Trantora saule pirmajā brīdī izskatījās kā ciets, balts krislis, gandrīz paslēpusies neskaitāmu līdzīgu punktu miriādē un pamanāma tikai tāpēc, ka uz to norādīja kuģa gids. Šeit, Galaktikas centra tuvumā, zvaigznes blīvējās tuvu cita pie citas. Bet līdz ar katru lēcienu tā iemirdzējās spožāk, liekot pārējām nobālēt, atkāpties un izretināties.
Atskanēja kuģa personāla ziņojums: - Atlikušo ceļojuma daļu Skatu telpa būs slēgta. Gatavojamies nolaisties!
Gāls notvēra aiz rokas vienu no apkalpes darbiniekiem baltā formas tērpā, kam piedurkni rotāja Impērijas kosmosa kuģa un saules emblēma.
- Varbūt es drīkstu palikt tepat? - viņš jautāja. - Es ļoti gribētu redzēt Trantoru!
Darbinieks pasmaidīja, un Gāls viegli pietvīka. Viņš aptvēra, ka runā ar provinces akcentu.
- Uz Trantora mēs nolaidīsimies tikai rīta pusē, -darbinieks paskaidroja.
- Es gribēju teikt, ka vēlētos redzēt to no kosmosa.
- Ak tā! Ļoti žēl, mīļo zēn. Ja šī būtu kosmosa jahta, tas būtu iespējams. Bet mēs laižamies lejup no saules puses. Jūs taču negribēsiet vienlaikus zaudēt redzi, apdegt un ciest no radiācijas, vai ne?
Gāls aizgriezās un, neko neteicis, devās projām.
Vīrietis iesaucās viņam nopakaļ: - Trantors no kosmosa tik un tā būtu vien pelēks, izplūdis plankums, jaunais cilvēk! Labāk pēc nolaišanās uz Trantora piesakieties kādai kosmosa ekskursijai. Tās neko lielu nemaksā.
Gāls paskatījās atpakaļ. - Liels paldies!
Viņš apzinājās, ka ļauties vilšanās izjūtām ir bērnišķīgi, taču pieaugušam cilvēkam bērnišķība padodas tikpat dabiski kā bērnam, un Gālam kaklā bija iespriedies kamols. Viņš nekad nebija redzējis Trantoru plešamies acu priekšā visā iespaidīgajā krāšņumā un varenībā un nebija domājis, ka vajadzēs gaidīt vēl ilgāk.
2
Kuģis nolaidās daudzveidīgu trokšņu jūklī. Tālīna šņākoņa, gaisa plūsmai triecoties un slidot gar kuģa metālu. Vienmuļa kondicionētāju dūkoņa, cīnoties ar berzes radīto karstumu, un motoru palēninātā duna, kuģim samazinot ātrumu. Vīriešu un sieviešu čalas izkāpšanas telpās, pacēlāju šņirksti, pārvietojot bagāžu, pasta sūtījumus un kravu uz kuģa centrālo daļu, no kuras tas viss vēlāk aizceļos uz izkraušanas platformu.
Gāls sajuta vieglu grūdienu, kas liecināja, ka kuģa dzinējspēks vairs nedarbojas. Kuģis pilnībā pārgāja planētas gravitācijā, un šī norise ilga vairākas stundas. Tūkstošiem pasažieru pacietīgi sēdēja izkāpšanas telpās, kas viegli šūpojās, spēka laukiem pielāgojot orientāciju gravitācijas spēku mainīgajam virzienam. Tagad viņi slīdēja lejup pa līkumotajām rampām pretī lielajām, atvērtajām slūžu kamerām.
Gālam nebija daudz bagāžas. Viņš stāvēja pie letes, kamēr darbinieki to ātri un lietpratīgi sašķiroja pa daļām un atkal salika kopā. Ierēdnis pārbaudīja un apzīmogoja viņa vīzu. Gāls tam visam nepievērsa uzmanību.
Tātad šis bija Trantors! Gaiss šeit šķita mazliet blīvāks, gravitācija - mazliet spēcīgāka nekā uz Sinnaksa, viņa dzimtās planētas, bet pie tā noteikti varēs pierast. Tomēr viņš nebija pārliecināts, vai spēs pierast pie neaptveramā plašuma.
Izkāpšanas ēka bija milzīga. Jumts lielajā augstumā bija tik tikko saskatāms. Gāls gandrīz spēja iztēloties, ka bezgalīgajā telpā zem tā varētu veidoties mākoņi. Pretējo sienu saskatīt nevarēja; redzami bija tikai cilvēki, letes un grīdas joslas, kas stiepās visos virzienos, līdz izgaisa miglainā tālumā.
Vīrietis aiz letes atkal kaut ko sacīja. Viņš izklausījās aizkaitināts. - Ejiet tālāk, Dornik! - viņš teica. Lai atcerētos attiecīgo uzvārdu, viņam vajadzēja atvērt vizu un ieskatīties tajā vēlreiz.
- Kur... kur...? - Gāls mēģināja jautāt.
