- Neuzskatiet to par brīdinājumu, mēra kungs! Tas bija paziņojums par principiem un par rīcību. Jaunā partija ir jau izveidota, un rīt tā sāks oficiālu darbību. Kompromisam nav nedz laika, nedz vēlmju, un, atklāti runājot, vienīgi atzinība par jūsu veikumu Pilsētas labā mudināja mūs piedāvāt jums vieglāko izeju. Es negaidīju, ka jūs to pieņemsiet, taču mana sirdsapziņa ir tīra. Nākamās vēlēšanas būs skarbāks un neapgāžams atgādinājums, ka atkāpšanās ir nepieciešama.
Viņš piecēlās un ar žestu aicināja pārējos darīt to pašu.
Hardins pacēla roku. - Pagaidiet! Apsēdieties!
Šefs Sermaks atkal apsēdās, pauzdams mazliet lielāku gatavību paklausīt, nekā varētu gaidīt, un Hardins iekšēji pasmaidīja, saglabādams nopietnu seju. Par spīti teiktajam, šis puisis gaida piedāvājumu.
- Kā jūs konkrēti vēlaties, lai mēs mainītu savu ārpolitiku? - Hardins jautāja. - Vai gribat, lai mēs tūlīt uz vietas uzbrūkam Četrām Karalistēm un visām četrām vienlaikus?
- Es nedomāju izteikt tādu ierosinājumu, mēra kungs. Mūsu priekšlikums ir vienkāršs: tūlīt izbeigt jebkādu samierināšanos. Visā savas pārvaldības laikā jūs esat īstenojuši zinātnisku palīdzību Karalistēm. Jūs esat piegādājuši tām kodolenerģiju. Jūs esat palīdzējuši pārbūvēt spēkstacijas viņu teritorijās. Jūs esat nodibinājuši medicīnas iestādes, ķīmijas laboratorijas un fabrikas.
- Jā. Un jūs pret to iebilstat?
- Jūs esat to darījuši, lai atturētu viņus no uzbrukuma Terminam. Ar tādu pielabināšanos jūs esat kļuvuši par zaudētājiem milzīgā šantāžas spēlē, kurā esat ļāvuši iztukšot Terminu sausu. Un rezultāts ir tāds, ka tagad mēs esam atkarīgi no šo barbaru žēlastības.
- Kādā ziņā?
- Tādā, ka jūs esat apgādājuši viņus ar enerģiju un ieročiem, esat faktiski uzturējuši viņu flotes kuģus, un viņi ir nesalīdzināmi stiprāki nekā pirms trim gadu desmitiem. Viņu prasības pieaug, un ar saviem jaunajiem ieročiem viņi beigu beigās apmierinās visas šīs prasības paši, vardarbīgi anektējot Terminu. Vai tā nemēdz beigties visas šantāžas?
- Un ko jūs gribat likt tam pretī?
- Tūlīt pārtraukt jebkādu izdabāšanu, kamēr tas iespējams. Ieguldīt pūles paša Termina stiprināšanā -un uzbrukt pirmajiem!
Hardins vēroja jaunā vīrieša mazās, gaišās Ūsiņas gandrīz ar slimīgu interesi. Sermaks acīmredzami jūtas pilnīgi pārliecināts par sevi, citādi tik daudz nerunātu. Nav šaubu, ka viņa izteikumi pauž diezgan lielas, pat ievērojamas iedzīvotāju daļas domas.
Hardins neļāva balsij nodot mazliet satraukto domu gaitu. Tā skanēja gandrīz nevērīgi. - Vai esat beidzis?
- Pagaidām jā.
- Tad sakiet, vai esat pamanījis atziņu, kas ierāmēta un pakārta pie sienas man aiz muguras? Esiet tik laipni un izlasiet!
Sermaka lūpas noraustījās. - Tur rakstīts: “Spēka pielietošana ir neprasmīgu cilvēku pēdējais glābiņš.” Tā ir veca vīra doktrīna, mēra kungs.
- Es to ievēroju, kad biju jauns cilvēks, padomnieka kungs, un tā darbojās veiksmīgi. Jūs tajā laikā bijāt aizņemts ar ierašanos pasaulē, bet varbūt esat kaut ko par to lasījis skolā.
Cieši lūkodamies Sermakā, viņš nosvērtā balsī turpināja: - Kad Hari Seldons šeit nodibināja Fondu, tā šķietamais mērķis bija radīt izcilu Enciklopēdiju, un piecdesmit gadus mēs sekojām šai maldugunij, pirms uzzinājām viņa patiesos nolūkus. Tajā brīdī bija jau gandrīz par vēlu. Kad pārtrūka sakari ar vecās Impērijas centrālajiem reģioniem, mēs attapāmies, ka esam zinātnieku pasaule, sakoncentrēta vienā pilsētā, kurai nebija rūpniecības un kuru ielenca jaundibinātas karalistes, naidīgas un visai barbariskas valstis. Mēs bijām maza kodolenerģijas saliņa šajā barbarisma okeānā un, protams, ļoti vērtīgs ieguvums. Anakreons, kas toreiz, tāpat kā tagad, bija visvarenākā no Četrām Karalistēm, pieprasīja un pēc tam ari nodibināja uz Termina militāru bāzi, un tad Pilsētas pārvaldītāji, Enciklopēdisti, skaidri saprata, ka tas ir tikai pirmais solis, lai pārņemtu visu planētu. Tāds bija stāvoklis, kad es... hm... pārņēmu faktisko pārvaldi. Ko būtu darījis jūs?
