- Bet tas taču ir tavs pienākums, vai ne? Kādēļ tad es tevi iecēlu par izglītības un propagandas ministru?
- Acīmredzot tādēļ, lai aizsūtītu mani nožēlojamā un priekšlaicīgā nāvē par spīti visam tavam atbalstam un palīdzībai. Pēdējā gada laikā es tev nemitīgi skandinu
par augošajām briesmām no Sata un viņa Reliģio-nistiem. Kāds labums būs no taviem plāniem, ja Sāts panāks ārkārtas vēlēšanas un izmetis tevi no vietas?
- Piekrītu: nekāds.
- Un vakar vakarā tu ar savu runu pasniedzi Satam visas izredzes gluži kā uz paplātes un ar smaidu! Vai tiešām tev vajadzēja izteikties tik atklāti?
- Vai tad nebija labi nolaupīt Satam uzvaras spožumu?
- Nē, - Džaels pikti attrauca, - vismaz ne tā, kā tu to darīji! Tu apgalvo, ka visu esot paredzējis, bet nepaskaidro, kāpēc trīs gadus esi tirgojies ar Korellu, ļaudams viņiem gūt galveno labumu. Tavs vienīgais kaujas plāns ir atkāpties bez kaujas. Tu atmet jebkādu tirdzniecību ar kosmosa sektoriem Korellas tuvumā. Tu atklāti pasludini strupceļu. Tu nesoli nekādu uzbrukumu pat nākotnē. Pie visām Galaktikām, Mallov, ko lai es iesāku ar tik bezjēdzīgu stāvokli?
- Tam pietrūkst krāšņuma?
- Tam pietrūkst emocionālā iespaida uz pūli.
- Tas ir viens un tas pats.
- Mallov, atmosties! Tev ir divas iespējas. Vai nu tu pasniedz ļaudīm dinamisku ārējo politiku, lai kādi būtu tavi personīgie plāni, vai arī meklē kaut kādu kompromisu ar Sātu!
- Nu labi! - Mallovs noteica. - Ja neesmu izdarījis pirmo, tad mēģināsim otro. Sāts nupat ir ieradies šeit.
Sāts un Mallovs nebija tikušies vaigā kopš tiesas prāvas pirms diviem gadiem. Ne viens, ne otrs neredzēja pretiniekā nekādas pārmaiņas, ja neņem vērā tikko jaušamo gaisotnes atšķirību, kas nepārprotami liecināja, ka noteicēja un dumpinieka lomas ir mainījušās.
Sāts apsēdās bez savstarpējiem rokasspiedieniem.
Mallovs piedāvāja viņam cigāru un vaicāja: - Vai neiebilsti, ja Džaels paliks tepat? Viņš visā nopietnībā grib kompromisu. Ja ies pārāk karsti, viņš būs labs starpnieks.
Sāts paraustīja plecus. - Kompromiss tev patiešām noderētu. Reiz citos apstākļos es aicināju tevi izvirzīt savus noteikumus. Pieļauju, ka tagad pozīcijas ir mainījušās.
- Tavs pieļāvums ir pareizs.
- Nu tad mani noteikumi ir šādi. Tev jāizbeidz sava aplamā ekonomiskās kukuļošanas politika un tirgošanās ar visādām ierīcēm un jāatgriežas pie mūsu tēvu pārbaudītās ārpolitikas.
- Vai tu domā iekarojumus ar reliģiskām misijām?
- Tieši tā.
- Un nekāds cits kompromiss nav iespējams?
- Nekāds.
- Hmm... - Mallovs ļoti lēni aizdedzināja cigāru un ievilka dūmu, spoži iekvēlinot tā galu. - Hardina laikā, kad misionāru iekarojums bija jauns un radikāls paņēmiens, tev līdzīgi cilvēki tam pretojās. Tagad tas ir izmēģināts, pārbaudīts, iecelts goda vietā - viss, ko Jorans Sāts varētu vēlēties. Bet pasaki, kā tu dabūsi mūs ārā no mūsu pašreizējā jucekļa?
- No tava pašreizējā jucekļa. Man ar to nav bijis nekāda sakara.
- Uzskati, ka mans jautājums ir atbilstoši koriģēts.
- Vajadzīga spēcīga ofensīva. Sastinguma stāvoklis, ar kuru tu, šķiet, esi apmierināts, ir fatāls. Tā ir vājuma atzīšana visām Perifērijas pasaulēm, kurām pirmais un galvenais ir redzēt spēku, un visi šie maitasputni bez vilcināšanās pievienosies uzbrukumam, lai izcīnītu savu daļu no līķa. Tev to vajadzētu saprast. Tu taču esi no Smirno, vai ne?
Mallovs nepievērsa uzmanību zīmīgajai piebildei. Viņš jautāja: - Un, ja tu sakausi Korellu, kā būs ar Impēriju? Tieši tā ir reālais ienaidnieks.
Sata lūpu kaktiņi savilkās skopā smaidā. - О nē, tavi ziņojumi par braucienu uz Sivennu bija gana izsmeļoši. Normanna sektora vicerojs ir ieinteresēts izraisīt nesaskaņas Perifērijā pats sava labuma dēļ, bet tas ir otršķirīgs jautājums. Viņš neliks visu uz spēles, lai ceļotu uz Galaktikas nomali, ja viņam jāstājas pretī piecdesmit naidīgiem kaimiņiem un Imperatoram. Es runāju gandrīz taviem vārdiem.
