Galu galā Seldons nebija burvis. Nav maģisku paņēmienu, kā izbēgt no dilemmas, kuru viņš redzēja, bet mēs neredzam.
- Bet, Hardin, - Fara atgādināja, - mēs to neredzam!
- Bet jūs neesat mēģinājuši. Neesat mēģinājuši ne reizi. Vispirms jūs atteicāties atzīt, ka draudi vispār pastāv! Pēc tam uzmundrinājāt sevi ar pilnīgi aklu ticību Imperatoram! Tagad esat pārslēgušies uz Hari Seldonu. Visu šo laiku jūs esat paļāvušies tikai uz autoritātēm vai uz pagātni, bet nekad paši uz sevi!
Viņš krampjaini sažņaudza dūres. - Tas ir kultivējis slimīgu attieksmi, nosacījuma refleksu, kas atstumj malā jūsu prāta neatkarību, līdzko jāstājas pretī autoritātēm. Jūsos, šķiet, nav ne mazāko šaubu par to, ka Imperators ir varenāks par jums un gudrāks par Hari Seldonu. Un tas ir aplam, vai tiešām jūs nesaprotat?
Neatminama iemesla dēļ neviens viņam nemēģināja atbildēt.
Hardins turpināja: - Runa nav tikai par jums. Runa ir par visu Galaktiku. Pirenne dzirdēja lorda Dorvina domas par zinātniskiem pētījumiem. Lords Dorvins uzskatīja, ka būt labam arheologam nozīmē izlasīt visas grāmatas par šo tematu - grāmatas, kuras sarakstījuši pirms daudziem gadsimtiem miruši cilvēki. Viņš uzskatīja, ka arheoloģiskās mīklas ir risināmas, salīdzinot dažādu autoritāšu atšķirīgos uzskatus. Pirenne klausījās un neiebilda. Vai jūs neredzat, ka te kaut kas nepavisam nav kārtībā?
Viņa balsī atkal ieskanējās gandrīz lūdzoši toņi.
Un atkal nebija atbildes. Hardins runāja tālāk: - Un jūs pārējie, tāpat kā puse iedzīvotāju šeit, uz Termina,
neesat labāki! Mēs te sēžam un apceram visvareno Enciklopēdiju. Mēs uzskatām, ka dižākais zinātnes galamērķis ir pagātnes datu klasifikācija. Jā, tā ir svarīga, bet vai nākotnes labā nekas nav jādara? Vai neredzat, ka mēs ieslīgstam pagātnē un aizmirstībā? Šeit, Perifērijā, ir zaudēta kodolenerģija. Uz Gamma Andromedas sliktu remontdarbu dēļ ir avarējusi kodolrūpnlca, un Impērijas kanclers žēlojas, ka trūkstot kodoltehnikas speciālistu. Un kāds ir risinājums? Apmācīt jaunus? Nē, tā viņi nedomā! Ērtāk ir ierobežot kodolenerģiju!
Un viņš atkārtoja trešoreiz: - Vai tiešām jūs neredzat? Tā ir visas Galaktikas slimība! Tā ir pagātnes dievināšana. Tā ir lejupslīde - stagnācijai
Viņa skatiens slīdēja no cita uz citu, un visi sastinguši raudzījās viņā.
Pirmais atguvās Fara: - Lai nu kā, mistiskā filozofija te nepalīdzēs. Runāsim konkrēti! Vai jūs noliedzat, ka Hari Seldons ar vienkāršām psiholoģijas metodēm viegli varēja izstrādāt nākotnes vēsturiskās tendences?
- Nē, es to nenoliedzu! - Hardins atmeta. - Bet mēs nedrīkstam paļauties, ka viņš pasniegs risinājumu. Viņš labākajā gadījumā var norādīt uz problēmu, bet, ja risinājums vispār ir iespējams, mums tas jāizstrādā pašiem. Viņš nevar to izdarīt mūsu vietā.
Pēkšņi ierunājās Fulems. - Kā to saprast: “norādīt uz problēmu”? Mēs zinām problēmu.
Hardins spēji pagriezās pret viņu. - Jūs domājat, ka zināt? Jūs domājat, ka Hari Seldona vienīgās raizes, visticamāk, attiecas uz Anakreonu? Es nepiekrītu! Es saku, kungi, ka šobrīd nevienam no jums nav ne mazākās nojausmas par to, kas notiek visapkārt!
- Un jums tāda ir? - naidīgi noprasīja Pirenne.
- Es domāju gan! - Hardins strauji piecēlās kājās un atgrūda krēslu. Viņa skatiens bija salts un bargs. - Vienīgais, kas patiešām ir skaidrs, ir tas, ka šajā situācijā slēpjas kaut kas gauži nelāgs, kaut kas daudz nopietnāks par visu, ko līdz šim esam pārrunājuši. Uzdodiet sev jautājumu: kāpēc notika tā, ka Fonda sākotnējo darbinieku vidū netika iekļauts neviens pirmšķirīgs psihologs un vienīgais izņēmums bija Bors Alurins? Un viņš konsekventi atturējās mācīt saviem audzēkņiem vairāk kā pašus pamatus.
