Šo videoierakstu es kopš tā laika esmu noskatījies un noklausījies reizes piecdesmit. Tas man ir līdzi arī tagad, un esmu gatavs to noskatīties piecdesmit pirmo reizi tepat, jūsu klātbūtnē.
Mērs ar monotoniem klaudzieniem pieprasīja ievērot klusumu. Zāle trokšņaini viļņojās, un galerija dimdēja no auriem. Piecos miljonos māju uz Termina planētas satrauktie skatītāji spiedās tuvāk savu uztvērēju ekrāniem, un apsūdzētāja solā Jorans Sāts salti pakratīja galvu pret nervozo augsto priesteri, vienlaikus nenovērsdams degošo skatienu no Mallova sejas.
Zāles centrā tika atbrīvota vieta, un apgaismojums kļuva blāvs. Ankors Džaels no savas vietas kreisajā pusē noregulēja iestatījumus, un, slēdzim noklikstot, skatieniem pavērās hologrāfiska aina - krāsains trīsdimensiju attēls, kas no dzīvās realitātes atšķīrās vienīgi ar to, ka nebija dzīvs.
Starp leitnantu un seržantu stāvēja izbiedētais, piekautais misionārs. Mallova atveidojums klusējot gaidīja, līdz telpā ienāca apkalpes vīri un aiz viņiem Tvers.
Vārdu pa vārdam atskanēja notikusī saruna. Seržants saņēma disciplinārsodu, misionārs uzklausīja jautājumus. Satracinātais pūlis aurodams tuvojās kuģim, un garīdznieks Džords Parma izdvesa savu izmisīgo lūgumu. Mallovs izrāva ieroci, vīri aizvilka projām misionāru, kurš pacēla rokas, izkliegdams pēdējo neprātīgo lāstu, un īsu mirkli uzzibēja sīka gaismas dzirksts.
Ieraksts beidzās, pēdējā ainā atklājot šausmās sastingušos virsniekus, Tveru, kas sakņupis sēdēja, ar plaukstām aizspiedis ausis, un Mallovu, kas rāmi ievietoja ieroci atpakaļ makstī.
Zālē atkal iedegās gaisma, bet tukšā vieta telpas vidū vairs neaizpildījās. Mallovs, īstais un reālais Mallovs, atsāka savu stāstījumu:
- Kā jūs redzat, viss notika tieši tā, kā to aprakstīja apsūdzības uzturētājs, - bet tikai ārēji. Es tūlīt paskaidrošu. Starp citu, Džeima Tvēra emocijas visā šajā laikā skaidri parāda, ka viņš ir saņēmis priestera izglītību.
Tajā pašā dienā es ievēroju dažas neatbilstības saistībā ar Tveru. Es viņam jautāju, kā tik nomaļā, pa pusei pamestā vietā, kurā mēs tobrīd atradāmies, piepeši varēja parādīties misionārs. Un pēc tam jautāju, no kurienes uzradās milzīgais pūlis, ja tuvākā vērā ņemamā pilsēta atradās simt jūdžu attālumā. Apsūdzības uzturētājs tādām dīvainībām nav pievērsis uzmanību.
Bija vēl citi apstākļi, piemēram, Džorda Parmas neparasti uzkrītošā āriene un izturēšanās. Misionārs, kurš ieradies Korellā un riskē ar dzīvību, pārkāpjot gan Korellas, gan Fonda likumus, lepni staigā apkārt ļoti jaunā un ļoti spilgtā priestera ietērpā! Tur kaut kas nebija kārtībā. Notikuma brīdī es pieļāvu domu, ka šis misionārs, pats nezinādams, kalpo Komdoram, kurš izmanto viņu, cenšoties uzspiest mums nepārdomātu un nelikumīgu rīcību, lai likumīgi attaisnotu savu turpmāko soli: mūsu kuģa un cilvēku iznīcināšanu.
Apsūdzības uzturētājs ir paredzējis, ka tieši tā es pamatošu savu toreizējo lēmumu. No manis tika gaidīts paskaidrojums, ka uz spēles bija likta mana kuģa, manas apkalpes un visas manas misijas drošība, un es nedrīkstēju to upurēt viena cilvēka dēļ, jo vairāk tāpēc, ka šis cilvēks jebkurā gadījumā tiktu nogalināts - vai nu kopā ar mums, vai bez mums. Uz to apsūdzības puse atbildētu ar miglainām frāzēm par Fonda “godu” un par nepieciešamību uzturēt “pašcieņu” lai saglabātu mūsu godpilno stāvokli.
Taču kāda savāda iemesla dēļ apsūdzības uzturētājs ir atstājis neievērotu pašu Džordu Parmu kā indivīdu. Attiecībā uz viņu nav minēti nekādi fakti - ne viņa dzimšanas vieta, ne izglītība, ne citas viņa pagātnes
detaļas. Tādas attieksmes iemesls izskaidros arī tās neatbilstības, kuras es minēju saistībā ar nupat redzēto videoierakstu. Abi šie apstākļi ir saistīti.
