- Jā, es zinu! - arī Mallovs pacēla balsi. - Bet kas notiktu ar ģeneratoru? Vai jūs to varētu salabot?
- Ser! - tehnorēdņa balss pārtapa kliedzienā. - Jūs esat saņēmis godīgu samaksu! Jūs dabūjāt to, ko gribējāt! Tagad pazūdiet! Es jums neko neesmu parādā!
Mallovs ar mākslotu bijību paklanījās un izgāja pa durvīm.
Pēc divām dienām viņš atgriezās uz “Tālās Zvaigznes”, kas gaidīja, lai nogādātu viņu atpakaļ uz Termina planētas.
Un pēc divām dienām tehnorēdņa aizsarglauks nodzisa un, par spīti galvas lauzīšanai un lāstiem, nekad vairs neatguva mirdzumu.
13.
Gandrīz pirmo reizi sešu mēnešu laikā Mallovs ļāvās atslābinošai atpūtai. Līdz pusei izģērbies, viņš gulēja uz muguras savas jaunās mājas saules istabā, atmetis atpakaļ masīvās, brūnās rokas, un spēcīgie muskuļi zem ādas ritmiski savilkās un atlaidās.
Līdzās sēdošais vīrietis ielika Mallovam zobos cigāru un to aizdedzināja. Nokodis galu pats savam cigāram, viņš teica: - Tu izskaties pārstrādājies! Varbūt tev vajadzīga ilgāka atpūta.
- Varbūt tev taisnība, Džael, bet es labprātāk atpūstos Padomes krēslā. Jo es dabūšu to krēslu un tu man palīdzēsi!
Ankors Džaels savilka uzacis. - Kā es vispār iepinos šajā lietā? - viņš novilka.
- Skaidrs, kā! Pirmkārt, tu esi rūdīts politiķis. Otrkārt, tevi no ministra sēdekļa izmeta Jorans Sāts, tas pats virs, kurš labprātāk zaudētu acis nekā redzētu mani Padomē. Tu diez ko netici manām izredzēm, vai ne?
- Diez ko neticu vis! - bijušais izglītības ministrs apstiprināja. - Tu esi smirnietis.
- Tas nav likumīgs šķērslis. Man ir pamata izglītība.
- Nu, beidz! No kura laika aizspriedumiem pastāv citi likumi kā vienīgi savējie? Pastāsti labāk par savu cilvēku, par to Džaimu Tveru! Ko saka viņš?
- Viņš jau gandrīz pirms gada sāka runāt par manu iebīdlšanu Padomē, - Mallovs bezrūpīgi atbildēja, - bet es ar viņu vairs nerēķinos. Viņš tikpat to nebūtu dabūjis gatavu. Tam vīram trūkst dziļuma. Viņš ir skaļš un valdonīgs, bet tā ir tikai āriene bez nopietnas vērtības. Es gatavojos veikt īstu apvērsumu. Man esi vajadzīgs tu.
- Jorans Sāts ir visgudrākais politiķis uz planētas, un viņš būs tavs pretinieks. Es nedomāju, ka pratīšu pārspēt viņu viltībā. Un ņem vērā, ka viņš cīnās nežēlīgi un izmanto netīrus trikus.
- Man ir nauda.
- Tā, protams, palīdz. Bet, lai uzpirktu aizspriedumus, vajadzīgs daudz naudas. Vai to tu saproti, nicināmais smirnieti?
- Man tās būs daudz.
- Nu labi, es padomāšu. Tikai pēc tam neiedomājies līst pie manis uz visām četrām un smilkstēt, ka esmu tevi samusinājis! Bet kas tad tas?
Mallova lūpu kaktiņi savilkās lejup. - Šķiet, ka pats Jorans Sāts! - viņš atbildēja. - Atnācis agri, un es par to nebrīnos. Esmu vairījies no viņa veselu mēnesi. Paklau, Džael, ieej blakusistabā un ieslēdz noklausīšanos, tikai noregulē to klusi! Es gribu, lai tu dzirdi mūsu sarunu.
Ar kailo pēdu pabīdījis Padomes locekli uz durvju pusi, viņš uztrausās kājās un uzvilka zīda halātu. Mākslīgā saules gaisma nobālēja līdz ikdienas līmenim.
Istabā stīvi iesoļoja mēra sekretārs, un svinīgi nopietnais virssulainis klusi aizvēra aiz viņa durvis.
Mallovs aizsēja halāta jostu un teica: - Izvēlies krēslu, Sat!
Sāts atļāvās skopu, acumirklīgu smaidu. Krēsls, kuru viņš izvēlējās, bija ērts, taču brīvi atlaisties atzveltnē viņš neatļāvās. Sēdēdams uz malas, Sāts teica: - Ja tu pasacītu savus noteikumus, mēs varētu sākt lietišķu sarunu.
- Kādus noteikumus?
- Tu gribi, lai es saku tev priekšā? Nu labi, tad ko tu, piemēram, darīji Korellā? Tavs ziņojums bija nepilnīgs.
- Es tev to iesniedzu pirms vairākiem mēnešiem. Toreiz tu biji apmierināts.
