Mallovs stūrgalvīgi rauca pieri. - Ak tā gan!
- Manu zēn, - Džaels teica, - es būšu tavā pusē, bet palīdzēt nevarēšu. Tu atrodies bīstamā vietā - pašā uguns centrā.
14.
Meistartirgoņa Hobera Mallova tiesas prāvas ceturtajā dienā Padomes zāle bija pilna līdz pēdējai iespējai. Vienīgais Padomes loceklis, kurš nebija varējis ierasties tiesā, nevarīgi lādēja iegūto galvas traumu, kas bija piesaistījusi viņu gultai. Galerijas līdz griestiem un šaurajām ejām aizpildīja tā nelielā pūļa daļa, kurai ar ietekmes, bagātības vai velnišķas neatlaidības palīdzību bija izdevies iekļūt zālē. Pārējie drūzmējās ārpusē, ciešās grupās salipuši ap skvērā izvietotajiem trīsdimensiju vizoriem.
Ankors Džaels ar centīgu, bet diezgan mazefektlvu policijas nodaļas palīdzību izlauza ceļu līdz zālei un pēc tam cauri gandrīz tādai pašai burzmai nokļuva līdz Hobera Mallova krēslam.
Mallovs viņu sagaidīja ar atvieglojumu sejā. - Pie Seldona, tu paspēji par mata tiesu! Vai atnesi?
- Še, ņem! - Džaels teica. - Tur ir viss, ko tu lūdzi.
- Labi. Kāda noskaņa valda ārpusē?
- Visi ir galīgi nojūgušies! - Džaels neomulīgi sagrozījās. - Tev neparko nevajadzēja pieļaut publiski atklātu prāvu. Tu varēji to novērst!
- Bet es negribēju.
- Viņi runā par linčošanu. Un Pablisa Manlio vīri uz ārējām planētām...
- Tieši par to es tev gribēju jautāt, Džael. Viņš musina hierarhiju pret mani, vai ne?
- Tu vēl jautā? Šis ir smalkākais intrigu tīkls, kādu tu vari iedomāties! Būdams Ārlietu Ministrs, viņš ir atbildīgs par prāvām, kuras saistītas ar starpzvaigžņu likumiem. Un, būdams Augstais Priesteris un Vecākais Bīskaps, viņš mudina fanātiskos pūļus...
- Labi, aizmirsti! Vai atceries to Hardina citātu, kuru tu man noskaitīji pagājušajā mēnesī? Mēs viņiem parādīsim, ka kodolblasteri var tēmēt abos virzienos!
Tad savu vietu ieņēma mērs un Padomes locekļi, viņu godinādami, piecēlās kājās.
- Šodien ir mana kārta, - Mallovs čukstus teica. - Apsēdies un noskaties izrādi!
Sākās tiesas prāvas kārtējās dienas norise, un pēc piecpadsmit minūtēm Hobers Mallovs, naidīgu čukstu pavadīts, devās uz tukšo vietu pretī mēra solam. Viņu izgaismoja staru kūlis, un pilsētas vizoros, tāpat kā gan-drīz visu neskaitāmo māju privātajos vizoros uz Fonda planētām, staltais, varenais vienpatis izaicinoši raudzījās skatītājos.
Nepiespiesti un mierīgi viņš sāka runāt: - Lai taupītu laiku, es atzīstu, ka ikviena apsūdzība, ko prasītājs izteica pret mani, atbilst patiesībai. Stāsts par priesteri un ļaužu pūli apsūdzētāja puses atstāstā tika izklāstīts precīzi visos sīkumos.
Zālē bija jaušama sakustēšanās, un galerijai pāršalca masveidīgs triumfa šņāciens. Mallovs pacietīgi nogaidīja, līdz no jauna iestājās klusums.
- Tomēr viņu atainotā situācija bija nepilnīga. Es lūdzu atļauju pievienot papildinājumus manis paša atstāsta. Sākumā tie var izklausīties nenozīmīgi. Tāpēc es aicinu jūs būt iecietīgiem.
Mallovs neieskatījās piezīmēs, kas gulēja viņa priekšā.
- Es sākšu no tās pašas vietas, no kuras sākās manu apsūdzētāju stāsts, proti, no dienas, kad es tikos ar Joranu Sātu un Džeimu Tveru. Jūs zināt, kas notika šajās tikšanās reizēs. Sarunu izklāstus jūs jau dzirdējāt, un es vēlos tos papildināt vienīgi ar savām pārdomām attiecīgajā dienā.
Tajās bija daudz aizdomu, jo dienas notikumi izskatījās diezgan dīvaini. Padomājiet vien! Divi cilvēki, kurus es līdz šim esmu pazinis ļoti virspusēji, izsaka man nedabiskus un visai neticamus priekšlikumus. Viens no viņiem, mēra sekretārs, aicina mani uzņemties valdības izlūkošanas aģenta lomu sevišķi konfidenciālā jautājumā, kura daba un nozīme jums ir jau paskaidrota. Otrs, pašpasludināts politiskas partijas vadītājs, aicina mani kandidēt uz vietu Padomē.
