- Šis rīks ir bīstams, - viņš teica, - bet tikpat bīstams var būt arī ripzāģis. Vienkārši vajag turēt pirkstus pienācīgā attālumā.
To teikdams, viņš aši pārvilka instrumenta uzgali pāri tērauda loksnei visā tās garumā, un loksne tūlīt bez trokšņa sadalījās divās daļās.
Klātesošajiem izlauzās vienbalsīgs pārsteiguma sauciens, un Mallovs iesmējās. Viņš paņēma vienu no loksnes pusēm un atspieda to sev pret ceļgalu. - Grieziena dziļumu iespējams precīzi noregulēt līdz collas simtdaļai, un divu collu loksni var pārgriezt tikpat viegli kā šo. Ja biezums ir precīzi noteikts, var nolikt tēraudu uz koka galda un pāršķelt metālu, neieskrā-pējot koku.
Un ik pēc dažiem vārdiem kodolgriezējs sakustējās, un pāri telpai aizlidoja nošķelts tērauda gabals.
- Tā notiek tērauda griešana, - Mallovs teica.
Viņš pasniedza instrumentu atpakaļ. - Vai arī cita iespēja: jums ir ēvele. Vai gribat padarīt loksni plānāku, izlīdzināt kādu negludumu, noņemt rūsu? Skatieties!
No atdalītās tērauda loksnes puses atlēca plāna, caurspīdīga skaida sešu, astoņu un pēc tam divpadsmit collu garumā.
- Vai arī ņemam urbi. Darbojas viens un tas pats princips.
Tagad ap viņiem bija sapulcējies vesels pūlis. Roku veiklības izrāde, burvju mākslinieka priekšnesums, vodeviļa - tas viss bija apvienojies intensīvā tirgošanās mākslā. Komdors Aspers grozīja pirkstos tērauda strēmeles. Augsti valdības ierēdņi stiepās cits citam pār plecu un sačukstējās, bet Mallovs tikmēr ar kodolurbja pieskārieniem sita precīzus, glīti apaļus caurumus collu biezā rūdītā tēraudā.
- Vēl tikai viens demonstrējums. Lai kāds atnes divus īsus caurules gabalus!
Tādas vai citādas nozares godājamais pārvaldnieks vispārējās pacilātības un galvas lauzīšanas karstumā paklausīgi steidzās izpildīt teikto, nevērīgi notraipīdams rokas kā vienkāršs melnstrādnieks.
Mallovs novietoja caurules gabalus stateniski, paņēma dzirkles, ar vienu vēzienu nolīdzināja to galus un saspieda nogludinātās vietas kopā.
Un visu priekšā gulēja viena vesela caurule! Vienlaidu priekšmets bez jebkādiem nelīdzenumiem savienojuma vietā!
Tad Mallovs palūkojās uz skatītājiem un iesāka runāt, taču pēc pirmā vārda sastomīdamies apklusa. Satraukums caururba viņu kā degoša bulta, un pakrūti sāka durstīt asas, ledainas adatas.
Vispārējā jucekļa vidū Komdora personīgā miesas-sardze bija izlauzusies līdz priekšējai rindai, un Mallovs pirmoreiz atradās pietiekami tuvu, lai sīkāk nopētītu tās nepazīstamos ieročus.
Tie bija kodolieroči! Kļūdīties viņš nevarēja: parastais ierocis nevar būt ar tādu stobru. Tomēr tas nebija pats svarīgākais. Tas vispār nebija svarīgi.
Uz ieroču laidēm, dziļi iegravēta apbružātā zeltījuma virskārtā, bija redzama kosmosa kuģa un saules emblēma!
Tā pati kosmosa kuģa un saules emblēma, kas rotāja ikvienu biezo sējumu Fonda iecerētajai un uzsāktajai, bet vēl nepabeigtajai Enciklopēdijai. Tā pati kosmosa kuģa un saules emblēma, kas neskaitāmus gadus bija mirdzējusi uz Galaktikas Impērijas karoga.
Mallovs runāja, mehāniski raidīdams vārdus cauri un apkārt satraukto domu virpulim. - Pārbaudiet šo cauruli! Tas ir viens vesels priekšmets. Protams, tas nav ideāls: savienošanas process nav jāveic ar rokām.
Turpmāki burvju triki vairs nebija vajadzīgi. Darbs bija padarīts. Mallovs bija beidzis. Viņš bija panācis to, ko vēlējies. Tagad viņš domās redzēja tikai vienu. Zelta lodi ar tradicionālajiem stariem un ieslīpo, cigāram līdzīgo apveidu, kas attēloja kosmosa kuģi.
Impērijas kosmosa kuģa un saules emblēma!
Impērija! Iespaidīgais vārds! Kaut gan pagājuši simt piecdesmit gadi, kaut kur Galaktikas dziļumos joprojām pastāvēja Impērija. Un tā atkal pletās plašumā, tuvodamās Perifērijai.
Mallovs smaidīja.
