- Tiktāl viss tiešām bija skaidrs.
- Protams, bet tur nebija tikai viņa vārds pret manējo. Saproti, Ferls nekad nebija dzirdējis par mikro-videokameru vai iztēlojies kaut ko tamlīdzīgu.
Gorovs spēji iesmējās.
- Tieši tā! - Pojecs teica. - Viņam bija virsroka. Es pazemīgi pieņēmu viņa teikto. Bet, kad ar nopērta suņa izskatu uzstādīju viņam transmutatoru, es tajā ievietoju videokameru, ko nākamajā dienā, pārbaudot ierīci, izņēmu ārā. Biju ieguvis teicamu ierakstu no Ferla sanctum sanctorum, no viņa svētākās vietas, kurā viņš pats, nabaga Ferls, ar pilnu jaudu darbina transmutatoru un ķērc par pirmo zelta gabalu ar tādu sajūsmu kā par paša izdētu olu.
- Vai tu parādīji viņam rezultātu?
- Pēc divām dienām. Tas nabaga nelga nekad mūžā nebija redzējis trīsdimensiju krāsu un skaņu attēlus. Viņš apgalvo, ka neesot māņticīgs, bet es nudien pirmo reizi redzēju pieaugušu vīrieti ar tik pārbiedētu ģīmi, tici vai ne! Kad es paskaidroju, ka esmu uzstādījis pilsētas skvērā kameru, kas ieslēgsies dienas vidū, un to skatīsies miljoniem fanātisku askoniešu, kuri pēc tam viņu saraustīs gabalos, viņš acumirklī sabruka man pie kājām un trīcēja kā galerts. Viņš bija gatavs slēgt jebkādu darījumu, ko es vēlētos.
- Un tā bija patiesība? - Gorova balsī skanēja apslāpēti smiekli. - Tas ir, vai tu tiešām biji uzstādījis kameru pilsētas skvērā?
- Nē, bet tas nav svarīgi. Viņš piekrita darījumam. Nopirka visas ierīces, kādas man bija, un visas ierīces, kādas bija tev, par tādu daudzumu alvas, kādu mēs spēsim aizvest. Tajā brīdī viņš ticēja, ka es esmu visvarens. Līgums ir noslēgts rakstiski, un tu dabūsi savu eksemplāru, pirms mēs dosimies lejā. Tas būs vēl viens nodrošinājums - katram gadījumam.
- Bet tu sadragāji viņa ego! - Gorovs teica. - Vai viņš tās ierīces izmantos?
- Kāpēc ne? Tā viņam ir vienīgā iespēja atgūt zaudējumus, un, ja viņš ar tām nopelnīs, gan tad sadziedi-nās savu lepnumu. Un viņš būs nākamais Dižais Meistars - turklāt pats izdevīgākais no mūsu viedokļa.
- Jā, - Gorovs novilka, - tas bija labs darījums. Tomēr jāteic, ka tavi tirgošanās paņēmieni ir visai apšaubāmi. Nav nekāds brīnums, ka tevi izmeta no semināra. Vai tev tiešām nav nekādu morāles principu?
- Kas cits man atlika? - Ponjecs vienaldzīgi atjautāja. - Vai tu zini, ko Salvors Hardins ir teicis par morāles principiem?
V DAĻA. KOMERCPRINČI
Tirgotāji - ... Psihovēstures likumu nenovēršamības kārtā Fonda ekonomiskā kontrole auga arvien lielāka. Tirgotāji kļuva bagāti, un līdzi bagātībai nāca vara. ...
Cilvēki reizēm aizmirst, ka Hobers Mal-lovs sāka dzīves gaitas kā parasts tirgotājs. Taču tie nekad neaizmirst, ka dzīves beigās viņš bija pirmais Komercprincis. ...
GALAKTIKAS ENCIKLOPĒDIJA
1.
Jorans Sāts sakļāva kopā rūpīgi manikirēto pirkstu galus un teica: - Kaut kāda dīvaina mikla! Patiesībā -tikai tam jāpaliek visstingrākajā slepenībā - tas varētu nozīmēt vēl vienu Hari Seldona krīzi.
Pretī sēdošais vīrietis sataustīja īsās Smirno žaketes kabatā cigareti. - Nu, nezinu gan, Sat. Politiķi neizbēgami sāk klaigāt par “Seldona krīzi” katrā mēra priekšvēlēšanu kampaņā.
Sāts tikko manāmi pasmaidīja. - Es nerīkoju kampaņu, Mallov. Mēs esam sastapušies ar kodolieročiem un nezinām, no kurienes tie nāk.
Hobers Mallovs, Smirno planētas Meistartirgonis, rāmi, gandrīz vienaldzīgi aizsmēķēja cigareti. - Turpini! Ja gribi vēl kaut ko teikt, dari to tūlīt! - Mallovs nekad neatļāvās tādu aplamību kā pārliecīga laipnība pret Fonda cilvēku. Ari Citzemietis būdams, cilvēks vispirmām kārtām ir un paliek cilvēks.
