Gaisma pazuda!
Tā nenodzisa pavisam, tikai kļuva blāvi dzeltenīga un satumsa tik spēji, ka Hardins salēcās. Viņš iztrūcies pacēla acis pret griestu lampām, un, kad atkal tās nolaida, stikla kabīne vairs nebija tukša.
Tajā atradās cilvēks - cilvēks ratiņkrēslā.
Kādu brīdi tas klusēja, tad aizvēra grāmatu, kas gulēja tam klēpī, un izklaidīgi pārlaida pirkstus vākam. Pēc tam tas pasmaidīja, un seja šķietami atdzīvojās.
- Es esmu Hari Seldons, - cilvēks teica. Balss bija vecīga un klusa.
Hardins gandrīz piecēlās kājās, lai atbildētu uz sveicienu, tomēr paguva sevi laikus apturēt.
Balss nepiespiesti turpināja: - Kā redzat, es esmu piesaistīts šim krēslam un nevaru piecelties, lai ar jums sasveicinātos. Jūsu vecvecāki manas dzīves laikā pirms dažiem mēnešiem devās uz Terminu, un kopš tā laika es esmu cietis no diezgan apgrūtinošas paralīzes. Es nespēju jūs redzēt, tāpēc saprotiet paši, ka nevaru ar jums sasveicināties, kā pienākas. Es pat nezinu, cik daudzi šeit ir sapulcējušies, tāpēc visam jānotiek neformāli. Ja kāds no jums stāv kājās, lūdzu, sēdieties, un, ja kāds vēlas smēķēt, es neiebildīšu. - Viņš klusi pasmējās. - Kāpēc lai es iebilstu? Manis jau te nemaz nav.
Hardins gandrīz automātiski sāka taustīties pēc cigāra, tomēr pārdomāja.
Hari Seldons nolika grāmatu - it kā novietotu to blakus uz galda -, un, kad viņa pirksti to palaida vaļā, tā izgaisa.
- Kopš šī Fonda nodibināšanas ir pagājuši piecdesmit gadi, - viņš teica, - piecdesmit gadi, kuros Fonda dalībnieki dzīvojuši neziņā, pie kā viņi strādā. Bija nepieciešams, lai viņi būtu neziņā, bet tagad šī nepieciešamība ir zudusi.
Vispirmām kārtām Enciklopēdijas Fonds ir apmāns un tāds vienmēr ir bijis!
Hardinam aiz muguras atskanēja šalkoņa un pāris apslāpētu izsaucienu, taču viņš nepagriezās atpakaļ.
Hari Seldons, protams, palika nesatricināms. Viņš turpināja: - Tas ir apmāns tādā nozīmē, ka nedz man, nedz maniem kolēģiem pilnīgi nerūp, vai kāds Enciklopēdijas sējums jebkad tiks publicēts. Fonds ir kalpojis savam mērķim, jo līdz ar to mēs ieguvām Imperatora Hartu, lidz ar to mēs piesaistījām simttūkstoš cilvēku, kuri bija vajadzīgi mūsu plānam, līdz ar to mēs varējām nodrošināt viņiem aktīvu darbu, kamēr brieda un veidojās attiecīgie notikumi un pienāca brīdis, kad viņiem bija par vēlu griezties atpakaļ.
Šajos piecdesmit gados, kamēr jūs esat strādājuši pie šī krāpnieciskā projekta - nav nekādas vajadzības mīkstināt izteikumus -, jūsu atpakaļceļš ir nogriezts un jums vairs nav citas iespējas kā pāriet pie neizmērojami svarīgāka projekta, kurš bija un joprojām ir mūsu īstais mērķis.
Šī mērķa dēļ mēs esam nogādājuši jūs uz tādas planētas un tādā laikā, ka piecdesmit gadu ilgā posmā jūs tikāt novesti līdz situācijai, kurā jums vairs nav rīcības brīvības. No šī brīža līdz turpmākiem gadsimtiem jums jāiet pa ceļu, no kura nav iespējams izvairīties. Jūs sastapsiet krīzes, no kurām pirmo jau esat sastapuši, un ikvienā gadījumā jūsu rīcības brīvība tiks līdzīgā veidā ierobežota tiktāl, ka jūs būsiet spiesti iet tikai vienu un vienīgo ceļu.
Tas ir ceļš, kuru izstrādājusi mūsu psiholoģijas zinātne - un darījusi to nopietna iemesla dēļ.
Gadsimtiem ilgi Galaktikas civilizācija ir stagnē-jusi un slīdējusi lejup, kaut gan tikai nedaudzi spēja to pamanīt. Taču tagad beidzot notiek Perifērijas atdalīšanās, un Impērija ir satricināta. Kaut kur aizgājušajos piecdesmit gados ir vieta, kurā nākotnes vēsturnieki ievilks aptuvenu līniju un sacīs: “Šeit sākas Galaktikas Impērijas Krišana.”
