- Interesanti! - Mērs pacēla rokas pie kakla un piepeši teica: - Pastāsti par stāvokli uz Anakreona!
Sūtnis sarauca pieri un izņēma cigāru no mutes. Ar nepatiku nopētījis, viņš to nolika malā. - Stāvoklis ir diezgan nelāgs.
- Citādi jau tu nebūtu šeit.
- Droši vien. Situācija ir tāda. Ietekmīgākais cilvēks uz Anakreona ir princis reģents Vjenniss. Viņš ir karaļa Lepolda tēvocis.
- Es zinu. Bet Lepolds nākamgad kļūs pilngadīgs, vai ne? Man šķiet, viņam februārī būs sešpadsmit gadu.
- Jā. - Pēc klusuma brīža sūtnis sāji piebilda: - Ja viņš līdz tam nodzīvos. Karaļa tēvs nomira aizdomīgos apstākļos. Medību laikā krūtīs trāpīja lode. To atzina par nelaimes gadījumu.
- Hm... Šķiet, es atceros Vjennisu no tās reizes, kad biju aizbraucis uz Anakreonu un mēs viņus patriecām no Termina. Tas bija pirms tava laika. Jāpadomā... Liekas, viņš bija tumsnējs jauneklis melniem matiem un mazliet šķielēja ar labo aci. Un viņam bija jocīgs deguna izliekums.
- Tas pats jau ir. Šķielēšana un deguns nav mainījušies, bet mati tagad ir sirmi. Viņš spēlē netīru spēli. Par laimi, viņš ir izcilākais nejēga uz planētas. Turklāt iedomājas, ka ir slīpēts kā velns, un tas viņa muļķību padara vēl caurredzamāku.
- Tā parasti notiek.
- Viņš domā, ka pārsist olu vislabāk var ar kodolsprādzienu. Padomā, kādu nodokli viņš gribēja uzlikt Tempļa īpašumiem pirms diviem gadiem, tūlīt pēc vecā karaļa nāves! Vai atceries?
Hardins domīgi pamāja ar galvu un pasmaidīja. - Priesteri toreiz sacēla brēku.
- Tādu, ko varēja dzirdēt līdz pat Lukrēcai. Kopš tā laika viņš ir bijis piesardzīgāks darīšanās ar priesteriem, bet joprojām rīkojas skarbi. Savā ziņā tā mums ir neveiksme; viņam piemīt neierobežota pašapziņa.
- Droši vien tā ir pārmērīga mazvērtības kompleksa kompensācija. Kā zināms, jaunākajiem karaļdēliem tas ir raksturīgi.
- Bet rezultāts ir viens un tas pats. Viņš ar putām uz lūpām tiecas uzbrukt Fondam. Pat necenšas to noslēpt. Un, ja runa ir par bruņojumu, viņš ir spējīgs to izdarīt.
Vecais karalis izveidoja lielisku floti, un Vjenniss pēdējos divus gadus nav gulējis uz ausīm. Patiesībā iecerētais nodoklis Tempļa īpašumiem bija domāts bruņošanās paplašināšanai, un, kad tas izkrita cauri, viņš divreiz pacēla ienākumu nodokli.
- Vai pret to bija protesti?
- Nekā nopietna nebija. Katrā karalistes dievkalpojumā nedēļām ilgi tika sludināta paklausība ieceltajai varai. Nevar gan sacīt, ka Vjenniss par to būtu izrādījis pateicību.
- Labi. Galvenajos vilcienos man viss ir skaidrs. Tagad stāsti, kas noticis!
- Pirms divām nedēļām Anakreona tirdzniecības kuģis uzdūrās pamestam vecās impēriskās kosmoflotes karakuģim. Pēc visa spriežot, tas bija dreifējis kosmosā vismaz trīs gadsimtus.
Hardina acīs iedzirkstījās intereses uguntiņas. Viņš izslējās krēslā taisnāk. - Jā, par to es esmu dzirdējis. Navigācijas valde atsūtīja man lūgumu nodot šo kuģi viņu rīcībā izpētes nolūkos. Cik saprotu, tas ir labā stāvoklī.
- Pārāk labā stāvoklī, es teiktu, - Verisofs sausi atbildēja. - Kad Vjenniss pagājušajā nedēļā saņēma tavu priekšlikumu nodot šo kuģi Fondam, viņš gandrīz dabūja trieku.
- Viņš vēl nav atbildējis.
- Un neatbildēs arī vai atbildēs tikai ar šaujamieročiem. Vismaz tā viņš domā. Redzi, viņš atnāca pie manis todien, kad es aizbraucu no Anakreona, un izteica lūgumu, lai Fonds savedot šo karakuģi kaujas kārtībā un nododot to Anakreona flotei. Tam velnam pietika nekaunības pateikt, ka tava pagājušās nedēļas vēstule liecinot par Fonda plānu uzbrukt Anakreonam. Viņš paziņoja, ka atteikums remontēt kuģi apstiprināšot viņa aizdomas, un lika saprast, ka būšot spiests spert soļus Anakreona aizsardzībai. Tie ir viņa vārdi. Būšot spiests! Un tāpēc es esmu šeit.