Vīrietis strupi pastiepa īkšķi. - Taksometri pa labi, trešais pagrieziens pa kreisi.
Gāls sakustējās, redzēdams spožās, augstu nekurienē sastingušās gaisa grīstes, kas vēstīja: “TAKSOMETRI UZ VISIEM GALAMĒRĶIEM".
No anonīmās masas iznira kāds stāvs un pēc Gāla aiziešanas nostājās viņa vietā. Vīrietis aiz letes paskatījās uz viņu un īsi pamāja ar galvu. Pienācējs atbildēja ar tādu pašu galvas mājienu un sekoja jaunajam iebraucējam.
Viņš laikus paguva dzirdēt Gāla nosaukto galamērķi.
Gāls juta pret miesu spiežamies cietas margas.
Neliela izkārtne vēstīja: “Operators”. Vīrietis, uz kuru attiecās šis uzraksts, nepacēla galvu. - Uz kurieni? - viņš noprasīja.
Gāls to īsti nezināja, bet pat pāris sekunžu vilcināšanās nozīmēja, ka aiz muguras veidojas rinda.
Operators pacēla galvu. - Uz kurieni?
Galam nebija daudz naudas, taču runa bija tikai par vienu nakti, un pēc tam viņam būs darbs. Viņš centās runāt nevērīgi. - Uz labu viesnīcu, lūdzu!
Uz operatoru tas neatstāja iespaidu. - Visas ir labas. Nosauciet vienu!
Gāls izmisis teica: - Uz tuvāko, lūdzu!
Operators nospieda pogu. Uz grīdas iezīmējās tieva gaismas svītra, izlocīdamās starp citām mainīga spožuma svītrām dažādās krāsās un toņos. Gālam rokā tika iespiesta biļete. Tā zaigoja ar blāvu spīdumu.
Operators teica: - Viens divpadsmit.
Gāls taustījās pēc monētām. - Kurp man jāiet? -viņš jautāja.
- Sekojiet gaismai! Biļete spīdēs, kamēr iesiet pareizā virzienā.
Gāls izslējās un devās uz priekšu. Pār plašo grīdas klajumu virzījās simtiem cilvēku, sekodami katrs savai gaismas līnijai un krustojumu vietās saspringti cenzdamies tās atšķirt citu no citas, lai nonāktu pie izvēlētā galamērķa.
Gāla gaismas taka beidzās. Vīrietis koši zilā un dzeltenā formas tērpā no mirdzoša, traipizturīga plastotek-stila pasniedzās pēc abām viņa ceļasomām.
- Tiešā līnija uz Luksoru! - viņš teica.
Vīrietis, kurš sekoja Gālam, dzirdēja šos vārdus. Viņš dzirdēja arī Gāļu atbildam: - Labi! - un noskatījās, kā tas iekāpj automašīnā ar strupu priekšgalu.
Taksometrs cēlās taisni augšup. Gāls lūkojās ārā pa izliekto, caurspīdīgo logu, instinktīvi iekrampējies šofera sēdekļa aizmugurē un mulsā izbrīnā vērodams sajūtu, ko radīja lidojums slēgtā telpā. Plašums sarāvās, un cilvēki pārtapa nejauši izkaisītos, skudrām līdzīgos punktos. Ainava saraucās vēl vairāk un pakāpeniski aizslīdēja atpakaļ.
Priekšā slējās siena. Tā sākās augstu gaisā un sniedzās nesaskatāmā augstumā. Sienu izraibināja atveres - ieejas tuneļos. Gāla taksometrs traucās pretī vienai no tām un strauji ienira tajā. īsu brīdi Gāls izklaidīgi nobrīnījās, kā šoferis starp tik daudzām ieejām spēj izvēlēties īsto.
Tagad apkārt pletās tikai melna tumsa, ko palaikam atdzīvināja garām zibošas krāsainas signālugunis. Gaisu piesātināja šalcošas skaņas.
Tad, ātrumam samazinoties, Gāls saliecās uz priekšu un taksometrs izšāvās no tuneļa, atkal nolaizdamies zemes līmenī.
- Luksora viesnīca, - šoferis gluži nevajadzīgi paziņoja. Viņš palīdzēja Gālam izcelt bagāžu, ar lietišķu seju pieņēma desmitkredītu dzeramnaudu, uzņēma gaidošu pasažieri, un taksometrs atkal pacēlās gaisā.
Kopš izkāpšanas no kosmosa kuģa līdz šim brīdim Gāla skatienam ne reizi nebija pavērušās debesis.
Trantors - ... Trīspadsmitās tūkstošgades sākumā šī tendence sasniedza augstāko punktu. Būdama Impērijas valdības centrs simtiem paaudžu laikā un atrazdamās Galaktikas centrālo rajonu apvidū starp visblīvāk apdzīvotajām un industriāli attīstītajām sistēmas pasaulēm, šī planēta gluži neizbēgami kļuva par visblīvāko un bagātāko cilvēces koncentrātu, kādu cilvēku rase jebkad bija pieredzējusi.