Gluži dabiski, es centos saskatīt tādas rīcības dziļākos motīvus. Sata motīvs šķita acīmredzams. Viņš man neuzticējās. Varbūt viņš domāja, ka es pārdodu kodolenerģiju ienaidniekiem un plānoju sacelšanos. Un varbūt centās pasteidzināt notikumus vai vismaz domāja, ka tā dara. Tādā gadījumā viņam vajadzētu, lai ierosinātajā misijā man blakus būtu viņa cilvēks, citiem vārdiem sakot, spiegs. Tomēr šī pēdējā doma man atausa tikai vēlāk, kad uz skatuves parādījās Džaims Tvers.
Un padomājiet vēlreiz! Tvers iztēlo sevi par tirgotāju, kurš pametis savu nodarbošanos un pievērsies politikai, taču es neko nezinu par viņa agrākajām tirgotāja gaitām, kaut gan šī joma man ir ļoti labi pazīstama.
г
Un vēclass="underline" kaut gan Tvers apgalvo, ka viņam esot pamata izglītība, viņš nekad nav dzirdējis par Seldona krīzi.
Hobers Mallovs nogaidīja, ļaudams sacītā nozīmei ienirt dziļāk, un, kad galerijai masveidā aizrāvās elpa, iestājās pirmais klusuma brīdis, ko viņš līdz šim bija izraisījis. Tas gan notika tikai ar paša Termina iedzīvotājiem. Klausītāji uz ārējām planētām varēja dzirdēt tikai cenzūras apstrādātas versijas, kas atbilda valdošās reliģijas prasībām. Par Seldona krīzēm viņiem nekas nebija jāzina. Tomēr turpmāk izskanēja vēl citi izteikumi, kuri nepaslīdēja garām viņu uzmanībai.
Mallovs turpināja:
- Vai kāds no klātesošajiem, liekot roku uz sirds, var apgalvot, ka jebkurš cilvēks ar pamata izglītību varētu neko nezināt par Seldona krīzi? Fonda teritorijā ir tikai viena izglītības joma, kurā nekādā veidā netiek pieminēta Seldona plānotā vēsture un pats cilvēks tiek uzlūkots par tādu kā mītisku burvi...
Tajā brīdī es sapratu, ka Džeims Tvers nekad nav bijis tirgotājs. Es sapratu, ka viņš ir ordinēts garīdznieks, varbūt pilntiesīgs priesteris, un nebija šaubu, ka tajos trīs gados, kuros viņš bija tēlojis tirgotāju politiskās partijas vadoni, Tvers patiesībā ir bijis Jorana Sata algots cilvēks.
Un tad es izdarīju lēcienu tumsā. Es nezināju, kādi ir Sata nolūki attiecībā uz mani, bet, tā kā viņš dāsni centās barot mani ar maldinošām ziņām, arī es piespēlēju viņam dažus viltus mājienus. Nopratu, ka Tveram paredzēts pavadīt mani ceļojumā kā neoficiālam uzraugam no Jorana Sata puses. Es labi zināju: ja šis plāns neizdotos, atrastos citi paņēmieni - un šos citus es varētu laikus neuzminēt. Zināms ienaidnieks nozīmē
relatīvu drošību. Es pats uzaicināju Tveru braukt man līdzi. Viņš piekrita.
Tas, Padomes kungi, atklāj divus apstākļus. Pirmkārt, tas ļauj saprast, ka Tvers nav mans draugs, kurš liecinātu pret mani negribīgi un sirdsapziņas spiests, kā jums gribētu iedvest apsūdzības uzturētājs. Viņš ir spiegs, kas dara savu apmaksāto darbu. Otrkārt, tas izskaidro manu rīcību brīdī, kad parādījās priesteris, kura slepkavībā esmu apsūdzēts, - rīcību, kura līdz šim nav pieminēta, jo ir palikusi nezināma.
Padomes pārstāvjus arvien jūtamāk pāršalca satraukti čuksti. Mallovs teatrāli noklepojās un turpināja:
- Man ļoti nepatīk aprakstīt savas pirmās izjūtas, uzzinot, ka uz mūsu kuģa atrodas izbēdzis misionārs. Man ļoti nepatīk tās pat atcerēties. Galvenokārt tās bija apjukums un neziņa. Tobrīd es šo notikumu instinktīvi uztvēru kā Sata gājienu - bez dziļākas izpratnes vai izskaitļošanas. Biju pilnīgā nesaprašanā, ko darīt.
Es redzēju tikai vienu iespēju. Pacentos uz piecām minūtēm tikt vaļā no Tvēra, aizsūtot viņu pēc maniem virsniekiem. Viņa prombūtnes laikā es ieslēdzu video-ierakstītāju, lai jebkādi turpmākie notikumi saglabātos vēlākai izpētei. To es darīju ar cerību - ar maz pamatotu, bet nopietnu cerību ka tābrīža juceklis varētu noskaidroties, ja man būs iespēja visu atkārtoti pārdomāt un izvērtēt.