- Un kā tu to zini?
- Tāpēc, ka... nav svarīgi. - Tvers pikti atmeta ar roku. - Tā vienkārši ir! Rīcības partija irst pa visām
vīlēm, un mēs tūlīt pat varam to likvidēt ar tiešu prasību pēc tirgotāju līdztiesības vai, pareizāk sakot, pēc demokrātijas principa: par un pret.
Mallovs atlaidās dziļāk krēslā, pētīdams savus masīvos pirkstus. - Hmm... Atvaino, Tver! Es nākamajā nedēļā braucu prom biznesa darīšanās. Tev vajadzēs atrast kādu citu.
Tvers pārsteigts raudzījās viņā. - Biznesa darīšanās? Kas tās par darīšanām?
- Augstākā līmenī slepenas. Trīskārša prioritāte. Un tā tālāk, pats saproti. Man bija saruna ar mēra personīgo sekretāru.
- Ar to mūdzi Sātu? - Džaims Tvers aizsvilās. - Tas ir triks! Tas sasodītais tips grib tikt no tevis vaļā! Paklausies, Mallov...
- Nomierinies! - Mallovs uzlika plaukstu uz viņa sažņaugtās dūres. - Beidz trakot! Ja tas ir triks, tad es agri vai vēlu atgriezīšos un nokārtošu rēķinus. Bet, ja tā nav, tad tavs mūdzis Sāts dara labu mums. Paklausies, tuvojas Seldona krīze!
Mallovs gaidīja sarunu biedra reakciju, taču tādas nebija. Tvers tikai raudzījās viņā platām acīm. - Kas tā par Seldona krīzi?
- Ak, žēlīgā Galaktika! - Mallovs saniknots izgrūda, juzdamies nepatīkami pārsteigts. - Ko tu, ellē ratā, darīji, kad gāji skolā? Kā tu vispār vari uzdot tik idiotisku jautājumu?
Vecākais vīrietis sarauca pieri. - Vai tu varētu paskaidrot...?
Labu brīdi valdīja klusums. Tad Mallova vaibsti izlīdzinājās un viņš lēni sacīja: - Labi, es paskaidrošu. Kad Galaktikas Impērija sāka sairt un Galaktikas tālākās
nomales atkrita barbarismā un nošķīrās atsevišķi, Hari Seldons un viņa psihologu grupa vispārējā jucekli izveidoja koloniju, šo te Fondu, lai mēs varētu saglabāt mākslu, zinātni un tehnoloģiju un veidotu Otrās Impērijas kodolu.
- Ak jā, jā...
- Es vēl neesmu beidzis, - tirgotājs ledaini noteica. - Fonda turpmākā dzīve tika izplānota saskaņā ar psi-hovēstures zinātni un pēc tam attīstīta augstā līmenī, vienlaikus radot apstākļus, lai ik pa laikam iestātos krīzes, kas piespiestu mūs pēc iespējas straujāk iet pretī nākotnes Impērijai. Katra krīze, katra Seldona krīze, iezīmē mūsu vēsturē konkrētu laikmetu. Pašlaik mēs tuvojamies tādam pavērsienam - mūsu trešajai krīzei.
Tvers paraustīja plecus. - Laikam jau skolā par to stāstīja, bet tas bija ļoti sen. Mani skolas gadi ir tālākā pagātnē nekā tavējie.
- Acīmredzot tā ir. Labi, aizmirsti! Svarīgi ir tas, ka mani sūta projām šis krīzes tuvošanās bridi. Nav iespējams uzminēt, kāds būs mans stāvoklis atgriežoties, un Padomes vēlēšanas notiek katru gadu.
Tvers vērīgi ieskatījās viņā. - Vai tu esi kaut kam uz pēdām?
-Nē.
- Vai tev ir konkrēti plāni?
- Pilnīgi nekādu.
- Bet...
- Nav nekāda “bet”. Hardins reiz teica: “Lai gūtu panākumus, ar plānošanu nepietiek. Jābūt gatavam arī improvizēt.” Es improvizēšu.
Tvers nenoteikti pakratīja galvu, un abi piecēlās kājās, lūkodamies viens otrā.
Piepeši, bet pavisam lietišķi Mallovs teica: - Paklau, kā būtu, ja tu brauktu kopā ar mani? Nerādi tik apstulbušu seju, mīļo cilvēk! Tu taču biji tirgotājs, pirms nolēmi, ka interesantāk ir nodarboties ar politiku. Vismaz tā es esmu dzirdējis.
- Kurp tu brauksi? Pastāsti kaut vai to!
- Uz Vasalijas Aizas pusi. Konkrētāk nevaru paskaidrot, iekams neesam izlidojuši Visumā. Nu, ko tu saki?
- Varbūt Sāts nospriedis, ka man jāpaliek tur, kur viņš mani var paturēt acis.
- Diezin vai. Ja viņš grib tikt vaļā no manis, kāpēc lai negribētu tikt vaļā arī no tevis? Turklāt neviens tirgotājs nedosies Visumā, ja nevarēs izvēlēties pats savu komandu. Es ņemu līdzi, ko gribu.