Pēc īsa klusuma brīža Fara teica: - Nu labi, kāpēc?
- Varbūt tāpēc, ka psihologs varētu uztaustīt visu šo notikumu būtību, turklāt drīzāk, nekā Hari Seldo-nam tas būtu pa prātam. Bet tagad mēs steberējam un klūpam, tveram tikai miglainus patiesības mirkļus. Un tieši to gribēja Hari Seldons.
Hardins skarbi iesmējās. - Visu gaišu, kungi!
Staltā solī viņš izgāja no istabas.
6.
Mērs Hardins košļāja cigāra galu. Cigārs bija apdzisis, bet viņš to pat nemanīja. Iepriekšējā naktī viņš nebija gulējis un nojauta, ka negulēs arī nākamajā naktī. Tas bija redzams viņa acīs.
- Tātad viss ir sagatavots? - viņš gurdi jautāja.
- Domāju, kājā. - Johans Lī atbalstīja zodu plaukstā. - Kā tev tas izklausās?
- Nav slikti. Saproti, viss jādara droši un nekaunīgi. Tas nozīmē, ka nedrīkst būt nekādas vilcināšanās, nedrīkst atvēlēt viņiem laiku aptvert situāciju. Līdzko mūsu stāvoklis ļauj dot pavēles, tās jādod tā, it kā mēs to darītu kopš dzimšanas, un viņi paklausīs aiz ieraduma. Tāda ir apvērsuma būtība.
- Ja valde paliks tikpat neizlēmīga...
- Valde? Neņem to vērā! Pēc rītdienas Pilnvaroto valdes nozīme Termina dzīvē vairs nebūs ne sarūsējušas puskredītmonētas vērta.
Lī lēni pamāja ar galvu. - Tomēr dīvaini, ka viņi līdz šim neko nav darījuši, lai mūs apturētu. Tu taču teici, ka viņi neesot gluži akli.
- Fara grābstās gar problēmas malām. Reizēm viņš mani padara nervozu. Un Pirenne ir izturējies pret mani ar aizdomām jau kopš manas ievēlēšanas dienas. Bet, redzi, viņi nekad nav spējuši īsti saprast, kas notiek. Visa viņu izglītošanās ir bijusi autoritāra. Viņi ir
pārliecināti, ka Imperators ir visvarens, tāpēc ka viņš ir Imperators. Un viņi ir pārliecināti, ka Pilnvaroto valde vienkārši nevar nebūt stāvokļa noteicēja, tāpēc ka tā ir Pilnvaroto valde, kas rīkojas Imperatora vārdā. Viņu neprasme redzēt sacelšanās iespēju ir mūsu labākais sabiedrotais.
Viņš smagi piecēlās un aizgāja pie ūdens dzesētāja. - Viņi nav slikti zēni, Lī, kamēr turas pie savas Enciklopēdijas, un mēs gādāsim, lai nākotnē viņi turētos tikai pie tās. Līdzko runa ir par Termina pārvaldīšanu, viņi ir bezcerīgi neprašas. Tagad ej un sāc rīkoties! Es gribu pabūt viens.
Viņš apsēdās uz rakstāmgalda stūra un stingu skatienu lūkojās ūdens tasē.
Ak, augstais Visums! Ja vien viņš būtu tik pārliecināts, kāds izlikās! Anakreonieši nolaidīsies uz Termina pēc divām dienām, un kas šobrīd ir viņa rīcībā, ja neņem vērā kaut cik apkopotus priekšstatus un nedrošus minējumus par to, uz ko Hari Seldons ir tēmējis aizvadītajos piecdesmit gados? Viņš nav pat īsts, uzticams psihologs - tikai nedaudz izglītots pašdarbnieks, kas neveikli cenšas atšķetināt laikmeta izcilākā domātāja mīklas.
Ja Faram būtu taisnība un Anakreons izrādītos vienīgā problēma, ko Hari Seldons tika paredzējis, un ja Enciklopēdija būtu vienīgais, ko viņš vēlējās saglabāt, -kāda jēga tad būtu apvērsumam?
Viņš paraustīja plecus un iedzēra malku ūdens.
Velvē bija ienesti krietni vairāk nekā seši krēsli, it kā paredzama būtu daudz plašāka publika. Domīgi pakavējies pie šī apstākļa, Hardins gurdi apsēdās kaktā, pēc iespējas tālāk no pārējiem pieciem dalībniekiem.
Valdes locekļiem pret to, šķiet, nebija iebildumu. Viņi pārmija savstarpējus čukstus, kuri pārtapa šņācošās vienzilbēs un pēc tam apklusa pavisam. Viņu vidū vienīgi Džords Fara šķita saglabājam savaldīgu mieru. Viņš bija izvilcis pulksteni un raudzījās tajā ar drūmi nopietnu sejas izteiksmi.
Hardins pameta skatienu pats savā pulkstenī un pēc tam pievērsās stikla kabīnei, kas bija pilnīgi tukša un aizņēma pusi telpas. Tā bija vienīgā neparastā telpas iezīme, un nekas neliecināja, ka dators kaut kur skaita mirkļus, tuvojoties precīzajam brīdim, kad sāks plūst mionu straume, radīsies savienojums un...