Apsūdzības uzturētājs nav sniedzis nekādus faktus par Džordu Parmu tāpēc, ka nevarēja tos sniegt. Skati, kurus jūs redzējāt videoierakstā, šķita neīsti, jo pats Džords Parma bija neīsts. Cilvēks, vārdā Džords Parma, nekad nav eksistējis. Visa šī tiesas prāva ir izcils farss, kas sameistarots par nenotikušu gadījumu.
Mallovam vēlreiz nācās nogaidīt, līdz zālē apklust troksnis. Tad viņš nesteidzīgi teica:
- Es jums parādīšu viena atsevišķa kadra paplašinājumu no šī paša videoieraksta. Tas runās pats par sevi. Nodzēs vēlreiz gaismu, Džael!
Zāle satumsa, un tukšo vietu atkal aizpildīja sastinguši, bālgani tēli, uzburdami spokainu ilūziju. “Tālās Zvaigznes” virsnieki ieņēma sastingušo, nedabisko stāju. Mallova izstieptā plauksta sažņaudza šaujamieroci. Viņam kreisajā pusē sludinātājs Džords Parma, sastindzis kliedziena vidū, izstiepa augšup rokas, un tērpa piedurknes līdz pusei noslīdēja lejup.
Un misionāra plaukstā gailēja tā pati mazā gaismiņa, kas iepriekšējā demonstrējumā bija uzzibējusi un pazudusi. Tagad kadrs stāvēja uz vietas, un spīdums bija nemainīgs.
- Pievērsiet uzmanību šim gaismas plankumam viņa plaukstā!- - Mallovs no pustumsas iesaucās. - Palielini kadru, Džael!
Nekustīgais attēls strauji pieņēmās plašumā. Ārējās daļas atkāpās un pazuda, bet misionārs ieslīdēja centrā un izauga milzīgi liels. Pēc tam redzama kļuva tikai plauksta un roka, un brīdi vēlāk tikai plauksta, kas
izplūdušām kontūrām piepildīja visu redzamo telpu, izpletusies nedabiski liela un sastingusi.
Gaismas plankums bija pārtapis miglainos, spīdošos burtos: K. S. P.
- Kungi! - dobji atskanēja Mallova balss. - Šeit jūs redzat tetovēšanas paraugu. Parastā apgaismojumā tas nav redzams, bet ultravioletā gaismā - ar kuru es piepildīju istabu videoieraksta laikā - tas izceļas nepārprotami spilgti. Jāteic, ka šī ir visai naiva metode, kā noslēpt identifikāciju, taču uz Korellas planētas tā darbojas, jo ultravioletā gaisma tur nav sastopama uz katra ielas stūra. Pat mūsu kuģī šis atklājums notika gluži nejauši.
Varbūt daži no jums jau ir uzminējuši, ko nozīmē K. S. P. Džords Parma labi pārzināja priestera valodu un teicami paveica savu darbu. Kur un kā viņš bija to iemācījies, es nevaru pateikt, bet K. S. P. nozīmē “Korellas Slepenpolicija”.
Cenzdamies pārkliegt vētraino troksni, Mallovs iekliedzās pilnā balsi: - Manā rīcībā ir papildu pierādījumi: no Korellas atvesti dokumenti, kurus es vajadzības gadījumā varu iesniegt Padomes apskatīšanai.
Un kur tagad paliek apsūdzības uzturētāja prasība? Apsūdzības puse jau atkārtoti ir devusi derdzīgu mājienu, ka man būtu vajadzējis cīnīties un aizsargāt misionāru, stājoties pretī likumam, un upurēt savu misiju, savu kuģi un sevi pašu par labu Fonda “godam”
Bet vai to vajadzēja darīt krāpnieka dēļ?
Vai to vajadzēja darīt par labu Korellas slepenajam aģentam, kurš spēlēja savu lomu, ietērpies košās drānās un apbruņojies ar daiļrunību, kas visdrīzāk patapināta no kāda Anakreona trimdinieka? Vai Jorans Sāts un
Pabliss Manlio vēlējās ievilināt mani stulbās, zemiskās lamatās?
Viņa aizsmakušo balsi apslāpēja milzīgā bezseju pūļa auri. Spēcīgas rokas pacēla viņu uz pleciem un aiznesa līdz mēra sēdeklim. Aiz loga Mallovs redzēja skvērā ieplūstam jaunu satracinātu ļaužu straumi, kas pievienojās tur esošajiem tūkstošiem.
Mallovs raudzījās apkārt pēc Ankora Džaela, taču haotiskajās masās bija neiespējami saskatīt jebkādu atsevišķu seju. Palēnām viņš uztvēra ritmisko, atkārtoto saucienu, kura klusais aizsākums pārtapa skanīgā, pulsējošā pūļa neprātā:
- Lai dzīvo Mallovs... lai dzīvo Mallovs... lai dzīvo Mallovs...
15.
Ankors Džaels pavērās Mallovā ar sagurušu seju. Pēdējās divas dienas bija aizskrējušas nevaldāmi un trauksmaini, un miegam nebija atlicis daudz laika.