Vecākā vīrieša acis iezibējās dīvaina dzirksts. - Lai notiek! Es braukšu. - Viņš pastiepa roku. - Tas būs mans pirmais ceļojums pēdējo trīs gadu laikā.
Mallovs satvēra un paspieda viņa plaukstu. - Labi! Lieliski! Un tagad man jāiet savākt savus puišus. Tu taču zini, kur atrodas “Tālās Zvaigznes” piestātne, vai ne? Rīt esi tur. Uz redzēšanos!
4.
Korella bija vēsturē itin bieži sastopama parādība: republika, kuras valdniekam ir pilnīgi visas absolūta monarha īpašības, izņemot vienīgi oficiālo titulu. Tāpēc uz šīs planētas valdīja visparastākais despotisms, ko neierobežoja pat tās divas pieticīgās ietekmes, kuras pastāv likumīgās monarhijās un kuras mēdz dēvēt par karalisko godu un galma etiķeti.
Materiālā ziņā šīs pasaules labklājības līmenis bija zems. Galaktikas Impērijas laiki bija pagājuši, un par tiem liecināja vairs tikai mēmi pieminekļi un sagruvušas ēkas. Fonda laiki vēl nebija pienākuši - un Korel-las valdnieks Komdors Aspers Argo, kas bija noteicis stingru tirgotāju kontroli un vēl stingrāku misionāru aizliegumu, bija dzelžaini apņēmies, ka tie nekad arī nepienāks.
Pati kosmososta bija nolaista un panīkusi, un to neizbēgami izjuta arī “Tālās Zvaigznes” komanda. Nožēlojamie angāri vēdīja nožēlojamu gaisotni, un Džaims Tvers īdzīgi dīdījās, īsinādams laiku ar pasjansa spēli.
- Laba vieta tirdzniecībai, - sacīja Mallovs. Viņš rāmi lūkojās ārā pa kuģa logu. Pagaidām par Korellu neko daudz vairāk nevarēja pateikt. Šurpceļš bija pagājis bez piedzīvojumiem. Korelliešu eskadra, kas bija
izlidojusi pretī, lai pārtvertu “Tālo Zvaigzni”, bija vārga un niecīga senā triumfa atblāzma, un tās kuģi izskatījās neveikli un nobružāti.
- Laba vieta tirdzniecībai, - Mallovs atkārtoja. - Šo varētu saukt par neskartu teritoriju.
Džaims Tvers nepacietīgi pacēla galvu un pagrūda kārtis malā. - Pie velna, ko īsti tu domā darīt, Mallov? Komanda kurn, virsnieki raizējas, un es esmu pilnīgā neziņā...
- Neziņā? Par ko?
- Par mūsu stāvokli. Un par tevi. Ko mēs darām?
- Gaidām.
Vecais tirgotājs pietvīka un nicīgi nošņaukājās. - Tu esi pagalam neapdomīgs, Mallov! - viņš norūca. - Ap lidlauku stāv sardze, un virs galvas lido kuģi. Ja nu tie grasās ietriekt mūs zemē?
- Viņu rīcībā ir bijusi nedēļa.
- Varbūt viņi gaida pastiprinājumu. - Tvēra skatiens bija ass un skarbs.
Mallovs strauji apsēdās viņam blakus. - Jā, par to es esmu domājis. Redzi, tas mums uzdod āķīgu mīklu. Pirmkārt, mēs nokļuvām šeit bez sarežģījumiem. Tas tomēr neko var nenozīmēt, jo pagājušajā gadā bez vēsts pazuda tikai trīs kuģi no vairāk nekā trijiem simtiem. Proporcija ir zema. Bet tas var nozīmēt arī to, ka viņiem tikai neliela daļa kuģu ir apgādāti ar kodolenerģiju un viņi neriskē bez vajadzības to atklāt, kamēr tādu kuģu skaits nav pieaudzis. Tomēr tas var nozīmēt arī to, ka viņiem vispār nav kodolenerģijas. Vai varbūt ir, un viņi to slēpj, baidīdamies, ka mēs kaut ko zinām. Viena lieta ir terorizēt klejojošus, vāji apbruņotus tirgotāju kuģus.
Cita lieta ir dzīt jokus ar akreditētu Fonda sūtni, jo viņa klātbūtne jau pati par sevi var nozīmēt, ka Fondam ir radušās aizdomas. Saliec to kopā ar...
- Diezgan, Mallov, diezgan! - Tvers pacēla abas rokas. - Galva sāk griezties no tavas runāšanas. Uz ko tu stūrē? Visu to vidusdaļu vari izlaist.
- Tev ir jāsaprot vidusdaļa, citādi tu nesapratīsi neko, Tver. Mēs visi gaidām. Viņi nezina, kas man šeit darāms, un es nezinu, kas viņiem aiz ādas. Tomēr manas pozīcijas ir vājākas, jo es esmu viens, bet viņi ir vesela pasaule - turklāt, iespējams, ar kodolenerģiju. Es nevaru atļauties būt vēl vājāks. Protams, tas ir bīstami. Protams, mūs var ietriekt zemē. Bet to mēs zinājām jau pašā sākumā. Ko vēl mēs varam darīt?