- Varbūt tomēr liks, Sat, ja nospriedīs, ka mēs esam pietiekami stipri, lai būtu bīstami. Un tā viņš varēs domāt, ja mēs iznīcināsim Korellu ar frontāla uzbrukuma centrālajiem spēkiem. Mums vajadzētu rīkoties krietni izsmalcinātāk.
- Piemēram?
Mallovs atspiedās pret krēsla atzveltni. - Sat, es došu tev izdevību. Tu man neesi vajadzīgs, bet es varu tevi izmantot. Tāpēc es tev izklāstīšu visu situāciju, un pēc tam tu vari vai nu piebiedroties man un dabūt vietu koalīcijas kabinetā, vai arī tēlot mocekli un sapūt cietumā.
- To pēdējo triku tu vienreiz jau mēģināji.
- Tas nebija nopietni, Sat. īstais laiks ir pienācis tikai tagad. Tāpēc klausies! - Mallova acis savilkās šaurāk.
- Kad es pirmoreiz izkāpu uz Korellas, - viņš iesāka, - es piekukuļoju Komdoru ar rotaslietām un
ierīcēm, kas ir tirgotāja ierastajos krājumos. Sākumā tas bija domāts tikai tādēļ, lai iekļūtu kādā tēraudlie-tuvē. Tālāku plānu man nebija, bet šī iecere izdevās. Es dabūju, ko gribēju. Bet tikai pēc ceļojuma uz Impēriju es pirmoreiz īsti aptvēru, par kādu ieroci varu šo tirdzniecību pārvērst.
Mēs esam sastapušies ar Seldona krīzi, Sat, un Sel-dona krīzes risina nevis individuālas personas, bet vēstures spēki. Kad Hari Seldons plānoja mūsu vēstures gaitu, viņš nepaļāvās uz spožiem varoņiem, bet balstījās uz ekonomikas un socioloģijas plašajiem pavērsieniem. Tāpēc dažādu krīžu risinājumi jāpanāk ar tiem spēkiem, kuri attiecīgajā laikā kļūst mums pieejami. Un šajā gadījumā tā ir tirdzniecība!
Sāts neticīgi sarauca uzacis un izmantoja radušos klusuma brīdi. - Es domāju, ka mans intelekta līmenis nav gluži zem normas, tomēr jāteic, ka tava miglainā lekcija nevieš necik daudz skaidrības.
- Tas vēl notiks, - Mallovs atbildēja. - Ņem vērā, ka tirdzniecības spēks līdz šim ir novērtēts pārāk zemu. Valdošā doma allaž ir daudzinājusi, ka spēcīgākais ierocis ir mūsu kontrolēta priesteru kārta. Tā tas nav, un tieši tāds ir mans ieguldījums Galaktikas attīstībā. Tirdzniecība bez priesteriem! Tirdzniecība pati par sevi! Tas ir pietiekami spēcīgs līdzeklis. Runāsim pavisam vienkārši un konkrēti. Korella pašlaik karo ar mums. Tādējādi mūsu tirdzniecība ar šo planētu ir pārtraukta. Bet - ievēro, ka es to pieminu tikai kā vienkāršu papildu problēmu! - aizgājušajos trijos gados Korella savu ekonomiku arvien vairāk ir balstījusi uz kodol-tehnoloģiju, kurai pamatus ielikām mēs un kuru tikai mēs varam piegādāt arī turpmāk. Tad kā tu domā, kas
notiks, kad mazie kodolģeneratori sāks iziet no ierindas un visas ierīces cita pēc citas atteiksies darboties?
Viss sāksies ar necilajām mājsaimniecības ierīcēm. Kad būs pagājis pusgads pēc šī sastinguma stāvokļa, kurš tev tik ļoti nepatīk, sievietes virtuvē kodolnazis vairs nedarbosies. Viņas plīts atteiksies strādāt. Viņas trauku un veļas mašīnas kļūs nederīgas. Temperatūras regulētājs viņas mājā izies no ierindas pašā karstākajā vasaras dienā. Kas notiks pēc tam?
Viņš brīdi klusēja, gaidīdams atbildi, un Sāts rāmi teica: - Nekas. Kara laikā cilvēki pacieš ne to vien.
- Pilnīgi pareizi. Pacieš. Viņi sūtīs savus dēlus neaptverami lielā skaitā mirt baisā nāvē sadragātos kosmosa kuģos. Viņi varonīgi izturēs ienaidnieka bombardēšanu, kaut ari vajadzēs dzīvot no sakaltušas maizes un sastāvējuša ūdens pusjūdzi dziļās alās. Tomēr ļoti grūti ir paciest sīkas neērtības, ja nav patriotiska pacēluma tūlītēju briesmu dēļ. Tas nozīmē sastinguma stāvokli. Nebūs upuru, nebūs bombardēšanas, nebūs kauju. Būs tikai nazis, kas negriež, plīts, kas nesilda, un māja, kas ziemā sasalst. Tas būs kaitinoši, un cilvēki sāks kurnēt.