Sāts pastiepa roku pret trīsdimensiju zvaigžņu karti uz galda. Viņš noregulēja kontrolpogas, un puduris, ko veidoja apmēram pusducis zvaigžņu sistēmu, iekvēlojās sarkanā krāsā.
- Tā ir Korellas Republika, - viņš klusi teica.
Tirgotājs pamāja ar galvu. - Es esmu tur bijis. Atbaidošs kakts! Var jau saukt to par Republiku, bet Kom-dora amatā tur katrreiz ievēlē kādu no Argo ģimenes.
Un, ja kādam tas nepatīk, tad ar viņu kaut kas notiek. -Viņš savilka lūpas un atkārtoja: - Es esmu tur bijis.
- Bet tu esi no turienes atgriezies, un vienmēr tā nenotiek. Pagājušajā gadā Republikas teritorijā pazuda trīs tirdzniecības kuģi, kuriem Konvencijas bija garantējušas neaizskaramību. Un šie kuģi bija aprīkoti ar visiem parastajiem kodolieročiem un spēka lauku aiz-sardzībām.
- Kādas bija pēdējās ziņas no šiem kuģiem?
- Kārtējie raporti. Vairāk nekā.
- Ko par to saka Korella?
Sata acis iezibējās izsmejošas dzirkstis. - Neviens viņiem negrasās jautāt. Fonda spēcīgākais ierocis visā Perifērijā ir varas reputācija. Vai tu domā, ka mēs atļausimies pazaudēt trīs kuģus un vienkārši jautāt?
- Nu tad saki skaidri, ko tu gribi no manisl
Jorans Sāts nemēdza tērēt laiku tādai greznībai kā
aizkaitinājums. Būdams mēra sekretārs, viņš bija atvairījis opozīcijas padomniekus, darba meklētājus, reformatorus un ekscentriskus nejēgas, kuri apgalvoja, ka esot pilnībā izdibinājuši Hari Seldona pareģoto nākotnes vēstures gaitu. Cilvēku ar tādu rūdījumu nebija tik viegli izsist no sliedēm.
Viņš nosvērti sacīja: - Drīz pateikšu. Redzi, ja vienā un tajā pašā gadā un vienā un tajā pašā teritorijā pazūd trīs kuģi, tā nevar būt nejaušība, un kodolspēku iespējams uzvarēt vienīgi ar lielāku kodolspēku. Rodas dabisks jautājums: ja Korellai ir kodolieroči, no kurienes tā tos saņem?
- Un no kurienes tad saņem?
- Pastāv divas iespējas. Vai nu korellieši ir radījuši tos paši...
- Apšaubāms minējums!
- Ļoti apšaubāms. Bet otra iespēja ir tāda, ka mēs esam sastapušies ar nodevību.
- Tu tā domā? - Mallova balss skanēja ledaini.
Sekretārs rāmi atbildēja: - Tāda iespēja nebūt nav
pārdabiska. Kopš Četras Karalistes pieņēma Fonda Konvenciju, mums ir bijis jāsastopas ar ievērojamiem disidentu grupējumiem ikvienā valstī. Katrai agrākajai karalistei ir savi amatu pretendenti un bijušie augstmaņi, kuri pat necenšas tēlot mīlestību pret Fondu. Varbūt daži no tiem ir aktivizējušies.
Mallova sejā parādījās vienmērīgs sārtums. - Saprotu. Vai tu gribi kaut ko sacīt man? Es esmu smir-nietis.
- Zinu. Tu esi smirnietis, dzimis Smirno, vienā no agrākajām Četrām Karalistēm. Fonda cilvēks tu esi tikai izglītības pēc. Izcelsmes ziņā tu esi Citzemietis, ārzemnieks. Nav šaubu, ka tavs vectēvs bija barons, kad notika kari ar Anakreonu un Lorisu, un nav šaubu, ka tavai ģimenei atņēma īpašumus, kad Šefs Sermaks veica zemes pārdalīšanu.
- Nē, pie Melnā Visuma, nē! Mans vectēvs bija necilas kārtas kosmosa lidotāja dēls, kurš nomira, par nožēlojamu algu kraudams ogles, pirms Fonds ieguva varu. Man nav nekāda iemesla cildināt veco režīmu. Bet es esmu dzimis Smirno un, Galaktikas vārdā, nekaunos ne no Smirno, ne no smirniešiem! Tavi viltīgie mājieni par nodevību neiedzīs mani panikā, un es tāpēc nesākšu sie-kalaini pielabināties Fondam. Un tu manis pēc vari izteikt pavēles vai mētāt apvainojumus, man gluži vienalga!
- Mans krietnais Tirgoņmeistar, man ne mazākā mērā nerūp, vai tavs vectēvs ir bijis Smirno karalis vai plikākais nabags uz planētas! To pantiņu par tavu dzimšanu un izcelsmi es noskaitīju tieši tāpēc, lai parādītu, ka mani tas neinteresē. Acīmredzot tu nesaprati. Atgriezīsimies, kur bijām! Tu esi smirnietis. Tu pazīsti Citzemiešus. Un tu esi arī tirgotājs, turklāt viens no labākajiem. Tu esi bijis Korellā un pazīsti korelliešus. Un tieši turp tev būs jādodas.