir viena nedēļa, un ko mēs tagad darīsim?
- Šķiet, mums nav citas iespējas, - teica Sāts, - kā vienīgi atļaut Anakreonam dibināt uz Termina militāras bāzes.
- Tur es jums piekrītu, - Hardins atbildēja, - bet ko mēs darīsim, lai atkal viņus patriektu, līdzko radīsies izdevība?
Jeta Fulema ūsas noraustījās. - Izklausās tā, it kā jūs būtu stingri nolēmis, ka pret viņiem jāpielieto spēks.
- Spēka pielietošana ir neprasmīgu cilvēku pēdējais glābiņš, - uzrunātais atbildēja. - Taču es noteikti negrasos izklāt viņu priekšā paklāju un nospodrināt viņiem vislabākās mēbeles.
- Man tomēr nepatīk, kā jūs par to runājat, -Fulems neatlaidās. - Tāda attieksme ir bīstama un vēl jo bīstamāka tāpēc, ka vērā ņemama iedzīvotāju daļa, kā esmu novērojis, labprāt piebalso visiem jūsu izteikumiem. Es sacīšu atklāti, mēra kungs: valde nav gluži akla pret jūsu pēdējā laika izdarībām.
Viņš brīdi apklusa, izpelnījies vispārēju piekrišanu. Hardins paraustīja plecus.
Fulems turpināja: - Ja jūs uzkurināsiet Pilsētu līdz vardarbīgai ricībai, tā būtu izsmalcināta pašnāvība, un mēs to negrasāmies pieļaut. Mūsu politikai ir tikai viens izšķiroši svarīgs mērķis, un tā ir Enciklopēdija. Lai ko mēs nolemtu darīt vai nedarīt, mūsu lēmums būs vērsts uz to, lai nekaitētu Enciklopēdijai.
- Tātad jūsu secinājums ir tāds, - Hardins atbildēja,
- ka mums jāturpina sava intensīvā neko nedarīšanas kampaņa.
- Jūs pats nodemonstrējāt, - rūgti sacīja Pirenne,
- ka Impērija mums nespēj palīdzēt, kaut gan es nesaprotu, kā un kāpēc tāds stāvoklis varēja rasties. Ja nepieciešams kompromiss...
Hardinu pārņēma nakts murgu sajūta, it kā viņš skrietu pilnā ātrumā, bet netiktu ne no vietas. - Kompromisa nav\ Vai tiešām jūs nesaprotat, ka šīs pļāpas par militārām bāzēm ir tikai nožēlojama maska?
Augst. Rodriks mums skaidri un gaiši pateica, kas Anakreonam vajadzīgs - pilnīga aneksija un uzspiesta feodālā sistēma ar zemes īpašumiem un zemnieku-aris-tokrātu ekonomiku. Tas mazumiņš, kas atlicis no mūsu blefa par kodolspēku, var viņus drusku piebremzēt, bet viņi tik un tā ies uz priekšu.
Viņš bija sašutumā piecēlies kājās, un pārējie piecēlās līdz ar viņu, vienīgi Džords Fara palika sēžam.
Un tad Džords Fara ierunājās: - Lūdzami, visi apsēdieties! Man šķiet, ka esam aizgājuši par tālu. Nomierinieties, mēr Hardin, nav nekādas vajadzības tā aizsvilties, jo mēs neviens neperinām nodevību.
- Par to jums mani būs vēl jāpārliecina!
Fara iecietīgi pasmaidīja. - Jūs zināt, ka tas nav nopietni. Ļaujiet man runāt!
Viņa mazās acis bija pa pusei pievērtas, un uz gludā zoda spīdēja sviedru lāsītes. - Šķiet, nav nekāda iemesla slēpt, ka valde ir nonākusi pie secinājuma: īstenais anakreoniešu problēmas risinājums ir atkarīgs no tā, kas mums atklāsies pēc sešām dienām, kad tiks atvērta Hari Seldona Velve.
- Vai tas ir viss, ko jūs šajā situācijā varat sacīt? -Jā.
- Tātad mums nekas nav jādara, tikai rāmi un klusi jāgaida un jātic, ka no Velves izlidos deus ex machina?
- Ja atmetam jūsu emocionālo frazeoloģiju, tad jā, tāda ir mūsu doma.
- Kāda primitīva bēgšana no realitātes! Nudien, doktor Fara, tāda nejēdzība ož pēc ģenialitātes. Aprobežotāki prāti uz to nebūtu spējīgi.
Fara samierinoši pasmaidīja. - Jūsu epigrammu izvēle ir aizkustinoša, doktor Hardin, taču tā izpaužas nevietā. Domāju, ka jūs atceraties manus argumentus par Velvi, kurus es izteicu pirms sešām nedēļām.
- Jā, es tos atceros. Un nenoliedzu, ka tā bija bezjēdzīga ideja jau no deduktīvās loģikas viedokļa vien. Jūs teicāt - labojiet mani, ja kļūdos! -, ka Hari Seldons esot izcilākais psihologs visā Galaktikā; ka tāpēc viņš esot paredzējis, kādā spiedīgā un nepatīkamā stāvoklī mēs nonāksim; ka tāpēc viņš esot izveidojis Velvi, lai tādā veidā parādītu mums izeju.
- Pamattdomu jūs esat sapratis pareizi.
- Vai jūs būsiet pārsteigts, uzzinot, ka šo pēdējo nedēļu laikā es to esmu pamatīgi apcerējis?
- Ļoti glaimojoši. Un kāds ir rezultāts?
- Rezultāts ir tāds, ka te pietrūkst tīrās dedukcijas. Arī šajā gadījumā vajadzīga neliela veselā saprāta piedeva.
- Piemēram?
- Piemēram, ja viņš paredzēja visu šo jezgu ar anakreoniešiem, kāpēc tad neiekārtoja mūs uz citas planētas, kaut kur tuvāk Galaktikas centram? Ir taču labi zināms, ka Seldons netieši parūpējās, lai Trantora komisāri pavēlētu dibināt Fondu uz Termina. Bet kāpēc viņš to darīja? Kāpēc vajadzēja mūs sūtīt uz šo nomali, ja viņš jau iepriekš paredzēja sakaru pārtrūkšanu, nošķirtību no Galaktikas, mūsu kaimiņu draudus - un mūsu bezpalīdzību, jo Terminam nav metāla? Tas būtu vispirmām kārtām! Un, ja viņš to visu paredzēja, kāpēc laikus nebrīdināja sākotnējos atbraucējus, lai dotu tiem laiku sagatavoties, nevis liktu gaidīt, kā viņš ir darījis, līdz brīdim, kad viena kāja jau ir pāri bezdibeņa malai? Un neaizmirstiet vēl kaut ko! Ja viņš varēja paredzēt problēmu toreiz, mēs tikpat labi varam redzēt to tagad.