Sermaks paraustīja plecus. - Tas ir teorētisks jautājums. Es, protams, zinu, ko darījāt jūs.
- Es tomēr atkārtošu. Varbūt jūs neuztvērāt galveno būtību. Tobrīd pastāvēja liels vilinājums savākt visus iespējamos spēkus un uzsākt karu. Tas ir vieglākais ceļš, turklāt labākais gandarījums pašcieņai - tomēr nepārprotami muļķīgākais. Tādu ceļu būtu izvēlējies jūs ar savu saukli “uzbrukt pirmajiem”. Es rīkojos citādi: citu pēc citas apmeklēju trīs pārējās karalistes, uzsvērti atgādināju katrai, ka atdot Anakreonam kodolenerģijas noslēpumu būtu tas pats, kas pārgriezt pašiem sev rikli, un saudzīgi ierosināju darīt to, kas acīmredzami jādara. Tas bija viss. Mēnesi pēc tam, kad anakreoniešu spēki bija izkāpuši uz Termina, viņu karalis saņēma apvienotu ultimātu no saviem trim kaimiņiem. Pēc septiņām dienām pēdējais anakreonietis bija aizceļojis no Termina. Un tagad pasakiet: kur jūs redzat vajadzību pēc spēka pielietošanas?
Jaunais Padomes loceklis domīgi aplūkoja sava cigāra galu un iemeta to atkritumu šahtā. - Es nesaskatu analoģiju. Insulīns atjauno diabētiķim normālu stāvokli bez naža izmantošanas, bet apendicīta gadījumā ir nepieciešama operācija. To jūs nevarat mainīt. Kad pārējie ceļi ir izrādījušies neveiksmīgi, kas cits atliek kā vienīgi, jūsu vārdiem runājot, pēdējais glābiņš? Tā ir jūsu vaina, ka esam līdz tam nonākuši.
- Mana vaina? Ak tā, atkal jau mana izdabāšanas politika! Šķiet, jums joprojām trūkst izpratnes par sava stāvokļa galvenajām vajadzībām. Mūsu problēmas nebeidzās ar anakreoniešu aizbraukšanu. Tās bija tikai sākušās. Četras Karalistes bija mūsu ienaidnieces vairāk nekā jebkad agrāk, jo katra gribēja dabūt kodolenerģiju - un katra vilcinājās mums uzbrukt vienīgi aiz bailēm no pārējām trim. Mēs balansējām uz ļoti asa zobena smailes, un niecīgākā sasvēršanās uz jebkuru pusi... Piemēram, ja viena karaliste kļūst pārāk stipra vai ari divas karalistes nodibina koalīciju... Vai jūs mani saprotat?
- Bez šaubām. Tas bija laiks, kad jāsāk vispārēja gatavošanās karam.
- Tieši otrādi. Tas bija laiks, kad jāsāk vispārēja kara atvairīšana. Es izspēlēju visas karalistes citu pret citu. Palīdzēju katrai pēc kārtas. Piedāvāju viņiem zinātni, tirdzniecību, izglītību, zinātnisko medicīnu. Panācu, lai Termina plaukstošā pasaule viņiem būtu vērtīgāka nekā militārs ieguvums. Tas veiksmīgi darbojās trīsdesmit gadus.
- Jā, bet jūs bijāt spiests izgreznot šis zinātniskās veltes ar atbaidošu klaunādi. Tā ir kļuvusi pa pusei reliģija, pa pusei tukša ākstība. Jūs esat ieviesis priesteru hierarhiju un komplicētus, bezjēdzīgus rituālus.
Hardins sarauca pieri. - Un kas par to? Es neredzu, kāds tam vispār sakars ar mūsu apspriežamo jautājumu. Vispirms es šo ceļu uzsāku tāpēc, ka barbari mūsu zinātni uzlūkoja gandrīz vai par maģisku peste-ļošanu, un uz tāda pamata bija vieglāk panākt, lai viņi to pieņemtu. Priesteru kārta izveidoja sevi pati, un, ja mēs tai palīdzam pastāvēt, mēs vienkārši ievērojam mazākās pretestības virzienu. Tas ir nenozīmīgs bla-kusapstāklis.
- Bet šie priesteri pārvalda spēkstacijas. Tas nav nenozīmīgs blakusapstāklis.
- Taisnība, taču apmācījuši viņus esam mēs. Viņu zināšanas par iekārtām un darbarīkiem ir tīri empīriskas, un viņi cieši tic atbaidošajai klaunādei, kas viņus aptver.
- Un, ja kāds izlauzīsies šai klaunādei cauri un būs pietiekami attapīgs, lai atmestu empīrismu, - kas liegs viņam apgūt īstenās metodes un pārdot tās izdevīgākajam pircējam? Kādu vērtību tad karalistes mūsos vairs redzēs?