9.
Kad “Tālā Zvaigzne” divas dienas bija ceļojusi pa kosmosu, Hobers Mallovs savās privātajās istabās pasniedza vecākajam leitnantam Drotam aploksni, mikrofilmas rullīti un sudrabotu olveida priekšmetu.
- Tieši pēc stundas, leitnant, jūs kļūsiet par “Tālās Zvaigznes” kapteiņa vietas izpildītāju līdz manam atgriešanās brīdim - vai arī uz visiem laikiem.
Drots sakustējās, gribēdams izslieties miera stājā, bet Mallovs ar pavēlošu žestu viņu apturēja.
- Sēdiet un klausieties! Šajā aploksnē ir norādīta precīza atrašanās vieta planētai, uz kuru jums jādodas. Tur jūs gaidīsiet mani divus mēnešus. Ja Fonds jūs atradīs pirms šo divu mēnešu beigām, mikrofilmā ir mans ceļojuma ziņojums.
Bet, ja pēc diviem mēnešiem es tomēr neatgriežos, -viņa balsī ieskanējās drūma nopietnība, - un ja Fonda kuģi jūs neatrod, dodieties tālāk uz Termina planētu un kā ceļojuma ziņojumu nododiet šo Laika Kapsulu. Vai visu sapratāt? «
- Jā, ser.
- Nevienā brīdī un nevienā gadījumā ne jūs, ne jūsu vīri nedrīkstat papildināt manu oficiālo ziņojumu.
- Un ja mūs izjautā, ser?
- Tad jūs neko nezināt.
- Jā, ser.
Saruna beidzās, un pēc piecdesmit minūtēm no “Tālās Zvaigznes” borta ar vieglu grūdienu atrāvās glābšanas laiva.
10
Unums Barrs bija vecs virs - pārāk vecs, lai justu bailes. Kopš pēdējiem nemieriem viņš bija viens dzīvojis attālā nomalē kopā ar grāmatām, kuras bija izdevies paglābt no drupām. Viņam nepiederēja nekas tāds, ko būtu jābaidās zaudēt; katrā ziņā tā nebija viņa atlikusī dzīves daļa, tāpēc viņš lūkojās pretī svešajam ienācējam bez mazākā izbīļa.
- Jūsu durvis bija vaļā, - svešinieks paskaidroja.
Viņš runāja ar aprautu, skarbu akcentu, un Barra
skatienam nepalika nemanīts savādais zilgana tērauda ierocis pie viņa sāniem. Mazās istabiņas puskrēslā Barrs redzēja ap vīrieti mirgojam spēka aizsarglauku.
Barrs gurdi atbildēja: - Man nav iemesla turēt tās ciet. Vai jūs kaut ko vēlaties?
- Jā. - Svešais palika stāvam istabas vidū. Viņš bija garš un plecīgs vīrietis. - Jūsu māja ir vienīgā šajā apkārtnē.
- Šī ir neapdzīvota vieta, - Barrs piekrita, - bet tālāk uz austrumiem ir neliela pilsēta. Varu parādīt ceļu.
- Brītiņu vēlāk. Vai drīkstu apsēsties?
- Ja vien krēsls jūs noturēs, - vecais vīrs nopietni atbildēja. Arī krēsli bija veci. Paliekas no labākiem laikiem.
- Mani sauc Hobers Mallovs, - svešinieks teica. - Es nāku no tālas provinces.
Barrs pamāja ar galvu un pasmaidīja. - Jūsu mēle man to pateica jau pirmajā brīdī. Es esmu Onums Barrs no Sivennas. Kādreizējais Impērijas patricietis.
- Tātad šī tiešām ir Sivenna. Manā rīcībā bija tikai vecas kartes.
- Laikam patiešām vecas, ja neuzrāda precīzu zvaigžņu novietojumu.
Barrs sēdēja pavisam nekustīgi, bet svešā skatiens aizklīda sapņainā nekurienē. Vecais vīrs ievēroja, ka atnācēju vairs neieskauj kodolspēka aizsarglauks, un bezkaislīgi secināja, ka viņš acīmredzot vairs neizraisa svešiniekos bailes - un, labi vai slikti, neizraisa tās arī viņa ienaidniekos.
- Mana māja ir nabadzīga, un mani krājumi ir pieticīgi, - viņš teica. - Varu ar jums dalīties šajā mazumiņā, ja vien jūsu māga pacieš melnu maizi un kaltētu kukurūzu.
Mallovs papurināja galvu. - Nē, es esmu paēdis un nevaru ilgi kavēties. Man vajadzīgs tikai padoms, kā nokļūt līdz valdības centram.
- Tas ir pavisam vienkārši un neko man, tukšiniekam, neatņem. Vai jūs domājat planētas galvaspilsētu vai Impērijas Sektora galvaspilsētu?
Atnācēja acis savilkās šaurāk. - Vai tad tas nav viens un tas pats? Šī taču ir Sivenna, vai ne?