Un viņiem būs taisnība, kaut gan vēl vairākus gadsimtus tikai retais redzēs un atzīs šis Krišanas realitāti.
Un pēc Krišanas neizbēgami sekos Barbarisms -periods, kuram, kā norāda mūsu psihovēsture, vajadzētu turpināties trīsdesmit tūkstošus gadu. Mēs nevaram apturēt Krišanu. Mēs nevēlamies to darīt, jo Impērijas kultūra ir zaudējusi savu kādreizējo dzīvīgumu un vērtību. Taču mēs varam saīsināt turpmāko un nenovēršamo Barbarisma periodu - saīsināt to līdz pat vienam gadu tūkstotim.
Visas šīs saīsināšanas detaļas un aspektus mēs jums nevaram atklāt, tāpat kā pirms piecdesmit gadiem nevarējām atklāt jums patiesību par Fondu. Ja jūs uzzinātu šis detaļas un aspektus, mūsu plāns varētu izjukt, tāpat kā būtu noticis, ja jūs Enciklopēdijas krāpniecibu būtu atklājuši jau agrāk, jo tādā gadījumā jūsu rīcības brīvība paplašinātos un papildus ieviesto mainīgo lielumu skaits kļūtu lielāks, nekā mūsu psiholoģija spēj regulēt.
Taču tas nenotiks, jo uz Termina nav psihologu un nekad nav to bijis, ja neņem vērā Alurinu - un viņš bija viens no mums.
Tomēr varu pateikt jums vienu: Termins un tā līdzgaitnieks Fonds, kas atrodas vistālākajā Galaktikas nomalē, glabā sevi Otrās Galaktikas Impērijas atdzimšanas sēklas un tās nākamos dibinātājus. Un tieši pašreizējā krīze virza Terminu pretī šim pacēlumam.
Šī, starp citu, ir diezgan tieša un pārredzama krīze, daudz vienkāršāka par tām, kuras gaida nākotnē. Reducējot to līdz pamatlīmenim, stāvoklis atklājas tāds: jūsu planēta pēkšņi tiek nošķirta no Galaktikas centriem, kas joprojām ir civilizēti, un to apdraud spēcīgāki kaimiņi.
Jūs esat neliela zinātnieku pasaule, kuru ielenc plaši un arvien plašāki barbarisma apvidi. Jūs esat kodolenerģijas sala augošā primitīvākas enerģijas okeānā, tomēr esat bezpalīdzīgi, jo jums trūkst metāla.
Tātad, kā redzat, jūs sastopaties ar skarbu nepieciešamību un jums tiek uzspiesta konkrēta rīcība. Šīs rīcības raksturs - proti, jūsu dilemmas atrisinājums -protams, ir acīmredzams!
Hari Seldona tēls pasniedzās tukšā gaisā, un viņa rokā atkal parādījās grāmata. Viņš to atvēra un teica:
- Bet, lai cik līkumotu ceļu ietu jūsu nākotnes vēsture, vienmēr iededziniet savu pēcnācēju apziņā to, ka šis ceļš ir jau nosprausts un tā galā gaida jauna un varenāka Impērija!
Tad, pievēršot skatienu grāmatai, viņš izgaisa nekurienē, un telpā atkal iedegās gaisma.
Hardins paskatījās augšup un ieraudzīja pretī Pirenni ar traģisku skatienu acīs un trīcošām lūpām.
Priekšsēdētāja balss bija apņēmīga, bet neskanīga. - Izskatās, ka jums bija taisnība. Ja atnāksiet pie mums pulksten sešos, valde apspriedīsies ar jums par turpmāko rīcību.
Katrs valdes loceklis paspieda viņam roku un devās projām. Hardins klusībā pasmaidīja. Savā būtībā viņi bija saprātīgi cilvēki: pietiekami gudri zinātnieki, lai atzītu, ka ir kļūdījušies, - tomēr tas notika pārāk vēlu.
Hardins paskatījās pulkstenī. Līdz šim brīdim viss jau ir galā. Lī vīri ir stāvokļa noteicēji, un valdes pavēles vairs nav spēkā.
Rīt šeit nolaidīsies pirmais anakreoniešu kosmosa kuģis, bet arī par to nav jābēdā. Pēc sešiem mēnešiem arī viņu pavēles vairs nebūs spēkā.
Patiesībā, kā bija teicis Hari Seldons un kā Salvors Hardins bija uzminējis jau todien, kad Anselms augst. Rodriks viņam pirmoreiz ļāva saprast, ka Anakreonam nav kodolenerģijas, šīs pirmās krizes atrisinājums bija acimredzams.
Velnišķi acīmredzams!
III DAĻA. MĒRI
Četras Karalistes - ... Ar šo nosaukumu apzīmētas tās četras Anakreona provinces daļas, kuras atdalījās no Pirmās Impērijas agrīnajā Fonda Ēras periodā, lai nodibinātu neatkarīgas un īsmūžīgas karaļvalstis. Lielākā un spēcīgākā no tām bija pats Anakreons, kas savā apgabalā...