Hardins iecietīgi pasmējās.
Verisofs pasmaidīja un turpināja: - Protams, viņš paredz atteikumu, un tas, viņaprāt, būtu teicams iegansts tūlītējam uzbrukumam.
- To es saprotu, Verisof. Labi, mūsu rīcībā ir vismaz seši mēneši, tāpēc liksim kuģi saremontēt un nogādāt viņam kopā ar maniem sveicieniem. Dosim tam Vjenni-sam vārdu par apliecinājumu mūsu cieņai un mīlestībai.
Viņš atkal iesmējās.
Un Verisofs atkal atbildēja ar tikko jaušamu smaidu: - Laikam jau tas ir loģisks solis, Hardin... bet mani tomēr māc raizes.
- Par ko?
- Tas ir izcils kuģis! Tajos laikos cilvēki prata būvēt. Tā kubatūra ir divreiz lielāka nekā visai Anakreona flotei. Tam ir kodolblasteri, kas spēj saspridzināt veselu planētu, un vairogs, kas aizsargā pret Q-staru, neradot radiāciju. Izklausās pārāk iespaidīgi, Hardin...
- Tas ir virspusējs spriedums, Verisof, virspusējs spriedums. Mēs abi zinām, ka ar saviem pašreizējiem ieročiem viņš bez pūlēm var uzvarēt Terminu krietni agrāk, nekā mēs paspētu savest karakuģi kārtībā paši savām vajadzībām. Tad kāda tam nozīme, ja mēs viņam uzdāvinām vēl arī to? Tu taču zini, ka līdz īstam karam tas nenovedīs.
- Laikam jau taisnība. Jā. - Sūtnis paskatījās uz viņu. - Bet, Hardin...
- Nu? Kāpēc tu apklusi? Turpini!
- Es zinu, ka tas nav mans lauciņš. Bet nupat es izlasīju šo te. - Viņš uzlika uz rakstāmgalda “Žurnālu” un norādīja uz pirmo lappusi. - Ko tas viss nozīmē?
Hardins nevērīgi paskatījās uz rakstu. - “Grupa padomnieku veido jaunu politisko partiju.”
- Tā tur rakstīts. - Verisofs nemierīgi sagrozījās. - Zinu, ka tu esi ciešāk saistīts ar iekšlietām nekā es, bet viņi tev uzbrūk tik pamatīgi, ka tas vairs nav tālu no fiziskas vardarbības. Cik stipri ir šie cilvēki?
- Ellīgi stipri. Pēc nākamajām vēlēšanām viņi droši vien kontrolēs Padomi.
- Un nevis pirms tām? - Verisofs iesāņus paskatījās uz mēru. - Pastāv dažādi ceļi, kā iegūt kontroli arī ārpus vēlēšanām.
- Vai tu uzskati mani par Vjennisu?
- Nē. Bet kuģa remonts prasīs vairākus mēnešus, un pēc tam uzbrukums būs nenovēršams. Mūsu padošanos uzskatīs par nožēlojama vājuma zīmi, un Impērijas karakuģa papildinājums divkāršos Vjennisa flotes spēku. Viņš uzbruks, tas ir skaidrs kā diena! Kāpēc vajag riskēt? Dari vienu no diviem! Vai nu atklāj Padomei savus stratēģiskos nodomus, vai arī piespied Anakreonu rīkoties tūlīt!
Hardins sarauca pieri. - Rīkoties tūlīt? Pirms iestājusies krīze? Tieši to es nepavisam nedrīkstu darīt. Tu taču zini, ka pastāv Hari Seldons un viņa Plāns.
Brīdi vilcinājies, Verisofs norūca: - Tātad tu esi pilnīgi pārliecināts, ka Plāns tiešām pastāv?
- Diez vai par to var šaubīties. - Atbilde skanēja saspringti. - Es biju klāt Laika Velves atvēršanā, un Sel-dona ieraksts toreiz visu pateica nepārprotami skaidri.
- To es neapstrīdu, Hardin. Tomēr es nesaprotu, kā iespējams paredzēt vēstures gaitu tūkstoš gadu nākotnē! Varbūt Seldons pārvērtēja savas spējas. - Viņš mazliet saminstinājās, redzēdams Hardina ironisko smaidu, un piebilda: - Nūjā, es neesmu psihologs.
- Tieši tā. Mēs neviens neesam psihologi. Bet jaunībā es apguvu dažas pamatzināšanas - pietiekami daudz, lai aptvertu, ko psiholoģija spēj, kaut ari pats neprotu izmantot šīs spējas. Nav nekādu šaubu, ka Seldons darīja tieši to, ko apgalvoja. Fonds, kā viņš teica, tika nodibināts kā zinātnisks patvērums, kā līdzeklis, kas ļautu saglabāt mirstošās Impērijas zinātni un kultūru turpmākajos barbarisma gadsimtos, kuri ir jau sākušies, un beigu beigās pārradīt to no jauna nākamajā Impērijā.