- Jā, - Sāts domīgi paberzēja pieri ar pirkstu. - Bet kopš tā laika tu esi uzsācis nozīmīgas aktivitātes. Mēs pietiekami daudz zinām par tavu darbošanos, Mal-lov! Mēs precīzi zinām, cik fabriku tu esi atvēris, cik lielā steigā esi to darījis un cik tas tev izmaksājis. Un šī tava pils... - Viņš aplaida apkārt saltu, neatzinīgu skatienu. - Tā tev ir izmaksājusi krietni vairāk par manu gada algu! Un tas ceļš, kuru tu lauz Fonda sabiedrības augstākajos slāņos, ir pamatīgs un dārgs ceļš.
- Skat, kā? Un ko tas liecina, ja neņem vērā to, ka tev ir talantīgi spiegi?
- Tas liecina, ka tev ir nauda, kuras pirms gada tev nebija. Un tas var liecināt vēl šo to - piemēram, to, ka Korellā ir noticis daudz kas tāds, par ko mēs nezinām. No kurienes nāk tava nauda?
- Mans mīļais Sat, tu taču nevari gaidīt, ka es tev to stāstīšu!
- Es to negaidu.
- Tā jau es domāju. Tieši tāpēc es tev to pateikšu. Tā nāk taisnā ceļā no Korellas Komdora dārgumu lādēm.
Sāts samirkšķināja acis.
Mallovs pasmaidīja un turpināja: - Tev par nelaimi, šī nauda ir pilnīgi likumīga. Es esmu Meistartirgonis, un nauda, kuru saņēmu, sākotnējā izskatā bija liels daudzums kaļamās dzelzs un hroma apmaiņā pret rotaslietām, kuras es varēju viņam piegādāt. Atbilstoši standarta līgumam ar Fondu man pienākas piecdesmit procenti no peļņas. Otra puse aiziet valdībai gada beigās, kad visi krietni pilsoņi samaksā savu ienākuma nodokli.
- Tavā ziņojumā nebija minēts neviens tirdzniecības līgums.
- Tur nebija minēts ne tas, ko es todien ēdu brokastīs, ne tas, kā sauc manu kārtējo mīļāko, ne citi apstākļi, kuri neattiecas uz lietu. - Mallova smaids pārtapa dzēlīgā smīnā. - Mani sūtīja uz turieni, lai es, runājot tevis paša vārdiem, turētu acis vaļā. Tās man vienmēr bija vaļā. Tu gribēji noskaidrot, kas noticis ar sagrābtajiem Fonda tirdzniecības kuģiem. Es ne reizes tos neredzēju un neko par tiem nedzirdēju. Tu gribēji uzzināt, vai Korellai ir kodolenerģija. Manā ziņojumā ir rakstīts, ka Komdora privātajai miesassardzei ir kodolblasteri. Citas kodolenerģijas pazīmes es neredzēju. Un blasted, kurus redzēju, ir vecās Impērijas paliekas, tāpēc es neizslēdzu iespēju, ka tās patiesībā ir dekorācijas, kas reāli nedarbojas. Tiktāl es rīkojos saskaņā ar norādījumiem, bet ārpus tā biju un joprojām esmu brīvs cilvēks, kas tiesīgs brīvi rīkoties. Saskaņā ar Fonda likumiem Meistartirgonis drīkst atvērt jaunus tirgus, kad un kur vēlas, un saņemt no tiem likumīgo pusi no peļņas. Kādi tev ir iebildumi? Man tas nav skaidrs.
Sāts apdomīgi pievērsa skatienu sienai un atbildēja, ar grūtībām maskēdams dusmas: - Tirgotāju vispārpieņemtā paraža prasa, lai tie ar savu tirgošanos veicinātu reliģiju.
- Es rīkojos atbilstoši likumam, nevis paražām.
- Ir gadījumi, kad paraža var kļūt par augstāko likumu.
- Tad tev jāvēršas tiesā.
Sāts paskatījās uz viņu ar drūmām acīm, kas šķita ierāvušās dziļāk savos dobumos. - Tu tomēr esi smir-nietis! Izskatās, ka naturalizācija un izglītība nespēj likvidēt sliktu asiņu piejaukumu. Tomēr klausies un mēģini saprast!
Mūsu ideja ir svarīgāka par naudu un tirgiem. Mūsu dižā Hari Seldona zinātne pierāda, ka no mums ir atkarīga nākamā Galaktikas Impērija un mēs nedrīkstam novērsties no ceļa, kurš ved tai pretī. Mūsu reliģija ir vissvarīgākais ierocis šī mērķa sasniegšanai. Ar to mēs pakļāvām savai varai Četras Karalistes pat tādā brīdī, kad tās varēja mūs satriekt. Tas ir pats varenākais Visumā zināmais ierocis, ar kuru var kontrolēt cilvēkus un pasaules.
Pirmais un galvenais iemesls, kāpēc mēs esam atbalstījuši tirdzniecību un tirgotājus, bija mūsu vēlme straujāk ieviest un izplatīt šo reliģiju, kā arī gādāt, lai jaunu ražošanas līdzekļu un jaunas ekonomikas attīstīšana būtu pakļauta mūsu pilnīgai un detalizētai kontrolei.